Ziņas

Sabiedrība

Ruckas muiža ar domām nākotnē

Atjaunošanu gaidot. Ruckas muižas ēka šobrīd paslēpusies aiz sastatnēm un zem pagaidu jumta, lai jau šajā gadā sagaidītu nepieciešamos atjaunošanas darbus.Foto: Māris Buholcs

Ugunsgrēka skartā Ruckas muiža no ārpuses ieskauta ar sastatnēm un pagaidu jumta būvi, bet Ruckas mākslas rezidenču centra komanda darbību nav pārtraukusi ne uz mirkli. Jau ugunsgrēka laikā, pērn novembrī, viņi darba telpu aprīkojumu nogādāja drošajā ēkas pusē, radošais process neapstājās.

Rezidenču centra pārstāve Ieva Goba dzīvo ar domām nākotnē, lai centrs varētu pildīt savas funkcijas, proti, būt par vietu, kur ieceres, projektus realizē mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm: “Lai kādā stāvoklī pagaidām ir ēka, rezidenču centrs turpina darboties. Aktīvi gatavojamies vasarai, rakstām projektu pieteikumus, meklējam finansējumu. Ziemā parasti izstrādājam projektu dokumentāciju, kam aktīvajā sezonā neatliek laika. Bijām gan plānojuši, ka pie mums rezidenti brauks jau no februāra, taču negadījums lika plānus pārskatīt, sezona sāksies vasarā. Meklējam finansējumu, lai tad, kad rezidenti atbrauks, var rīkot pasākumus, izstādes, meistarklases.”

Rezidenču centra plānoto aktivitāšu saraksts ir garš. Te darbosies seši Ziemeļu – Baltijas mobilitātes programmas “Kultūra” stipendiāti, vairāk nekā desmit paša rezidenču centra stipendiāti, būs arī citi pasākumi. Divas ieceres saņēmušas atbalstu Cēsu novada pašvaldības kultūras projektu konkursā. I. Goba īpaši akcentē vienu, ko paši rezidenču centrā strādājošie gaidot ar lielu interesi: “Jau nosaukums ir intriģējošs: “Antropocēnā laikmeta pavārgrāmata – ēdieni izdzīvošanai nākotnē”. Cēsniece Zane Cērpiņa, kas dzīvo Norvēģijā, kopā ar kolēģi Stāli Stensliju izveidojuši projektu, kura uzdevums ir likt padomāt par to, ko ēdīsim nākotnē, kad ekoloģisko katastrofu dēļ vairs nebūs iespējams izaudzēt pietiekami daudz pārtikas. Saprotu, ka šobrīd Latvijā par to grūti domāt, jo dzīvojam labvēlīgā klimatiskajā joslā, bet šis ir projekts ar skatu tālākā nākotnē. Var teikt, tas ir mēģinājums likt cilvēkiem padomāt par to, cik labi ir šobrīd, cik labi tur, kur mēs dzīvojam. Projekta laikā būs performances sadarbībā ar pazīstamiem pavāriem, būs diskusiju vakari, bet noslēguma pasākumam Cēsu pils dārzā dots nosaukums “Antropocēnā laikmeta dzīres – pēdējā pūķa cepšana.” Manuprāt, tas ir kaut kas vēl nebijis un būs interesanti.”

Otrs Cēsu novada kultūras projektu konkursā atbalstītais projekts saistīts ar fotografēšanu. Oktobrī te ieradīsies Francijas fotogrāfs Džeremijs Jangs, kurš vēlas strādāt ar Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem audzēkņiem, organizējot viņiem radošās darbības saistībā ar fotografēšanu, pēc tam veidojot kopīgu izstādi.

Mākslinieku rezidenču  programmu 2017. gadā  ir atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds, ar fonda atbalstu plānots  organizēt vairākas fotogrāfiju un zīmējumu izstādes, radošās darbnīcas.

“Būvniecības procesu ietekmēt nevaram, tas mums liek mācīties pacietību, tāpēc darām citu iespējamo. Plānojam izveidot savai bibliotēkai katalogu un apspriežam iespēju to padarīt par publiski pieejamu bibliotēku,” stāsta I. Goba.

“Druva” jau rakstīja, ka novembrī joprojām nenoskaidrotu iemeslu dēļ, iespējams, ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā Ruckas muižā izcēlās ugunsgrēks. Uguns izpostīja jumta konstrukcijas 250 kvadrātmetru platībā un otrā stāva telpas vienā ēkas pusē. Dzēšanas laikā no ūdens daļēji cieta arī vairākas telpas pirmajā stāvā. Uzreiz pēc ugunsnelaimes sākās atjaunošanas darbi, kas bija saistīti ar ēkas iekonservēšanu, lai pasargātu to no tālākas nokrišņu iedarbības. Notika vairākas talkas, lai likvidētu ugunsgrēka sekas. Uzbūvēja pagaidu jumtu, kas nosedz izdegušo jumtu.

Janvārī pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” izsludināja iepirkumu projektēšanas darbiem jumta atjaunošanai. Tajā uzvarēja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, kas Cēsīs strādājusi un strādā pie dažādiem projektiem. Uzņēmums savulaik veicis arī Ruckas muižas arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Tiek izstrādāts projekts jumta atjaunošanai, pēc tam izsludinās iepirkumu darbu veikšanai. Tajā ēkas pusē, kur bija ugunsgrēks, tiks mainītas cietušās jumta konstrukcijas, bet jumta segums tiks mainīts visai ēkai. Atjaunošanas darbi tiks finansēti no apdrošinātāju izmaksātās atlīdzības.  Cēsu novada pašvaldība turpina pārrunu procesu ar apdrošinātājiem par ugunsgrēka radīto zaudējumu apmēru, un, tiklīdz būs gala lēmums par atlīdzību, varēs sākt arī darbus telpu atjaunošanā.

Ēka iegūs ne tikai jaunu jumtu. Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris naudu daļējai muižas logu restaurācijai. Pērn “Arhitektoniskās izpētes grupa” sagatavoja logu restaurācijas projektu, un otrajā stāvā parka pusē tiks restaurēti logi.