Pārgaujas novadā tiek izstrādāta attīstības programma 2020. – 2026. gadam. Uz sarunu darba grupās bija aicināti arī novada iedzīvotāji.

Pārgaujas novada attīstības programmas izstrāde uzticēta SIA “Ķemers Business and Law Company”. Uzsākot dokumenta izstrādi, ikviens novada iedzīvotājs varēja iesaistīties darba grupu sarunās, izteikt ierosinājumus, pārdomas. Ieinteresētība nebija liela, bet nevar teikt, ka tās nebija. Pašvaldības speciālisti uzrunāja aktīvos cilvēkus.
Kuriem bija iespēja, jo darba grupas sanāksmes notika darba laikā, tie piedalījās.

“Nekas nav nokavēts,” uzsver SIA “Ķemers Business and Law Company” projektu vadītāja Edī­te Ķemere un paskaidro: “Darba grupās uzklausījām pašvaldības speciālistu viedokli, redzējumu. Viņi reāli vērtē situācijas, zina nepieciešamo. Katram novada iedzīvotājam ir iespēja aizpildīt aptaujas anketu. Tajā ir 39 jautājumi, kas saistīti ar dzīvi novadā, par problēmām var paust vērtējumu, piemēram, par vides un infrastruktūras kvalitāti, par komunālo saimniecību, darba iespējām, pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Svarīgi arī, lai ikviens padomā par problēmām, kas novadā būtu jārisina, kādi infrastruktūras objekti būtu nepieciešami, par iespējamiem draudiem.” Anketa pieejama gan pagastu pārvaldēs, gan pašvaldības mājaslapā.

Programmas izstrādes septiņās darba grupās ikviens tika mudināts izteikt priekšlikumus un problēmas. Runājot par kultūru, tika uzsvērts, ka tai jābūt pieejamai katram, arī attālāk dzīvojošajiem. Izskanēja ierosinājums par ceļojošo bibliotēku, kas apkalpotu lasītājus viensētās un pagastu tālākos centros, kā arī lielāku atbalstu nevalstiskajām organizācijām.

Veselības, ģimeņu un sociālo jautājumu darba grupā, apspriežot ierosinājumus, piemēram, jauno māmiņu kluba veidošanu, kā aktuālākā problēma tika uzsvērta iespēja nokļūt uz kādu pasākumu kaimiņu pagastā. Tas pats tika secināts kultūras un sporta jautājumu darba grupā, apspriežot priekšlikumu, ka varētu kādus amatiermākslas kolektīvus apvienot. Uz kultūras pasākumiem pašvaldība nodrošina transportu, ikviens var aizbraukt uz kaimiņu pagastu. Arī runājot, ka jauniešu domei nepieciešamas telpas un tās varētu būt arī Straupes pilī, būtiskākā problēma, kā jaunieši no Raiskuma un Stalbes tur nokļūs.

Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa pastāstīja, ka Pārgaujas novada pašvaldībai, iesaistoties veselīgo pašvaldību tīklā, ir dažādas iespējas. Pērn rīkoja tikšanos ar pazīstamo psiholoģi Ainu Poišu. Tika izliktas afišas, ikviens varēja piedalīties. Atnāca septiņi cilvēki, lielākoties sociālie darbinieki.

Izskanēja priekšlikums, ka skolu vasaras brīvlaikā, kad vecākiem jābūt darbā, jaunāko klašu bērnus mājās atstāt vienus negribas. Straupē un Stalbē ir sporta zāle, bērnudārzos gatavo pusdienas, būtu labi, ja kāds nodarbotos ar bērniem. Vecāki būtu gatavi maksāt par pakalpojumu, pašvaldībai tas jāorganizē.

Diskusija raisījās par ziemā tik aktuālo ugunsdrošību un skursteņu tīrīšanu, kas ir dārgs pakalpojums. “Sertificēts skursteņslauķis skurstenī atklāj plaisu, bet saimniekam nav iespēju to salabot. Visu nosaka katra cilvēka naudas maks. Mājas netiek apdrošinātas,” skaidro novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš.

Runājot par novada attīstību, ikreiz tika pieminēta ražošana, jaunu cilvēku atgriešanās vai vismaz nebraukšana prom. “Būtiskais nevis ieinteresēt uzņēmējus, bet domāt, kā nodrošināt darbaspēku. Savukārt strādājošajiem nav, kur dzīvot. Jaunieši negrib dzīvot lauku mājās, kurās daudz jāiegulda, lai iekārtotu atbilstoši savām vajadzībām, jo arī no algas, ko laukos uzskata par labu, neatliek, lai ieguldītu. Novadā ir dzīvokļi, taču jaunieši tos nespēj nopirkt, bet īpašnieki nav gatavi izīrēt,” pārdomas izteic I.Kalniņš un uzsver, ka pašvaldība nevar uzcelt dzīvojamās mājas, par to jādomā valsts līmenī. “Ja valsts par to nedomās, lauki paliks tukši. Tagad jau arī nav skaidrības, kas notiks ar novadiem, kāda būs administratīvā reforma,” bilst I.Kalniņš.

Attīstības programmas izstrādātāji apkopos viedokļus, savāks visdažādākos datus par novada finanšu un ekonomiskajiem rādītājiem un piedāvās pašvaldībai programmas pirmo redakciju. Tā tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai, kur katrs vēl varēs paust savus ierosinājumus. SIA “Ķemers Business and Law Company” projektu vadītāja E.Ķemere uzsver, ka attīstības programma ir dzīvs dokuments, ko var aktualizēt pēc vajadzības. “Programma nav dokuments, ko nolikt plauktā. Ja rodas aktualitāte un ir finansējums, programmā rakstītais tiek īstenots. Attīstības programmas investīciju plāns nedrīkst būt vēlmju plāns, tam jābūt reālam, finansiāli pamatotam. Vienmēr saku – sapņosim prātīgi, neaizmirsīsim, kādas ir mūsu iespējas,” piebilst E. Ķemere. “Kaut strādājam pēc vienotas metodikas, katrā novadā darbs ir citāds. Katrs novads ir atšķirīgs, un atšķirīgais ir jāsaglabā. Latvieši visur vienādi, ne tik aktīvi iesaistās, bet, kad redz, ka kaut kas nav pareizi, uzreiz gatavi paust un aizstāvēt savu viedokli,” saka E.Ķemere un piebilst, ka no sarunām ar pārgaujniekiem ir skaidrs, viņi domā par attīstību.

“Plānošanas dokumenti nosaka, kam pašvaldībā jābūt. Pēctecīgi analizējot iepriekšējās programmas izpildi, izstrādājam jaunu. Katru gadu programma tiek aktualizēta, noteiktas prioritātes un visi projekti tiek īstenoti saskaņā ar programmu,” stāsta pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa, bet domes priekšsēdētāja vietnieks I. Kalniņš uzsver, ka redzējums ir vajadzīgs, turklāt katrs gads ienes kādas pārmaiņas. “Nekad visu neizpildīsim, bet ir skaidri jāzina, ko gribam izdarīt,” saka I.Kalniņš un atgādina, lai īstenotu investīcijas projektu, attīstības programmā šai vajadzībai jābūt ierakstītai. “Tagad mums ir iespēja pasapņot, ko gribam, ko novadā vajag, kur jāiegulda, jāsakārto,” vērtē I.Kalniņš.