Saeimas Administratīviteritoriālās reformas komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Raunas, Cēsu, Līgatnes, Amatas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas un Priekuļu novadu vadītājus, lai uzklausītu viņu viedokli un apspriestu Smiltenes un Cēsu novadu veidošanu. Tajā nepiedalījās Līgatnes novada pārstāvis.

Pašvaldību vadītāji argumentēja savus ieskatus par novadu nākotni, apšaubīja reformas pareizo gaitu. Zemnieku un Zaļo savienība komisijai bija iesniegusi priekšlikumus, ka visi novadi paliek, kādi tie ir, vai arī tiek veidots Priekuļu novads – septiņi novadi bez Cēsīm, savukārt Raunas novadu neiekļaut Smiltenes, bet Cēsu novadā.

“Neesmu teicis, ka reformu nevajag, bet tās izpildījums, ko apspriežam, ir nepārdomāts. Karte neatrisinās problēmas,” bija pārliecināts Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents. Latvijas Paš­valdību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis Saeimas deputātiem uzsvēra, ka iedzīvotājiem jādod skaidrs priekšstats, ka pēc reformas valstij būs tāds un tāds labums. “Bet tas neparādās ne dokumentos, ne sarunās. Mi­nistrs nespēj pārliecināt, ka ir plāns, kā atrisināt atšķirības reģionos un demogrāfisko situāciju. Ja mērķis ir – lai nebūtu nomaļu, cilvēkiem jāsaskata perspektīva,” sacīja M.Pūķis. Arī deputāts Vik­tors Valainis (ZZS) piekrita, ka ministrijas piedāvājums ir atrauts no reālās dzīves.
Komisijas deputāti noklausījās vietvaru viedokļus, argumentus, problēmas. Deputāts J.Dombrava (NA) izanalizējis novadu sabiedriskā transporta plūsmu. Diemžēl cilvēki nevar izbraukāt uz darbu. Kaut attālums nav liels, ir ceļu un transporta problēmas. Viņš arī atzina, ka liels ieguvums iedzīvotājiem būtu ceļa Alauksts – Gar­kalne sakārtošana. Savukārt līdz Ģikšiem ceļa dubultās virsmas apstrāde neizmaksātu vairāk par pusotru miljonu eiro.

J.Dombrava atgādināja, ka Piebalgas novads Latvijā ir īpašs gan ar dabu, gan kultūrvēsturi. “Neredzu iespēju, kā Cēsis vienas varētu šo attālo novadu attīstīt. Tos var saukt par mazajiem, ne reģionālajiem attīstības centriem, kas atrodas stratēģiski svarīgās vietās. Svarīgi ir arī saglabāt vidusskolu. Pētījumā parādīts, ka ne Jaunpiebalgā, ne Vecpiebalgā, ne Ērgļos nepaliek vidusskola. Ma­temātiski var tā aprēķināt. Iz­tukšojot reģionu no vidusskolām, jāskatās valstiski atbildīgi. Pie­balga var veidot sadarbību ar Cēsīm, bet šim centrālās Vidze­mes reģionam ir jārada īpašs atbalsta mehānisms. Ja risinājuma nebūs, būs stagnācija. Tāpat arī Straupe un Stalbe bez valstiska atbalsta neattīstīsies. Šaubos, vai lielajā Cēsu novadā varēs šīs teritorijas attīstīt,” savu redzējumu pauda J.Dombrava.

Plašāka diskusija raisījās par ZZS piedāvājumu septiņiem novadiem veidot Priekuļu novadu. “Ceļš vai nu aizved, vai atved. Kartē ir nomales, negribētu kādam teikt, ka viņi paliks nomalē, bet gribu, lai katra pagasta iedzīvotāji ir vieni no attīstības centra dalībniekiem. Esam gana drosmīgi, bet neesam diskutējuši par Priekuļu novadu,” teica Priekuļu novada vadītāja Elīna Stapulone. Arī kolēģi uzsvēra, ka par iespēju veidot Priekuļu novadu nav diskutēts.

Deputāte Regīna Ločmele – Luņova (“Saskaņa”) atgādināja, ka vairs nav kritēriju, kādiem jābūt jaunajiem novadiem. Par tādu uzskatīt demogrāfiju, kuras problēmas tiek noveltas uz pašvaldībām, ir muļķīgi. Jāļauj pašvaldībām pašām izlemt, ar ko apvienoties. “Iedzīvotāji ir ievēlējuši deputātus, novados izveidota sistēma, ko tagad gribam sagraut,” teica deputāte.

