Ziņas

Sabiedrība

Runāt par drošību un rakstīt drošības špikerus

Sarunas par drošību. Par drošību mājās un ceļā uz skolu stāstīja pārstāve no Valsts policijas I.Ploriņa (no labās), no Valmieras Izglītības pārvaldes I.Pāže, VUGD VRB komandieris Jānis Skrastiņš, ārsts M.Lūciņš un epidemioloģe A.Vītola.Foto: Līga Salnite

Lai pēc iespējas samazinātu veselības un pat dzīvības apdraudējumus, ar kādiem bērni un jaunieši ikdienā varētu sastapties, efektīvākās ir sarunas par šīm tēmām ģimenes lokā. Noderīgi ir arī kopīgi uzrakstīti plāni un pat sava veida vizītkartes, kas apjukušam bērnam var izrādīties izšķirošs palīgs kritiskā brīdī.

Šādi varētu apkopot par sabiedrisko drošību un veselību atbildīgo speciālistu sniegtos padomus jaunā mācību cēliena gaidās. Valmierā notikušo preses konferenci par skolēnu drošības jautājumiem dažas dienas pirms mācību gada iesākuma rīkoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), par aktuālākajiem bērnu drošības riskiem aicinot izteikties arī Valsts policijas (VP), Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), kā arī Vidzemes slimnīcas pārstāvjus.

Izglītības iestādes pirms mācību uzsākšanas skolēnu vecākiem akcentējušas – pandēmijas apstākļos netiks pieļauta audzēkņu piedalīšanās nodarbībās, ja būs manāma paaugstināta temperatūra vai kādas elpceļu saslimšanas pazīmes. Tātad, bērnu pašsajūtas uzraudzībai skolās kļūstot skrupulozākai, skolēni šajā mācību gadā daudz biežāk paliks mājās. Lai gan VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš “Druvai” atzina, ka pavasarī attālināto mācību laikā pārmaiņas nelaimes gadījumu raksturā netika novērotas, viņš uzsvēra – palikšana mājās, turklāt, visticamāk, vecākiem esot darbā, ir papildu risks. Lai būtu soli priekšā iespējamiem negadījumiem, VUGD atkārtoti mudina ģimenes uz preventīvu rīcību – dūmu detektoru uzstādīšanu un to pārbaudi, kā arī regulāru kopīgu pārrunāšanu ar bērniem, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā. Die­nests arī izstrādājis paskaidrojošos materiālus gan par dūmu detektoru uzstādīšanu un atbilstoša ugunsdzēsības aparāta izvēli, gan par secīgu rīcību, ja tiešām izceļas ugunsnelaime, pat ieteikumus, kā ģimenē izspēlēt pareizās rīcības treniņus. Uzsverot kopīga plāna izstrādāšanas nozīmi, VUGD VRB komandieris J.Skras­­tiņš pajokoja, ka tematiski labākais ieteikums mācību gada ievadā būtu visai ģimenei uzrakstīt kopīgu špikeri – ko darīt, kā izkļūt no mitekļa, kur zvanīt, kur visiem pulcēties.

Domājot par sākumklašu skolēniem, speciālisti ieteica izgatavot ko līdzīgu špikerim jeb bērna ģimenes vizītkarti ar vecāku vārdiem un tālruņa numuriem, ko ielikt mugursomā vai novietot citā bērnam zināmā vietā, to iesaka arī Valsts policija. VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Ieva Ploriņa gan rosināja pirmām kārtām iedziļināties un izvērtēt pirmklasnieka gatavību bez citu pavadības doties uz skolu, nākt mājās, apmeklēt nodarbības.

Ja tiešām šķiet, ka atvase kādu ceļa gabalu gatava mērot viena, maršruti – kājām vai ar sabiedrisko transportu – kaut pāris reižu jāmēro kopā. Jāpārrunā vai pat atkal jāuzraksta špikeris, kā rīkoties dažādās situācijās, piemēram, autobuss saplīsis, apstājies vai mazais pasažieris aizmidzis un aizbraucis par tālu. Ar velosipēdiem vai skrejriteņiem vienatnē atrasties uz ielas atļauts no desmit gadu vecuma, ja tos izmanto, svarīgi vēlreiz pārrunāt drošības noteikumus, tostarp bērns drīkst braukt pa trotuāru, taču nedrīkst apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Tāpat I.Ploriņa atgādināja par nepieciešamību bērniem mācīt piesardzību komunikācijā ar svešiniekiem, vienlaikus pieaugušos mudinot uz ielas nepaiet garām apjukušam vai raudošam bērnam – mēģināt noskaidrot situāciju vai atbalstam piesaistīt kārtībsargus, kuri tad palīdzēs mazajam nokļūt mājās.

Arī Vidzemes slimnīcas traumatologs Matīss Lūciņš vērtēja, ka saistībā ar mācību gada pēdējiem mēnešiem, kad mācības notika mājās, traumu skaits bērniem nepalielinājās. Īslaicīgi bijis pat pretēji – līdz ar klātienes sporta nodarbību atcelšanu uz brīdi samazinājušās treniņiem raksturīgās triecienu traumas. Taču tagad tās atkal būs gana aktuālas, tādēļ ārsts atgādina, ka jebkurās mācībās, bērnam apgūstot velosipēdu vai sākot aktīvās gaitas kādā sporta veidā, vecāka vai trenera pienākums ir sākotnēji iemācīt bērnam pareizi krist, lai gūtu pēc iespējas mazākas traumas. Par bērnu atbildīgajām personām būtu jāatsvaidzina zināšanas traumu pirmajā aprūpē, kā arī pareizu asiņošanas apturēšanu. Traumatologs izmantoja izdevību, atgādinot citus gadus viņa aroda brāļu paustajam, ka viena no bīstamākajām un traumatiskākajām bērnu brīvā laika pavadīšanas iekārtām ir batuti: “Ja vien no tā var atturēties, man šķiet, bērni var iztikt bez tā.”

SPKC Vidzemes reģionālās nodaļas epidemioloģe Areta Vītola līdz ar atgādinājumu par aizvadītā pusgadā pazīstamajiem profilakses pasākumiem – roku mazgāšanu un fiziskās distances ieturēšanu – vienlaikus arī nedaudz mierināja nokaitētos prātus. Pēc viņas teiktā, saslimušo vidū ir ļoti mazs īpatsvars āra aktivitātēs inficēto personu, tādēļ viņa aicināja gan ģimenes, gan klases kolektīvus vairāk doties svaigā gaisā.
VUGD informē, ka pērn ugunsgrēkos tika izglābti 57 bērni, cieta – 17, bet bojā gāja trīs bērni. Arī šogad ugunsgrēkā gājis bojā viens bērns. VUGD mājaslapas sadaļā “Drošības padomi” pieejami ieteikumi, kā stāstīt bērniem par ugunsdrošību un pareizu rīcību ārkārtas gadījumos.