Ziņas

Sabiedrība

Rudens darbi negaida

Gatavo tīrumus pavasarim. Rudens arums ir pēdējais lauku darbs šajā sezonā.Foto: Māris Buholcs

Aizvadītais rudens Latvijas graudaudzētājiem bija kārtējais pārbaudījums, kad nozarē strādājošie nenopelnīja cerēto. Tam piekrīt arī Zemkopības ministrija, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apsolījis graudu audzētājiem šogad zaudējumu segšanai sešus miljonus eiro. Ministrs gan atzinis, ka seši miljoni eiro nav būtiska summa, bet tā tomēr ir palīdzība. “Es domāju, ka arī tā ir palīdzība, jo ne jau visiem ir par trešdaļu vai pusi mazāka raža,” sacījis zemkopības ministrs.

Kamēr varas gaiteņos spriež, kā atbalstīt graudu audzētājus, zemnieki jau domā par nākamo rudeni. Pārgaujas novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Dumbrāji” saimnieks Einārs Lācis steidz lauku aršanu, sēja pabeigta optimālajos termiņos. “Jāapar tīrumi vasarājiem, tas arī pēdējais rudens darbs laukā,” saka raiskumietis un piebilst, ka šoruden, tāpat kā visi, nav iekūlis gaidīto, graudiem zema cena un kvalitāte. Zemnieks uzskata, ka graudu audzētāji jāatbalsta tāpat kā citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie. “Ja neprasīs, nedos. Situācijas zemniekiem ir dažādas, bet atbalsts vajadzīgs visiem,” domās dalās Einārs Lācis. “Dumbrājos” graudaugiem atvēlētajos laukos apmēram 70 procenti tiek sēti ziemāji, pārējie vasarāji.

Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Dravēļi” saimnieks Uldis Sijāts tīrumos rudens darbus pabeidzis. 80 hektāros iesēts rapsis, 160 hektāros zaļo rudzi, bet 150 hektāros – kvieši. “Tā kā šovasar laikapstākļu dēļ vasarājiem bija sakņu puve un ar to jārēķinās trīs četrus gadus, vasarājus pavasarī sēšu mazāk. Skaidrs, ka lauki būs papildus jāmiglo,” pastāsta zemnieks.

Uldis Sijāts atzīst, ka, lai gan šķiet, rudens bijis jauks, tomēr viņa laukiem trūcis mitruma un kalnu galos ziemāji vēl nav izdīguši. Arī vēsais laiks traucē ziemāju attīstību. “Sējas laiks ir ļoti būtisks. Sēju pabeidzu ne septembra vidū, nedēļu vēlāk. Tīrumos redzams, kur iesēts agrāk,” pārdomās dalās raunēnietis.

Viņš atzīst, ka neizprot, kāpēc tika mainīta PVN atmaksas kārtība, jaunā zemniekiem ir ļoti neizdevīga, jo nauda, kad tā visvairāk vajadzīga, tiek iesaldēta. “Naudu, kas bija vajadzīga sējai, saņēmu tikai oktobrī. Labi, ka mums ir kooperatīvs “VAKS”,” saka Uldis Sijāts, uzsverot, ka zemniekiem, kuriem jau tā šoruden nebija cerētās peļņas, vēl radās problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Aizvadītais ražas gads “Dravēļos”, kā atzīst saimnieks, tāds pats kā citiem zemniekiem. “Kad labi laikapstākļi, visi māk saimniekot. Gadi pieci bija labvēlīgi graudu audzētājiem, jārēķinās, ka var būt arī citādi. Atceros vēl slapjākus rudeņus, kad desmitiem hektāru graudu sadīga uz lauka. Šoruden sakrita, ka cena zema un arī ražas mazas, tāpēc arī daudziem tāds satraukums. Bet ir jārēķinās, ka katrs rudens var nenest peļņu,” pārdomās dalās raunēnietis, kurš graudkopībā ir jau vairāk nekā 20 gadus. “Kad negūsti cerēto, tas mobilizē, liek domāt, meklēt, kas izdarīts nepareizi, kā arī pārskatīt, vai ražošanā kaut kas nav jāoptimizē. Nevar visu novelt uz laika apstākļiem, kurus nevaram prognozēt,” saka zemnieks un uzsver, ka tiem, kuri strādā lauksaimniecībā, jārēķinās, ka var būt neražas un ne tik labas ražas gadi. “Ja strādā ar galvu, var iztikt,” bilst Uldis Sijāts.

Zemnieki steidz art laukus, lai zeme līdz pavasarim atpūšas, tad varēs sēt un stādīt. Tas gan nenozīmē, ka graudu audzētājiem sākusies atpūta. “Arī grāvji jātīra, tehnika jāremontē, vai tad darāmā trūkst,” saka raiskumietis Einārs Lācis.