“Lēmums tiks pieņemts, un šis nepaliks atvērts jautājums,” uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, iepazīstinot pašvaldību vadītājus ar ministrijas piedāvājumu administratīvi teritoriālajai reformai.

Karte, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentēja pašvaldību vadītājiem, ir tikai sākums diskusijām, uzsvēra ministrs J.Pūce, taču reizē pauda nepārprotamu apņemšanos, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanas, kas notiks 2021.gadā, pilsoņiem būs jāievēl deputāti tikai 35 paš­valdībās, ne 119, kā vēlējām 2017.gadā. Līdz ar to mainīsies arī ievēlamo deputātu skaits. Pašreiz Latvijas pašvaldībās kopumā ir 1614 deputāti, piedāvātajā modelī kopējais pašvaldību deputātu skaits varētu būt 686. Novados līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju piedāvājumā paredzēts ievēlēt 15 vietējās varas priekš-stāvjus, ja iedzīvotāju skaits no 30 001 līdz 60 tūkstošiem – 19 deputātus, no 60 001 līdz 100 tūkstošiem – 23 deputātus.

11. aprīlī jau rakstījām, ka pašreiz no astoņiem novadiem, kuru iedzīvotāji ir “Druvas” galvenā auditorija, vienā teritorijā iekļauti septiņi – Amatas, Cēsu, Jaunpie­balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas -, kas piedāvātajā reformas kartē apvienoti Cēsu novadā, kurā tad būtu 41,8 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad mēs vēlētu 19 deputātus. Taču vēlreiz jāatgādina, ka teritoriālais iedalījums un arī ievēlamo deputātu skaits ir tikai starts sarunām. Reformas virzītāji jau pēc 16.maija plāno sākt tikšanās pašvaldībās ar visiem deputātiem, kā arī rīkot tikšanās ar iedzīvotājiem. Pirms tam 14.maijā VARAM novadu reformas dokumentācijai vajadzētu būt izskatītai valdībā.

J.Pūce skaidroja, ka priekšlikumi un kritika, kuru izteiks pašvaldību deputāti un iedzīvotāji, tiks apkopota un ņemta vērā, pabeidzot izstrādāt reformas piedāvājumu, kuru plānots septembrī iesniegt valdībā, decembrī Sa­eimā, lai līdz 2020.gada jūnijam, gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām, to pieņemtu.

No astoņiem kādreizējā Cēsu rajona novadiem piedāvātajā Cēsu novadā nav iekļauts tikai viens – Raunas novads -, tas iezīmēts Smiltenes novadā. Ka raunēniešiem tas ir pārsteigums un viņi savu vietu vairāk redz pie Valmieras vai Cēsīm, “Druva” vakar jau rakstīja. Taču arī Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka karte viņam ir pārsteigums. “Neviens ne pašvaldībai, ne novada iedzīvotājiem nav prasījis, vai sevi redzam Cēsu vai Siguldas novadā. Mums ir līdzīgi kā raunēniešiem, viņi brauc uz Cēsīm, ne Smilteni, vai rūjieniešiem, kuri brauc uz Valmieru, ne Valku, bet līgatnieši brauc uz Siguldu. Ceru, ka tas tiešām ir tikai pirmais piedāvājums, kas tiks vērtēts. Lai norimst emocijas. Pagaidām izskatās, ka tā ir revolūcija, ne reforma, jo reformai parasti ir skaidrs plāns,” saka A. Šteins un piebilst, lai kur arī Līgatnes novadu pie­vienos, skolēni brauks mācīties uz Siguldu, turp izklaidēties, iepirkties dosies arī jaunie cilvēki.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte, jautāta, vai VARAM piedāvātā karte varētu būt pamats diskusijām par reformu, saka: “Tā noteikti ir pamats tālākām diskusijām. Nešaubos, ka daļa kādreizējā Cēsu rajona iedzīvotāju alkst atpakaļ pēc rajona. Taču ir ļoti daudz neskaidru jautājumu tieši par pašvaldības sniegto pakalpojumu grozu. Mēs zinām, ko var septiņi novadi (Amatas, Jaunpie­balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Prie­kuļu, Raunas Vecpiebalgas – aut.) kopā un kādas ir mūsu ievirzes, bet nav bijušas sarunas ar Cēsu novadu, nezinām, ko cēsnieki mums piedāvās, nevaram neko prognozēt. Zinām, ka gribam šādas sarunas, tikai visi novadi kopā, nevis atsevišķi.

Strādājot pašvaldībā, man ir divu reformu pieredze, zinu, ka šādi jautājumi ir ļoti sarežģīti. Jāsa­prot, ka arī pašām pilsētām būs pārmaiņas, kaut vai starpskolu norēķini, kas vairs neienāks to budžetā. Tad ir tikai divi risinājumi – vai nu skolu tīkls tiek ļoti sašaurināts, vai lielajam novadam jāuztur skolu tīkls ar mīnusu, kas mazliet mazāks par miljonu, ko mēs kopā iemaksājām Cēsu budžetā. Un tie ir tie atslēgas vārdi, par kuriem jārunā. Par pārvaldi? Nešaubos, ka ar šodienas tehnoloģijām var pārvaldīt arī lielus novadus, bet par to jau nav stāsts.”

Savukārt Priekuļu novada domes priekšsēdētāju Elīnu Stapu­loni samulsinājis ministra J.Pūces teiktais, ka viens no pašvaldības kapacitātes vērtēšanas kritērijiem ir spēja patstāvīgi pildīt visas tai paredzētās funkcijas. “Mēs, septiņi novadi, esam veiksmīgi vienojušies un darbojušies dažādās jomas, mums ir kopīga skolu valde, būvvalde, tagad arī bāriņtiesa, mani aizskar, ka mēs esam darbojušies, lai optimizētu, lai vienotos, lai strādātu kopā, lai domātu par savu teritoriju attīstību, bet tas ir it kā sliktais kritērijs, sliktais rādītājs mūsu pašvaldībām.”

Ka nav skaidri kritēriji, pēc kādiem radušās piedāvātās novadu robežas, atzina vairāki pašvaldību vadītāji. J.Pūce atgādināja, ka šī ir tikai iepazīstināšana, bet dokumentu ministrija izsūtījusi Pašvaldību savienībai, kas to darīs zināmu pašvaldībām. Ministrs arī uzsvēra, ka teritoriālā reforma ir tikai daļa no pasākumu kopuma, kas jāīsteno reģionālajai attīstībai. “Pašvaldību administratīvais iedalījums pats par sevi nav pietiekams faktors, lai visu pašvaldību teritorijās vienlīdzīgi attīstītos ekonomiskā aktivitāte. Bet arī pašvaldību pakalpojumu kvalitāte ir daļa no kopuma,” sacīja ministrs.