Izveidot piemiņas vietu pie Amatas dzelzceļa stacijas,    no kuras 1949.gada martā uz Sibīriju aizvesti 1318 Cēsu apriņķa iedzīvotāji, bija viens no galvenajiem jautājumiem, kas apspriests Latvijas represēto biedrības Cēsu nodaļas valdes sēdē septembrī.

“Šobrīd ir tikai ideja, kas jārealizē,” saka Cēsu nodaļas valdes priekšsēdētājs Pēteris Ozols. “Ir vēlme, lai piemiņas vietā būtu lasāmi visu 1318 izsūtīto vārdi, uzvārdi, dzimšanas gadi, izvešanas datums. Lai tur ir lasāms PSRS lēmumus, ar kuru tika īstenotas šīs    deportācijas. Lai ir rakstiskā atskaite par šī ešelona ceļu, arī fotoattēls, kas, riskējot ar dzīvību, uzņemts caur stacijas logu. Tajā redzams ešelons, kurā kopumā bija 65 vagoni.”

Tā kā Amatas stacija ir privāt­īpašumā, piemiņas ekspozīciju iecerēts izveidot brīvā dabā iepretim stacijai, vietā, kur tolaik atradās vilciena sastāvs. Tagad tur sliežu vairs nav, kādreizējā dzelzceļa stiga ir zaļais dzelz­ceļš.

P. Ozols atzīst, ka    vēl nav zināms, cik iecere izmaksās. Mākslinieks, kurš uzrunāts piemiņas vietas izveidei, nākamajā nedēļā solījis iesniegt piedāvājumu, tad būs    skaidrība par iespējamajām izmaksām.

“Patiesībā darbus varētu sākt kaut rīt. Nepieciešamie materiāli, ko gribam redzēt piemiņas vietā, ir, bet vispirms jāsaprot, kā ar finansējumu. Biedrībai naudas tam nav, tāpēc ceram uz sabiedrības atbalstu. Runāsim ar uzņēmējiem, pašvaldībām, kādu atbalstu viņi var sniegt, jo saprotam, ka šis ir mūsu uzdevums, kas jāpaveic. Ja ne mēs, maz ticams, ka kāds cits to izdarīs,” atzīst P. Ozols.

Iecerētajā piemiņas vietā daži uzvārdi dublēsies ar tiem, kuri lasāmi uz piemiņas sienas Cēsīs, Pils ielā, pie ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs”. P.Ozols skaidro, ka Pils ielā lasāmi to izsūtīto uzvārdi, kuri gāja bojā Sibīrijā vai pa ceļam uz to, bet iecerētajā piemiņas vietā būs visi, kuri no šīs vietas aizvesti.