Latvijas Zemessardzes 29. gadadienas svinības notika Cēsīs. Svētdien, 23. augustā, tās sākās ar svētbrīdi Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Sakrālais nams bija zemessargu piepildīts, vīriem spēka gados līdzās esot jauniešiem, kas nesen sākuši savu dalību Zemessardzē.

Cēsu Sv. Jāņa baznīcas mācītāja Didža Kreicberga teiktajā par piederību zemei un valstij, par gara spēku, kas nepieciešams tēvzemes aizstāvjiem, svētku dienā ieklausījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kal­niņš, Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis, karavīri un zemessargi.

No baznīcas līdz Vienības laukumam, lai nonāktu Uzvaras pieminekļa pakājē, svinīgā ceremonijā noliktu ziedus, Zemes­sardzes vienību karavīri, zemessargi un veterāni devās Zemes­sardzes orķestra mūzikas pavadībā. Rīta stundā Rīgas ielā ļaužu nebija daudz, bet tie, kuri brokastoja vecpilsētas kafejnīcās, savām acīm pārliecinājās, cik disciplinētas un pacilātībā īpašas ir Zemessardzes vienības.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzrunā zemessargiem atsaucās uz vēsturisko netaisnību, kas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās tika slepeni noslēgta starp divām lielvarām – Krieviju un Vāciju. Šī slepenā politiskā darījuma dēļ Baltijas valstis tika okupētas. Pēc gadu desmitiem tieši šajā dienā – 23. augustā – Latvijā tika pieņemts likums par Zemessardzi. “Bez zobena saule nelec,” uzrunājot Ze­messardzes vienību dalībniekus un sveicot pat­riotiskos Latvijas ļaudis, teica ministrs. “Kopš dibināta Latvijas Zemessardze, ir izaugusi jauna paaudze, kas nezina, kā tas ir – dzīvot cietumā, slēgtā sabiedrībā ar slēgtām robežām, bez iespējām brīvi paust viedokli, iet demonstrācijās, bez iespējām nesodītam teikt, ko domā,” runu Vienības laukumā teica Artis Pabriks. “Kad impērija juka pa vīlēm, tūkstošiem cilvēku bija gatavi stāties zemessargos, lai ar zobenu rokā un pat bez tā aizstāvētu atjaunotās Latvijas neatkarību.” A.Pabriks uzsvēra, ka, par spīti okupācijas 50 gadiem, ģimenēs caur tuvinieku stāstiem bija saglabātas brīvības alkas, Zemessardze veidojās aktīvi, bet nu daudzu tā laika zemessargu nav šai saulē, taču izaugusi viņu cienīga maiņa.

Ministrs arī atgādināja, kas notiek Latvijas kaimiņvalstī Balt­krievijā. Šeit pat, pie austrumu robežām, redzams, kāda ir atšķirība starp demokrātiju un autoritārismu. Ministrs aicināja aizdomāties, ka baltkrievu tauta vēl nav ieguvusi pat to, ko mēs ieguvām pirms 29 gadiem: “Mums ir būtiski Latvijas jaunajai paaudzei, kas dzimusi brīvā valstī, laiku pa laikam stāstīt, kas tas ir – okupēta valsts. Brīvība un visas iespējas nav debesmanna, kas tautai iekrīt rokās. Par brīvību ir jācīnās.”

Ministrs pateicās Zemessardzes veterāniem, kas ar godu valkā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku formastērpus.

Svētku brīdī Vienības laukumā apbalvojumu Goda zīmi “Par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares izaugsmē” saņēma 11 zemessargi. To saņēma arī divi Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes dalībnieki. Štāba Informācijas operāciju daļas priekšniece kapteine Ieva Karlsberga par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares stiprināšanā un Nacionālo bruņoto spēku nozīmes celšanā. 54. inženiertehniskā bataljona virsseržantu galvenais virsseržants Uldis Veliks par ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, nostiprināšanā un militāri patriotiskajā audzināšanā, kalpojot karavīru un zemessargu militārajā apmācībā.

Aizsardzības ministrs personīgi pateicās čertiem atvaļinātajiem seržantiem un virsseržantiem, kuru ieguldījums Zemessardzes attīstībā bijis svarīgs. Apbalvoto vidū bija seržants Jānis Bahmanis no Cēsīm.

Nedaudzie cēsnieki, kuri vairāk gan nejaušības dēļ svētdienas rīta pusē atradās Vienības laukumā, no Latvijas militāro spēku vadības komandas dzirdēja sakām, ka Zemessardze ir labi ekipēta, apbruņota un apmācīta. Zemessardze ir būtiska Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Zemessardze Latvijā patlaban ir lielākā pēc apmācīto karavīru skaita.