“Esam sākuši saimniekot,” ar gandarījumu saka nītaurieši Santa un Aigars Ķauķīši un piebilst, ka svarīgākais ir
uzdrīkstēties un sākt kaut ko darīt. Kopā ar meitām Amēliju un Kristiānu vecāki izstaigā plašo siltumnīcu. Te aug vairāk nekā 80 tomātu stādu, zemenes, paprika, dažādi salāti.

Abi ir laucinieki, bet Santa pēc profesijas ir nagu kopšanas speciāliste, Aigars strādā par ugunsdzēsēju un policistu Siguldā. “Man vienmēr paticis kaut ko audzēt. Pie mājas ir maza siltumnīca, puķu dobes – tas arī viss,” stāsta nītauriete, atzīstot, ka pie daudzdzīvokļu mājas jau neko vairāk izaudzēt nevar.

Pērnruden Aigara vecāki iedeva gabalu zemes, lai sāk apstrādāt. “Nopirkām gatavu siltumnīcu, meistari atveda, uzstādīja, izdarīja visu, lai pavasarī var sākt,” stāsta Aigars. Rudenī siltumnīca tika tā sakārtota, lai jau agrā pavasarī varētu stādīt stādus. “Internetā var ļoti daudz ko atrast,” bilst Aigars, bet Santa papildina, ka līdz šim pati nebija audzējusi stādus, kā to darīt, ziemā lasījusi padomus. “Pasūtīju profesionālās tomātu sēklas, riskēju, mēģināju, meklēju katru sīkumu internetā. Katrs stādiņš ir izlolots,” atklāj nītauriete. Stādi tika izaudzēti dzīvoklī. Santa atzīst, ka agrāk stādus pirkusi tirgū, bet ne vienmēr izaugusi kārotā raža, bieži bijusi vilšanās, tāpēc arī riskējusi pamēģināt pati. “Ar rezultātu varu būt apmierināta. Stādi ir spēcīgi. Tomāti zied, agrajiem jau aizmetušies bumbuļi, un Jāņos mums būs galdā pašu izaudzētie,” gandarīta ir Santa un pastāsta, ka tie tiks arī draugiem un radiem, vismaz šosezon par tirgošanu nopietni nav domāts.

Kolēģis Aigaram ieteicis, ka siltumnīcā visu ērti stādīt spaiņos, tad stādus neizraks kurmji, neapskādēs maijvaboļu kāpuri vai ūdensžurkas. Arī augsnes vajag mazāk, turklāt atkrīt lielā ravēšana. Izmantoto substrātu rudenī var lietot dārzam. Spaiņos tikai jāizurbj caurumi. “Spaiņos ir tikai kūtsmēsli un kūdra. Laistīšana vienkārša, mucā iesūknē ūdeni un ar šļūteni aplaista. Ūdens ir tepat grāvītī,” pastāsta Aigars.

12 metrus garā un sešus metrus platā siltumnīca ir izmantota iespējami racionāli. Gar malām tāpat podiņos sastādīta paprika un zemenes. “Zemenēm podiņos patīk. Tās var aplaistīt, nezāles neaug, arī ražu ērti novākt. Iestādītas rudenī, tās podiņos arī ļoti labi pārziemoja. Arī dārzā iestādījām zemenes, diemžēl daudzas izsala,” pieredzē dalās Santa un atklāj, ka podiņos aug pazīstamās šķirnes `Zefīrs` un `Polka`. Izmēģināšanai sasēti arī dažādi mazāk zināmi salāti.

Aigars vairākkārt atgādina, ka internetā var atrast daudz noderīga un interesanta. Iecerēts, ka zemenes varētu audzēt caurulēs. Aigars izgriezis apaļus caurumus, tiks sabērta augsne un sastādītas zemenes. “Laistīt var gan no augšas, gan katru stādu. Cik lasīju, var būt problēmas ar pārziemošanu, bet ir taču iespējams stādus piesegt. Jāpamēģina, tad redzēs,” domās dalās Aigars un uzsver, ka ideju netrūkst. Santa vairs profesijā nestrādā, visu laiku velta dārzam. “Ko varētu darīt dzīvoklī, nu jau grūti iedomāties. No rīta ar meitām atbraucu uz dārzu, un diena paiet nemanot. Kad redzi, ka aug, – ļoti liels prieks. Aigara mamma brīnās, kā var izaudzēt tik veselīgus stādus. Mūs mudina celt vēl vienu siltumnīcu, lai tikai strādājam. Neesam pilsētnieki, mums patīk ņemties pa zemi,” saka Santa, bet Aigars atzīst, ka laikam jau jāsasniedz noteikts vecums, lai saprastu, kas patīk un ko gribētu darīt. “Plāni un mērķi lieli. Lai kaut ko sasniegtu, jāieiet pamazām, taustāmies, vērtējam, mācāmies, eksperimentējam. Gribas arī apkārtni iekopt, uzcelt lapeni. Dīķim vieta skaidri redzama. Tad ūdens arī karstā laikā netrūks. Jāceļ otra siltumnīca. Gan jau arī būs māja,” nākotnes darbus ieskicē saimnieks. Santa un Aigars nopietni domā, ka pēc pāris gadiem iesāktais varētu kļūt par nodarbošanos peļņai. Pagaidām nākotnes ieceres prasa tikai ieguldījumus. “Varējām jau uzcelt siltumnīcu paši, bet tas prasa daudz laika. Turklāt gribējās kvalitatīvu, tādu, kas ilgi kalpo, lai ziemā nav jāuztraucas, ka neizturēs sniegu. Tagad saprotam, ka prātīgāk būtu bijis plēvi vilkt pavasarī, siltā laikā, nevis rudenī. Bet gribējās pavasarī agrāk sākt visu stādīt,” domās dalās Aigars.

Ķauķīši atzīst, ka sākums nav viegls, bet, ja zini, kāpēc to dari, ja tas, ko dari, sagādā prieku un gandarījumu, nav pamata sūkstīties. Santa un Aigars uzsver, ka apnicis klausīties runas, ka laukos nekā nav, iespēju nekādu, viss ir tikai pilsētā. “Ja palasa internetā veiksmes stāstus, kā kurš sācis, kā pamazām gājis uz mērķi, tie iedvesmo. Kāpēc mēs nevarētu? Un vēl mums ir vecāku atbalsts,” saka Aigars, bet Santa piebilst: “Zeme Latvijā ir, tikai jāstrādā. Protams, tas nav viegli. Neviens nav teicis, ka būs viegli. Arī Amēlija un Kristiāna strādā līdzi, redz, kā no sēkliņas izaug stādi, kā uzzied tomāti, aizmetas augļi.”