Ziņas

Sabiedrība

Sasildīt ar zupas šķīvi

Silta un garda. Tāda ir Rasmas Jermolajevas (centrā) pagatavotā zupa Liepas pagastā, atzīst apmeklētāji.Foto: Māris Buholcs

Priekuļu novada Liepas pagastā Pestīšanas armijas Liepas korpusa jaunajā virtuvē rosība sākusies jau sešos no rīta. Pavāre Rasma Jermolajeva sagatavošanās darbus zupas vārīšanai veikusi jau iepriekšējā vakarā, tagad tikai atlicis visu salikt katlā un vārīt. No brīža, kamēr katlu uzliek uz plīts, līdz brīdim, kamēr zupa nonāk pie ēdāja, paiet sešas stundas.

Zupas virtuvē sapulcējušies iedzīvotāji, pārsvarā vecāka gada gājuma ļaudis. Pestīšanas armijas Liepas korpusa vadītāja Inga Muceniece stāsta: “Zupas virtuve publiski atvērta divas reizes nedēļā, taču katru dienu te tiek pabaroti sabiedrisko darbu darītāji, kopumā seši cilvēki. Savukārt otrdienās un piektdienās pavāre liek vārīties lielo katlu, pie zupas tiek visi, kas ierodas. Iepriekš Sarkaņos zupas virtuve bija domāta tikai tiem, kas nāk uz dievkalpojumu, bet tagad tā ir atvērta ikvienam.”

Daļa Liepas iedzīvotāju zupu ņem līdzi uz mājām un pasakās pavārei, cits nosmej, ka virtuvē vēl tik trūkst mīkstas gultas, kurā pēc pieēsta vēdera laiski pasnaust. “Visvairāk iecienītas ir trīs viras – skābeņu, skābu kāpostu un biešu zupa. Tajās dienās lielais katls sauss līdz dibenam. Gatavojam arī biezzupas, piemēram no ķirbjiem, bet tās vairāk pie sirds dāmām, kungi tomēr grib gaļu. Jāteic, ka esam mēģinājuši gatavot arī kartupeļus ar mērci un gaļu, taču cilvēkiem bija iebildumi, nepatika, tāpēc palikām tikai pie zupām,” saka brīvprātīgā R. Jermolajeva.

I.Muceniece pastāstīja, ka, iestājoties drēgnajam laikam, apmeklētāju sarodas vairāk, galvenokārt nāk daudzbērnu ģimenes, vientuļie pensionāri, cilvēki ar trūcīgo izziņām, ierodas arī bezdarbnieki un tie, kas sirgst ar alkoholismu. Lielajā zupas dienā Pestīšanas armijas Liepas korpusa virtuvē sagatavo 60 litrus zupas, kas ir apmēram 75 porcijas. Īpaša maksa nav noteikta, zupu saņem pret ziedojumiem, bet I. Muceniece lēš, ka pagājušajā mēnesī iekasēti nedaudz vairāk kā septiņi eiro. Viena zupas šķīvīša pašizmaksa iznākot 18 centi, tas tālab, ka daudz produktu tiek saziedots. Jābilst, ka šajā summā nav ierēķinātas elektrība un gāze, kā arī pašas saimnieces darbs. “Kartupeļus mums ziedo zemnieku saimniecība, dārzeņus, saknes atnes labsirdīgi cilvēki, bet gaļu jau otro gadu ziedo Danilo Lerdas uzņēmums “Euro bulls”. Pa vasaru, kad zupas virtuve nedarbojas, notiek marinēšanas un konservēšanas darbi,” stāsta pavāre.

Savukārt Cēsīs par zupas virtuvi rūpējas biedrība “Ģimenes centrs “Mūsu nākotne””, ar kuru sadarbojas arī Cēsu novada pašvaldība. Novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītāja Inga Kārkliņa saka: “Finansiāli ar zupas šķīvi pašvaldība ik mēnesi atbalsta apmēram 40 cilvēkus. Tie ir iedzīvotāji, kuriem piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss. Šis gads mums dos dziļāku priekšstatu, kas ir tie, kuri visvairāk izmanto šo pakalpojumu. Lai cilvēki būtu paēduši, pašvaldība “Ģimenes centram” pārskaita apmēram 300 eiro mēnesī.”

Biedrības aktīvisti atzīst, ka apmeklētāji nāk, tomēr šogad mazāk nekā pagājušā gadā. “Pērn vairāk nāca daudzbērnu ģimenes, šogad to skaits noplacis. Mēs klusītēm ceram, ka viņu materiālais stāvoklis uzlabojies un tāpēc mūsu pakalpojumi vairs nav nepieciešami. Caurmērā dienā sagatavojam 40-50 zupas porcijas,” teic Ludmila Zlotina un pastāsta, ka katru dienu tiek pagatavota svaiga zupa un ēdienkartes piedāvājumā ir dažādas zupas. Par porciju biedrība lūdz pretī ziedojumu, taču tas nav obligāts, jo L. Zlotina saprot, ka ne katrs var atļauties samaksāt patieso cenu. Taču aprēķinot viena zupas šķīvja izmaksas, pieskaitot telpu īri, gāzi un elektrību, bet neierēķinot darba samaksu, vienas porcijas cena ir aptuveni eiro.

Apmeklētāji paēd turpat zupas virtuves telpās, bet invalīdiem un veciem cilvēkiem ēdienu nogādā arī mājās. Zupas virtuve Palasta ielā 20 ir atvērta pirmdienās, trešdienās un piektdienās.