Ķempju baznīca svētdien (08.08.2021.) bija tik pilna, cik atļauj ierobežojumi. Svinīgā dievkalpojumā tika pieminēti 180 gadi kopš dievnama pamatakmens ielikšanas.

“1841.gadā ar Jaun­ķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu dzimtas gādību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta jauna mūra baznīca un 14.septembrī iesvētīta. 1872.gada 10.maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Baznīca tika uzcelta no jauna. Pēc Atmodas tā atdzima vēlreiz,” saka ilggadējais draudzes vecākais Miķelis Alberts. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Skaidrīti daudz laika un darba veltīja baznīcai un draudzei.

“Ir prieks, baznīca ir drošās rokās,” saka M.Alberts. Kā allaž svētkos dievnams bija skaisti izrotāts, skanēja ērģeles, spēlēja Līgatnes pūtēju orķestris.

Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās ev.lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, kurš rosināja pārdomāt, ar kādām vajadzībām, ar kādu mērķi ejam pie Dieva. Mūsdienās moderni runāt par garīgo ceļu, iespēju paplašināt apziņu. “Mums patīk būt klāt svētumam. Sajust svētumu, iedvesmoties. Dieva mīlestība ir tā, kas iedvesmo un vada,” atgādināja arhibīskaps.
Viņš par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas darbā pasniedza Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas apbalvojumu “Uzticības vairogs” draudzes loceklei Līgai Pommerei. Tā devīze ir vārdi “… ar uzticību tu visu esi darījis”.

Svinīgajā dievkalpojumā tika kristīta Svetlanas un Jāņa Voz­ņesensku meitiņa Agnija. “Skais­tā baznīcā mazmeitai kristības. Man ir pieci dēli un meita, visi tika nokristīti,” pastāsta vecaistēvs Jānis Vozņesenskis no Inešiem. Viņš piedalījies Vecpie­balgas baznīcas atjaunošanā.

Draudzes mācītājs Edvīns Rumjancevs, kurš ar Ķempju baznīcu saistīts no 2008.gada, atgādina, ka mūspusē tikai Ķempju un Apšu – Lodes lauku baznīcas atrodas ārpus pagastu centriem. “Tas nozīmē, lai draudze darbotos, jābūt aktīviem cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti un gatavi uzturēt savu baznīcu, kalpot. Draudze turas uz paaudžu sak­nēm, tas šodien ir svarīgi. Atgriežas tie, kuri te kristīti un iesvētīti, sajutuši garīgās saknes, grib līdzdarboties draudzes dzīvē,” par savējiem teic mācītājs.

Pērminderis Juris Bindemanis kopā ar dzīvesbiedri Irēnu jau vairākus gadus rosīgi darbojas draudzē. “Ķempji mums ir tuvākā baznīca. Dzīvē tā iegadījies, ka esam bijuši locekļi vairākās draudzēs. Ķempju draudze ir maza, varbūt tāpēc esam ļoti draudzīgi. Pēc dievkalpojuma vienmēr ir sadraudzība. Ja rīkojam talku, sanāk ne tikai draudzes locekļi, arī viņu draugi. Esam maza, bet spēcīga draudze,” saka J.Bindemanis un uzsver, ka draudzes priekšnieks Gints Kažemaks, kurš darba dēļ nevar būt klāt svinīgajā reizē, ļoti daudz dara, lai Ķempju baznīca būtu viena no skaistākajām Latvijā, prot iesaistīt cilvēkus darīt kopā.

“Neesmu draudzē, bet kā līgatnietei baznīca ir mīļa. Kā jau daudzi šurp braucam pēc Zie­mas­svētku svētības. Tikpat skaisti kā tajos svētkos baznīca izgreznota vienmēr. Te var tik vaļā no sasprindzinājuma, te ir nomierinoša, dvēseliska sajūta, mājīgums. Man patīk mazas, senas baznīcas, tās dod mīļumu, tu jūties saistīts ar tiem, kuri te bijuši pirms tevis,” pārdomās dalījās Ļena Terentjeva.