Deputāts, komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīs­tī­bai/Par”) “Druvai” vērtēja: “Cēsu novads jāatstāj tāds, kāds tas iezīmēts Ministru kabineta lēmumā. Veroties nākotnē, tas būs dzīvotspējīgs. Neredzu iespēju saglabāt tādu mazu novadu kā Pārgauja, kam nav sava attīstības centra. Centriem jādalās ar pagastiem. Pašvaldībai jādomā, kā attīstīsies visa teritorija, visam jābūt sabalansētam, ņemot vērā visu iedzīvotāju intereses.” Cēsu novada va­dītājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka Cēsu dome atbalsta projektā paredzēto Cēsu novada izveidošanu.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti atstāja negrozītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānu par Cēsu un Smiltenes novadu modeli. Par to balsoja Arvils Ašeradens (“Vie­notība”), Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”), Ēriks Pucens (“KPV LV”), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), atturējās Andris Kazinovskis (JKP), pret balsoja Regīna Ločmele – Luņova (“Saskaņa”) un Viktors Valainis (ZZS).

Rauna Smiltenes novadā

Tā plānā paredzējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Raunas novada vadītāja Evija Zurģe sacīja: “Neesam tie, kas atbalsta šādu reformu, jo nav skaidru ieguvumu. Bijis daudz diskusiju, būt Cēsu vai Raunas novadā, bet lēmumu jau pieņems Saeima, ne Raunas dome. Esam analizējuši attīstības iespējas, gan savas, gan iespējamo partneru, ieskicējuši nākotnes vīzijas, bija iedzīvotāju aptauja. Esam secinājuši, ka izvēlamies mazāko no ļaunumiem, un tas ir Smiltenes novads.”

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda izbrīnu, kāpēc Rauna skatās uz Smilteni, kā tas veicinās mobilitāti, vai tiešām raunēnieši brauc uz Smilteni? Pats atceras, ka kādreiz no Raunas uz Smilteni braukuši tikai viena iemesla dēļ, proti, tur bijis labs izkapšu meistars.

E. Zurģe atzina, ka arī pati biežāk ir Cēsīs nekā Smiltenē. “Vai mobilitāte ir galvenais kritērijs, analizējot pašvaldības pienākumus pret iedzīvotājiem? Mums ir iestrādes Cēsu virzienā, arī septiņu novadu sadarbība. Esam secinājuši, ka mobilitāte nemainīsies un pašvaldība nodrošinās ar kvalitatīviem pakalpojumiem, atbilstošu infrastruktūru un piesaistīs finansējumu prioritātēm. Uz robežām, ceru, sētas nebūvēs, un cilvēki varēs pārvietoties,” sacīja novada vadītāja.

Deputāti interesējās, kāda būs novada skolu attīstība. E.Zurģe vērtēja, ka reforma to neietekmēs. Raunas novadā izglītības stratēģija ir skaidra, neatkarīgi no tā, kurā novadā būsim. Šajā mācību gadā netika atvērta 10.klase. Vidusskola pārtaps par pamatskolu.

Deputāts, komisijas loceklis Jānis Dombrava (NA) interesējās, kurš ceļš novadam svarīgāks: Drusti – Launkalne vai Drusti – Vidzemes šoseja. “Drustēniešiem visās reformās solīta piekļuve Vidzemes šosejai. Tas stratēģiski svarīgi, neatkarīgi, kurā novadā esam, Rīgas virziens saglabājas,” atgādināja E.Zurģe, bet J.Dom­brava piebilda, ka tas ir svarīgi arī Jaunpiebalgai.

Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Lapiņš savukārt uzsvēra, ka Apes, Raunas un Smiltenes novadi gaida likumu, tad varēs sākt strādāt pie konkrētām lietām, veidojot jauno novadu. “Savulaik novadā apvienoja astoņus pagastus, vienmēr esam domājuši, kā tos visus attīstīt,” sacīja K.La­piņš.

Cēsu novada dome bija pieņēmusi lēmumu, ka uzskata: saglabājot vēsturiskās saiknes, Raunas novadam jābūt Cēsu novadā, bet Cēsu novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs respektē Raunas lēmumu.

Vai būs Priekuļu novads

Zemnieku un Zaļo savienība (ZZS) ierosinājusi, ka septiņi novadi, izņemt Cēsu, varētu veidot savu patstāvīgu – Priekuļu novadu. Ekonomiski tas būtu dzīvotspējīgs. Septiņiem novadiem ir sadarbība, kopīgas institūcijas – skolu valde, vairākām kopīga būvvalde, bāriņtiesa. Centrs būtu Priekuļos.

VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis atgādināja, ka desmit gadus paš­valdībām bija iespēja apvienoties, neviena to neizmantoja. Ministrija izvērtēja situāciju un piedāvā modeli. Arī pēc šīs reformas varēs apvienoties.
V. Valainis pauda viedokli, ka reformas gaitā ir iecere atgriezties pie tā, kas šķita pareizi – Cēsu rajons. “Bet tad bija cita pārvaldība. Cēsu un pārējo novadu attīstība ir dažāda. Lauku novados un pilsētā ir dažāda domāšana. Redzu sešus novadus kopā ar centru Priekuļos. Tas būs policentriski attīstīts novads, kas veidos arī policentrisku pārvaldību. Neviens nevar pateikt, kā , piemēram, veidot skolu tīklu lielajā novadā,” sacīja V.Valainis un vēlreiz piebilda, ka nesaprot, kāpēc Raunai jāiet pie Smiltenes.

Raunas novada vadītāja deputātu aicināja nelietīgi nevalkāt Raunas vārdu. “Šāds piedāvājums nav vērtēts, esam runājuši par Cēsu un Smiltenes novadu, ne Priekuļu. Tas nav neiespējams variants,” teica E.Zurģe.

M. Lasmanis atgādināja, ka reformas kritērijs ir: jaunā novada centrs ir nacionālais attīstības centrs. “Iespējamajam Priekuļu novadam nav attīstības centra, ir tikai Cēsis, “ sacīja VARAM pārstāvis. Amatas novada vadītāja Elita Eglīte vien piebilda, ka novadi gaida, kad ministrijas pārstāvji atbrauks, iepazīsies, kā kopā strādā septiņi novadi. “Amatas novads pierāda, ka var strādāt pašvaldība, kurā nav vēsturiski izveidota liela centra. Mēs vērtētu Priekuļu novada iespējamību. Cēsu novada attīstības plānā neredzu lauku attīstību,” teica E.Eglīte.

Cēsu novada vadītājs J.Ro­zenbergs vērtēja – ja Priekuļi būs novada centrs, tad Piebalgas puses iedzīvotājiem tas būs tuvāk vien par dažiem kilometriem. Savukārt Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš neatbalstīja ZZS priekšlikumu, jo par to nav bijis diskusijas.

Cēsu novads

Sešu novadu vadītāji ar dažādiem argumentiem pauda viedokli, ka nevēlas būt Cēsu novadā. “Vienmēr esam bijuši par brīvprātīgām reformām. Valdības nāk un iet, katra uzstāda savus mērķus, tos pildām. Valdības līdz cilvēkiem neatbrauc. Mūs interesē ceļi. Esam saņēmuši ne vienas vien valdības un vismaz astoņu ministru vēstules, kurās solīts, ka plānojumā iekļaus ceļu sakārtošanu uz Skujenes un Amatas pagastu. Reforma jāskata kontekstā ar daudziem citiem jautājumiem. Novada infrastruktūra veidota gadiem, tā vērsta uz novada attīstību. Kas notiks tālāk? Kas paliks pagastos?” teica E.Eglīte.

Savukārt Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs atgādināja, ka neviens nav spējis pateikt, kā Jaunpiebalgas pievienošana Cēsīm sekmēs teritorijas ekonomisko attīstību, kā piesaistīs investīcijas. “Norāda, ka pēdējā laikā novadam nav piesaistītas investīcijas. Infrastruktūra tika sakārtota no 2004. līdz 2011.gadam. Tās problēmas, kuras novadā gribētu risināt, piesaistot investīcijas, neatbilda kritērijiem. Pašvaldības aizņemas, lai izdarītu to, kas vajadzīgs,un dara to saprātīgi. Apvienotā novada līdzekļi līdz lauku teritorijām nenonāks, apdzīvotība vēl samazināsies. Arī nākotnes prognoze rāda, ka jaunajā novadā iedzīvotāju skaits saruks. VARAM ministrs vairākkārt uzsvēra, ka administratīvi teritoriālā reforma saistīta ar izglītības, veselības, transporta un ceļu reformu. Tagad saka – būs karte, pārējais atrisināsies. Ņemot vērā, kur atrodas Jaunpiebalga, jautāt, kam vēlaties pievienoties, ir absurdi. Pašvaldības pakalpojumus iedzīvotāji saņem savā novadā, savukārt pie ārsta, iepērkas vai valsts iestādes apmeklē Cēsīs, Gulbenē, Madonā, Smiltenē. Esam lauku iedzīvotāji, mūsu intereses un iespējas atšķiras. Kāds jaunpiebaldzēns cienījamos gados teica, ka kopš 19.gadsimta vidus, kad izveidoja pagastu valdes, nav bijis brīža, kad pagastā vienā vai citā

