Ziņas

Sabiedrība

Raža laba, tikai jārok

Kartupeļu laiks. SIA “Āboliņkalns” saimnieki Inese un Jānis Āboliņi kopā ar palīgu Mārtiņu Biti uz kombaina šķiro kartupeļus. Lielu, skaistu bumbuļu ir daudz. Foto: Sarmīte Feldmane

Septembris beidzas, bet zemnieki steidz rakt kartupeļus. Vēlais pavasaris, vēsā vasara darbus aizkavējusi. Un vēl lietavas, kas dažu kartupeļu lauku pārvērta dubļu vannā. Šonedēļ lielā kartupeļu rakšana.

“Tik traki nebija, lietavu laikā kartupeļi ūdenī nestāvēja,” saka Straupes pagasta “Zemzaru” saimnieks Gunārs Tučs un atzīst, ka raža laba, arī ar kartupeļu kvalitāti var būt apmierināts. “Kad pastāvēs, tad jau redzēs,” viņš piebilst. “Zemzaros” kartupeļus audzē 20 hektāru platībā, visus pārdod pārtikai. “Rakšana ir aizkavējusies, citus rudeņus darbi jau bija pabeigti. Pirms lietus kartupeļi vēl nebija nogatavojušies, pēc tam nevarēja tikt uz lauka, jācer, ka pagūsim ražu novākt,” pastāsta Gunārs Tučs.

Taurenes pagasta zemniekiem Inesei un Jānim Āboliņiem šis ir pirmais kartupeļu rudens. Viņi savā bioloģiskajā saimniecībā šonedēļ rok kartupeļus. Tie auguši 4,3 hektāros. Inese pastāsta, ka viens lauks, kas ir 0,3 hektārus liels, netiks rakts, jo viss bija ūdenī, tas ilgi stāvēja, tādēļ nav vērts novākt. Par to arī bioloģiski saimniekojošie zemnieki informējuši attiecīgās institūcijas.

Lielajā laukā kombains vāc lielus bumbuļus, saimnieki kopā ar strādniekiem tos turpat šķiro. Līdz ar akmeņiem no vākuma nākas izlasīt arī zemes pikučus. “Te zeme diezgan smilšaina, bet lauka malā aizvien ir mitrs,” bilst saimniece.

Par pirmo ražu Āboliņi nesūdzas. Kā iesācējiem un tādā vasarā tā nav slikta. Raža uzreiz tiek vesta uz Aloju, tur no Taurenē audzētajiem kartupeļiem tiks ražota bioloģiskā kartupeļu ciete. “Pēc pirmās kravas ar rezultātu īsti apmierināti neesam, cietes saturam vajadzēja būt lielākam. `Ener­gie` arī raža sliktāka nekā `Signum`,” pastāsta saimniece un piebilst, ka pavasarī diemžēl atvesta ne īsti kvalitatīva šķirnes `Energie` sēkla, arī tā, protams, ietekmējusi gan bumbuļu lielumu, gan daudzumu.

“Kāds bijis pirmais gads, redzēsim, kad viss būs nodots un zināmas analīzes. Mēs vēl tikai krājam pieredzi kartupeļu audzēšanā,” saka Inese, bet Jānis uzsver, ka katrai kultūrai vajag labvēlīgus apstākļus, tad arī būs rekordraža, bet vasara un tagad rudens ieviesa korekcijas.

Zemnieki pārliecināti, ka nākamajam gadam stādīšanai atstās `Signum` un gādās vēl kādu šķirni. “Tā kā esam iegādājušies gan kartupeļu stādītāju, gan kombainu, domāju, varbūt nākamgad stādīt ne tikai cietes kartupeļus, bet arī pārtikas, jo pieprasījums ir,” saka Inese Āboliņa.

SIA “Āboliņkalns” saimnieki atzīst, ka šoruden vairāki darbi sakrituši vienlaikus. Tā kā jāgādā arī par 170 nobarojamo lopu ganāmpulku, līdztekus kartupeļu rakšanai jāsteidz pļaut atālu, jāšķiro pārdošanai telītes, jāved nost no tīruma siens, jo ruļļi beidzot apžuvuši, aploki arī jāpārceļ. “Šajās dienās svarīgākie ir kartupeļi,” uzsver Jānis Āboliņš.

Līgatnes pagasta zemnieku saim­niecības “Briežkalni” saimnieks Ainārs Ciematnieks ar kartupeļu ražu ir apmierināts. “Ro­kam. Zemākajās vietās ūdens pastāvēja, redzēs, kādi tur būs kartupeļi, vai nesāks bojāties. Pagājušā gada 21.septembrī pabeidzām kartupeļu rakšanu, tagad darbi tikai pusē. Sēklas kartupeļus savai saimniecībai un pārdošanai vienmēr norokam jau augusta beigās, tagad tikai septembrī,” pastāsta zemnieks. “Briežkalnos” kartupeļus audzē 200 hektāros. Ainārs Ciematnieks pastāsta, ka dažai šķirnei bumbuļi lieli un maz, citai daudz, toties mazāki. Tie tiek piegādāti čipsu un kartupeļu cietes ražošanai. Tā kā tagad visi rok, lai kartupeļus nodotu, nākas pagaidīt rindā. “Pēdējos divus gadus viss septembris bija saulains un silts. Skaidrs, ka tā nebūs vienmēr, bet negribas jau tam ticēt. Gan jau pagūsim kartupeļus norakt,” pārdomas izsaka līgatnietis.

Nītaures pagasta “Lušēnu” saim­niece Gaida Krūmiņa gandarīta – kartupeļi norakti. “Kartupeļi skaisti, raža labāka nekā pērn. Tagad svarīgi, kā glabāsies, jo uz lauka bija vieta, kur tie bija jāizvelk no dubļiem,” stāsta nītauriete un piebilst, ka arī citi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Zaļais grozs” zemnieki īpaši par ražu nesūdzas. “Mums lietavas tādu skādi nenodarīja kā citur, cik zinu, vienīgi “Lejas Sucēs” kādu laiku kartupeļu lauks bija ūdenī,” pastāsta zemniece. Gaida Krūmiņa atzīst, ka Nītaures puses zemnieku kartupeļu tīrumiem lielāku kaitējumu nodarījušas mežacūkas, nevis lietavas. “Rudeņos lietavas nav pārsteigums, protams, nav runa par tādiem plūdiem, kad upes iziet no krastiem, kā tas notika Latgalē. Zemniekam ar to jārēķinās. Arī vēsajā un lietainajā vasarā varēja noķert dienas, kad savākt labu sienu. Jāmāk izmantot katru dienu,” pārdomās dalās nītauriere Gaida Krūmiņa.

Katrs, kuram kaut neliels kartupeļu lauciņš, steidz tos norakt, jo nedēļas nogalē atkal sola mākoņainu laiku. Lai arī kāds bijis septembris, bez kartupeļiem nepaliksim. Raža izaugusi, un tā tiek vākta.