Vaives pagasta Rīdzenē darbu sākusi jauna galdniecība. Uzņēmīgi jauni cilvēki – Raivis Puņeiko un Ģirts Sukurs – februārī nodibināja SIA “Mebex UD” un gatavo mēbeles. Uzņēmēji skaidro, ka SIA no­saukums izraudzīts, domājot, ka nākotnes ieceres saista ar eksportu. Raivis apguvis uzņēmumu vadību, Ģirts ir galdnieks un kok­apstrādes inženieris. “Abi esam vaivēnieši, satikāmies, izdomājām. Jādara pašiem, ja esi neapmierināts ar dzīvi, vispirms sev pajautā, ko pats esi izdarījis, lai kaut kas mainītos,” stāsta Raivis. Viņš ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet Ģirts valdes loceklis.

Pirms vairākiem gadiem Raivis iegādājās galdniecībai nepieciešamās iekārtas, sākās krīzes laiks, viņš tās izīrēja. “Tomēr izdevīgāk iekārtas izmantot pašam. Ēka, kurā darbojamies, pieder vecākiem, telpas plašas. Tad arī izdomājām, ka jādibina uzņēmums,” pastāsta Raivis. Ražošana vairāk ir Ģirta ziņā, pārējos pienākumus, izņemot grāmatvedības kārtošanu, uzņēmies Raivis.

“Ja kvalitatīvi strādā, ievēro termiņus, tad būs arī klienti. Esam jau izgatavojuši sarežģītas mēbeles ar kokgriezumiem. Mūsu lielākais klients ir “Telemarket”, kam izgatavojām mēbeles birojiem visā Latvijā,” stāsta Raivis, bet Ģirts piebilst, ka var jau gatavot visu, taču logus un durvis viņi darināt neņemas, tad vajadzīgi citi darbagaldi.

Ģirts rāda iesāktu virtuves iekārtu. Visu abi dara paši – izmēra tel­pu, izgatavo skices un tad mēbeles. Ērtāk, ja pasūtītājs izmantojis dizainera pakalpojumus, tad sadarbībā ar viņu vieglāk strādāt. Pamazām veidojas sadarbība ar dizaineriem, kuri vaivēniešiem uztic pasūtījumus.

“Cilvēki aizvien vairāk izvēlas kaut ko oriģinālu un kvalitatīvu meistaru darbu. Būtiski, cik ilgam laikam mēbele tiek iegādāta. Ja dažiem gadiem, tad var veikalā pirkt lētāku. Galdniecība nav tā vie­ta, kur kaulēties par cenu,” saka Ģirts.

Ja pasūtījumu apjoms palielinās, nāksies domāt arī par kāda darbinieka piesaisti. “Gribētos atrast kā­du tādu pašu kā mēs, kam darbs patīk, kurš gūst baudījumu par padarīto. Jaunieši grib pelnīt, taču pēc skolas vēl daudz ko nemāk, bet grib saņemt meistara algu. Arodskolā varētu galdniekiem vairāk mācīt rasēt, arī kaut ko no dizaina,” pārdomās dalās Ģirts.

Patlaban uzņēmumam kredīta nav. “Gribas jau attīstīties, tiek izdomātas jaunas iekārtas, kas atvieglo darbu. Bet jāiegūst stabilitāte, tad varēs ņemt kredītu. Sa­vulaik biju gatavs lielākam riskam, vecāki atbalstīja, taču tas laiks, kad bija jāmaksā kredīts, nebija viegls. Pamazām jāiekārto galdniecība tā, lai ērti strādāt. Darot vislabāk saprast, kā visam jābūt. Vajadzīga centrālā apkure. Kad būs kāds stabils liela pasūtījuma līgums, kad būsim droši par ienākumiem, tad varēs ņemt kredītu,” pārdomās dalās Raivis.

Cēsu apkārtnē galdniecību ir daudz, visām darba pietiek. Pro­tams, tās savā starpā konkurē. Pa­gaidām SIA “Mebex UD” reklāma nav vajadzīga, par viņu izgatavotajām mēbelēm informāciju var iegūt sociālajos tīklos. Sarunā Raivis un Ģirts vairākkārt uzsver, ka viņi neražo, bet gatavo mēbeles. “Ražot ir garlaicīgi un nogurdinoši. Mums katrs pasūtījums ir citāds, jādomā, kā izpildīt,” saka Ģirts.

Spriežot par tuvāko nākotni, Raivis atzīst, ka gaidāmā nodokļu reforma vairo neziņu. Viņš atzīst, ka reinvestēto peļņu nevajadzētu aplikt ar nodokļiem, jo katrs ieguldītais eiro pēc tam dod peļņu, jaunus nodokļus.

“Tikai jāstrādā, ir lietas, ko ietekmēt nevaram,” bilst Raivis.