Ziņas

Sabiedrība

Rudens lapas reibina

Bauda rudeni. Lai arī rudens ir laiks, kad jāķeras pie lapu grābšanas, taureniete Jolanta Kuļikovska spēj priecāties par krāsaino lapkriti.Foto: Liene Lote Grizāne

Rudens ir skaists lapkritī. Košās krāsas un čaukstošās lapas rada īpašas sajūtas. Cilvēki steidz baudīt dabas skaistumu, apkopt apkārtni un pie viena padarīt rudens darbus. Tādus čaklus un darbīgus taureniešus sastapām, viesojoties Taurenes pagastā, kurp nu jau var aizbraukt pa jaunu asfalta segumu. Tas pagasta iedzīvotājiem ir lielākais un sen gaidītais notikums.

Taureniete Jolanta Kuļikovska stāsta, ka rudens ir jauks gadalaiks, lai gan tieši lapkritī visi ir pārņemti ar lapu grābšanu. Arī viņu sastopam pie Taurenes muižas, grābjot lapas. Divu bērnu māmiņa stāsta, ka strādā algotajos pagaidu darbos, tā esot viņas vienīgā iespēja nopelnīt. Viņa neslēpj, ka darbu īpaši grūti esot atrast, ja to meklē uz vietas Taurenē, kur darbavietu nav daudz.

“Man ir divi mazi bērni, un ir pavisam skaidrs, ka uz darbu Cēsīs neizbraukāšu, bet es par dzīvi nesūdzos, ņemu pretim visu, ko man dod. Novērtēju arī šo laiku, ko varu strādāt pagastā,” saka Jolanta un bilst, ka sievietei laukos darbu atrast sarežģīti. Vēl esot iespēja pieteikties kādā zemnieku saimniecībā, taču ne visur saimnieki vēlas laikā samaksāt naudiņu.

“Mans prieks ir mani bērni, un viņu dēļ esmu gatava strādāt un cīnīties. Zinu, ka man jānopelna nauda, lai vispirms iepriecinātu viņus. Tad tikai domāju par sevi,” saka taureniete un atklāj, ka viņai patīk dzīvot laukos, bet pilsētas dzīve viņu nevilinot.

“Es labāk dzīvoju laukos un sitos kā plika pa nātrēm. Es pilsētā vienkārši nezinātu, ko darīt. Te esmu gatava strādāt, cīnīties. Man ir māja, un arī tur darba pietiek,” saka jaunā sieviete un atklāj, ka viņai grūtākais laiks aiz muguras. Tieši tāds viņai ir septembra sākums, kad bērni jāpalaiž skolā.

“Protams, daudz kas ir atkarīgs no naudas. Ja tās ir daudz, tad droši vien arī stresa nav. Bet es esmu cīnītāja, saprotu, ja pati neiešu un nedarīšu, tad nekā arī nebūs. Man nepatīk slinki cilvēki. Domāju, daudzi mūsdienās vienkārši nevēlas darīt neko,” domās dalās Jolanta. Viņa bilst, ka spēku un enerģiju uzņem no saviem bērniem.
Jolantai pagaidām zināms, ka darbs viņai būs līdz gada beigām. Kā iekārtosies dzīve tālāk, viņa nezina, bet ir optimiste. Sieviete novērtē, ka uz Taureni tagad ved labs asfalts. Viņa gan bilst, ka cilvēku kļūstot arvien mazāk, bet to skaidro ar to, ka pagastā nav darbavietu. “Tas ir pats svarīgākais ikvienai ģimenei. Ja nav darba, cilvēki spiesti braukt prom,” tā saka Jolanta.