Ziņas

Redzeslokā

Ražu dod gandrīz divi tūkstoši arbūzu stādu

Gandarījums. Ruanda Dembovska atzīst, ka ir liels gandarījums aizvest izaudzēto arbūzu pircējam un redzēt pārsteigumu viņa sejā.Foto: Kristīne Lāce

Arbūzu audzēšana arī mūsu īsajās un ne pārāk saulainajās vasarās nav jaunums, taču lielākoties tos audzē pašu priekam un interesei, bet Ruanda Dembovska Veselavas pagastā šovasar saldo un atspirdzinošo augli stādīja jau gandrīz kā biznesa kultūru.

Maija sākumā Ruanda siltumnīcā kūdras podiņos iesējusi 2500 sēklu, uz lauka esot sanācis izstādīt apmēram 1700 stādu. Pirktas sēklas, kas domātas profesionālajai audzēšanai un kurām ir īsāks veģetācijas periods. “Mūsu vasaras ir tādas, kādas tās ir, bet arbūzam nepieciešams pēc iespējas vairāk saulainu dienu. Šogad man ir iesācēju veiksme,” smejoties paskaidro Ruanda. “Iestā­dījām piecas arbūzu šķirnes: ‘Crimstar’, ‘Bedouin’, ‘Roman­za’, ‘Moro’ un ‘Morgan’. Savs saldumiņš ir katrai. ‘Moro’ miziņa ir biezāka, bet mīkstums saldens. ‘Romanza’ un ‘Morgan’ ir lielaugļu šķirnes. Mans favorīts ir ‘Bedouin’ – vidēja izmēra arbūzs ar plānu miziņu un kraukšķīgu konsistenci, bet vīram patīk ‘Crim­star’ – skaits un apaļš. Kat­ram ģimenē garšo cita šķirne.”

Lai siltums turētos augsnē un stādus nenomāktu nezāles, lauks noklāts ar melno agroplēvi. Jū­lija karstums arbūziem paticis, arī sau­sums nav kaitējis. Pēc stādu izstādīšanas uz lauka tie laistīti tikai īsu brīdi. Sausuma periodā sak­ņu sistēma pati spējot atrast mitrumu, atklāj arbūzu audzētāja un pastāsta, ka lielajām ogām arī pēdējā augšanas posmā ūdens īsti neesot vajadzīgs. Jo mazāk mitruma to briešanas stadijā, jo arbūzs būšot saldāks.

Arbūzu audzēšanā iesaistījusies visa ģimene: vīrs, abi dēli un mazā meitiņa. “Kad griezām plēvēs caurumus un ar kannām no mājas vedām ūdeni, lai sākumā aplaistītu arbūzu stādus, maniem palīgiem nekas nepatika. Bet, kad vagās sāka veidoties skaistie bumbuļi, prieks bija patiesi neviltots un viss smagais darbs aizmirsās. Nu jau viņi gatavi manā trakajā lauksaimniecībā iesaistīties arī turpmāk,” smejoties stāsta Ru­anda.

Pirmais izaudzētais arbūzs pārdots 16.augustā. Vidēji viena arbūza svars ir pieci seši kilogrami, bet lielākais līdz šim novāktais svēris 11 kg. Šobrīd no lauka novākti jau aptuveni 800 kg ražas. Ruanda cer, ka agrās rudens salnas ies secen un līdz septembra vidum varēs vēl vākt un baudīt saldos augļus.

Ruanda, audzējot arbūzus, vērtē un pieraksta, kā uzvedas katra šķirne, kādas tās augšanas īpatnības konkrētajos apstākļos, kāda izturība pret slimībām un citas nianses. Viņa atzīst, ka šogad no izstādītajiem stādiem aptuveni 70% dod ražu, bet 30% aizgājuši bojā – daļai saknīti sabojājis drāts­tārps, daļa esot saslimuši.

Uz jautājumu, kur ieguvusi informāciju par arbūzu audzēšanu, audzētāja atklāj: “Izlasīju visu, kas pieejams interneta vidē. At­radu arbūzu audzētājus Latvijā un no viņu stāstītā veidoju savus pierakstus. Bet katram ir savs knifiņš, savs noslēpums, katrā vietā ir citi augšanas apstākļi, atšķirīgas augsnes. Arī šķirnes audzētāji izvēlas atšķirīgas. Viss katram pašam praktiski jāizmēģina.”

Rauandai dārza darbi patikuši vienmēr, kopš bērnības rušinājusies dobēs, savulaik pavairāk audzējusi zemenes, tad vairākus gadus strādājusi birojā Rīgā, bet nu atkal atgriezusies pie zemes. “Pēc kāda laika ofisa darbā sapratu, ka tas man neder. Vēlējos ko mainīt. Tā nonācu ar agronomiju saistītā uzņēmumā, kas atkal pietuvināja mani komunikācijai ar zemniekiem un videi, kas aizrauj,” stāsta Ruanda. Papildinot sacīto, viņa smaidot bilst: “Sa­pratu, ka jāaudzē tas, kas pašai šķiet interesants un ļoti garšo. Pilnīgi pārliecināta esmu par divām lietām – arbūziem un sparģeļiem.”

Ikdienā Ruanda nav zemniece, strādā algotu darbu, lauksaimniecību sauc par vaļasprieku. Šogad audzētas arī sviesta pupiņas, saldā kukurūza un melones. Nā­kamgad viņa ir apņēmības pilna savā laukā iestādīt arī sparģeļus un cer, ka laikapstākļi lutinās ar siltām un saulainām vasarām.

“Es parasti nevaru sagaidīt pavasari. Visas palodzes mājā ir nokrautas ar dēstu kastītēm. Tas man patiešām patīk! Esmu visu mūžu strādājusi ar pārdošanu sais­tītos uzņēmumos, bet neviens darbs nesniedz tādu prieku, kā aizvest savu arbūzu pircējam un redzēt pārsteigumu un prieku viņa sejā, sadzirdēt to patieso paldies. Tas ir ļoti, ļoti liels gandarījums,” sarunas nobeigumā teic arbūzu audzētāja Ruanda Dem­bovska.