formā nebūtu ievēlēta vietējā vara,” pārdomas izteica L.Šāvējs.
Priekuļu novada vadītāja E.Stapulone atgādināja, ka Prie­kuļu novads ir pirmajā vietā ar mazāko aizņēmumu Latvijā. “Saeimas deputātiem kredīti ir lielāki nekā Priekuļu novadam. Tas ir labi vai slikti? Nezinām, kā būs rīt. Cēsu novadā uz vienu iedzīvotāju aizņēmumi ir 756 eiro, pārējiem kopā – 516 eiro. Ko lai saku cilvēkiem?” viedokli pauda Priekuļu novada vadītāja un atgādināja, ka savulaik solīts sakārtot ceļu uz Mārsnēniem. “Vienā jaun­izveidotajā novadā par reformas kompensāciju sola sakārtot 20 kilometrus. Vai tas būs ceļš uz Mārsnēniem?” retoriski jautāja novada vadītāja.

Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents vērtējumā bija kritisks un skeptisks par jauno Cēsu novadu. “Cauri vijās tikai viens – liels ir labs, mazs ir slikts. Gan mazos, gan lielos novados ir vienādas problēmas. No pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņem abi. Neesmu teicis, ka reformu nevajag, bet tās, ko apspriežam, izpildījums ir nepārdomāts. Karte neatrisinās problēmas, “uzsvēra H.Vents. Viņš Saeimas deputātus informēja, ka novadā reorganizētas skolas un īstenota infrastruktūras sakārtošana. “Mazs novads bez lieliem projektiem var izdarīt to, kas nepieciešams, turklāt pārņem to, kas valstij nav vajadzīgs. Piemēram, Lielstraupes pili.

Pārgaujas novads var reāli pastāvēt pats par sevi. Un pašvaldību sadarbības modelis nav atcelts. Ja novads viens nevar palikt, tad strādāsim kopā ar kolēģiem,” teica H.Vents, atgādinot, ka likvidējot vietējo varu, deputātus, Pār­gaujas novadā ik mēnesi tiks ietaupīti 350 eiro.
Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš uzsvēra, ka reforma vērsta uz centralizāciju. “Nomales efekts, drīzāk defekts, kļūst vēl redzamāks. Nedrīkst varu attālināt no iedzīvotājiem. Deputāti, kuri pārstāv pagastu, domā par visu novadu, katrs aizstāvot savas intereses, jo vislabāk zina konkrētas vietas problēmas. Tā ir politiska reforma, un nevajag runāt par ekonomisko. Konsultācijas ar vietējo kopienu ir ļoti svarīgas. Cilvēkiem trūkst informācijas. Pašvaldība nevar paskaidrot to, ko nezina. Arī tas liecina par reformas nepareizo gaitu. Cilvēki uztver, ka būs bijušais Cēsu rajons, kas bija otrā līmeņa pašvaldība. Uzskatu, ka otrā līmeņa pašvaldības daudzus jautājumus atrisinātu plašākā mērogā,“ viedokli pauda I.Putniņš. Viņš tāpat kā E.Zurģe atgādināja Bībeles bausli: “Tev nebūs nokaut … Vecpiebalgas novadu.”

Cēsu novada vadītājs J.Ro­zenbergs uzsvēra: “Mana subjektīvā pārliecība: jaunajā novadā jāņem vērā apdzīvotības struktūra un mobilitāte, nevis vēsturiskais pagastu tīkls. Cēsu infrastruktūra patlaban apkalpo par 30 līdz 40 procentiem vairāk iedzīvotāju, nekā ir Cēsu novadā. Tā arī atbilde par aizņēmumiem – no 3600 skolēniem un bērnudārzniekiem 30 procenti ir citu novadu bērni. Esam spiesti no saviem resursiem būvēt piebūves, jaunas skolas. Aizņēmumi no kopējā gada budžeta pērn bija 7,7 procenti, šogad tie 12 procenti (likums pieļauj 20% -red.). Pavērtējiet citus attīstības centrus, tiem aizņēmumi ir līdzīgi. Nevajag spekulēt, ka Cēsu novadam liels kredītport­felis. Klīniku, sporta infrastruk-tūru uztur Cēsu novads. Nauda tiek ieguldīta attīstībai.” J.Rozen­bergs arī atgādināja: kad Cēsīm pievienoja Vaives pagastu, bija vairāki solījumi, tie visi ir īstenoti. Skolas saglabātas, Līvos ir bērnudārzs, Rāmuļu ceļš sakārtots, salabos Veismaņu ceļu.