Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā darbojas vairākas sabiedriskās pirtis. Viena no veiksmīgākajām un tradīcijām bagātākajām pirtīm atrodas Amatas novada Nītaures pagastā.

Nītaures pagasta

sabiedriskās pirts pārzine Silvija Grugule “Druvai” stāsta, ka ik nedēļu pirti apmeklē vairāki desmiti cilvēku.

“Domāju, laukos šāda sabiedriskā pirts ir visai liela ekstra, un tādēļ jo vairāk priecājos, ka vietējie to novērtē un izmanto. Citi gan nāk tikai nomazgāties dušā, citi nāk kārtīgi izkarsēties,” stāsta S. Grugule un skaidro, ka pirts Nītaurē darbojas trīs reizes nedēļā – trešdienās, piektdienās un sestdienās. Pērties nākot gan vietējie nītaurieši, gan brauc ļaudis no citiem novada pagastiem un pat Siguldas. Ir izdalītas dienas, kad pirts atvēlēta sievietēm, kad – vīriešiem. Iecienītas ir trešdienas, kuras ir pieraksta dienas, tad uz pirti izraudzītajā laikā var nākt visa ģimene kopā.

“Ir lieliski, ja novadā kaut kas tāds ir pieejams. Varam uzņemt šeit vēl vairāk cilvēku, tādēļ droši varam aicināt ikvienu braukt uz pēršanos,” stāsta S. Grugule. Viņa piebilst, ka Nītaurē ir pieejama īsta lauku pirts. Ir iespēja nākt ar savām zāļu slotiņām un no sirds nopērties.

“Renovētā pirts ir tiešām glīta un ērta. Turklāt tā kurināma ar malku. Līdzās uzbūvēts šķūnis, kur tiek

glabāta sausa malka, tā nav tālu jānes uz kurtuvi. Viss ir tiešām ērts un pārdomāts,” saka Silvija Grugule.

Iekoptas pirts tradīcijas ir arī Līgatnes novadā. Tiesa gan, tur lielākie pirts piekritēji ir vīrieši, kuri reizi nedēļā pulcējas uz kopīgu pēršanās baudīšanu.

“Pirts atrodas Lejas Līgatnē, tā tiek kurināta piektdienās. Sievietes nāk reti un tiešām tikai dažas. Lielākie pirts cienītāji ir vīrieši, kuri vienā vakarā pulcējas līdz pat 30. Ir tādi, kuri pie mums brauc no Siguldas, ir daudzi vietējie ļaudis,” stāsta pirts pārzine Spodra Kikuste. Viņa norāda, ka arī šo pirti vīri novērtē, jo tā ir ar malkas apkuri un tajā ir kārtīgas koka lāvas.

Ne visai iecienīta ir sabiedriskās pirts vai pat sabiedriskās dušas ideja Dzērbenes pagastā. Tur pirms vairākiem gadiem, renovējot katlumājas ēku, tika iebūvēta sabiedriskā pirts un dušas telpa. SIA “Dzērbenes siltums” vadītājs Jānis Ķirķelis “Druvai” stāsta, ka šobrīd var runāt par publiskas dušas pieejamību, bet arī to izmanto vien retais.

“Šī ideja Dzērbenē nav guvusi atsaucību, var teikt, ka mēnesī vien dažas reizes kāds atnāk nomazgāties. Cilvēki nav izrādījuši lielāku interesi,” komentē J. Ķirķelis.

Cits stāsts ir par Cēsu sabiedrisko pirti, kura apmeklētājiem pieejama četras reizes nedēļā, to apmeklē ap 30 cilvēkiem dienā.

Cēsu Sociālā dienesta Saimnieciskās nodaļas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Vladimirs Kalandārovs stāsta, ka Cēsu sabiedriskā pirts vispieprasītākā esot piektdienās un sestdienās.

“Domāju, cēsnieki novērtē to, ka mums šāda sabiedriskā pirts ir. Cita lieta, to varētu vēlēties lielāku un tā varētu būt slapjā pirts. Cēsu sabiedriskā pirts ir sausā jeb saunas veida pirts, kur nav iespējams kārtīgi nopērties ar slotiņu, tikai izkarsēties. Lieliska pirts ir pavisam netālu, Valmierā, un zinu, ka daudzi cēsnieki pērties dodas turp,” stāsta Vladimirs Kalandārovs, bilstot, ja vien būtu iespēja piesaistīt finansējumu, arī Cēsīs varētu būvēt daudz lielāku, mūsdienīgāku sabiedrisko pirti. Viņš norāda, ka jebkura pašvaldība, kura uztur sabiedriskās pirtis, ir novērtējama atzinīgi.

Liene Lote Grizāne