Uz SIA “Priekuļu rapsis” kalti atvesta kārtējā tikko nokulto graudu krava. Kaltes meistars, inženieris Elmārs Puķītis, pārbauda graudu mitrumu.

“17 procenti, bez kaltēšanas neiztiks. Jābūt ap 14 procentiem. Viens zemnieks bija atvedis graudus, kuru mitrums sasniedza 22 procentus,” skaidro kaltes meistars, bet SIA valdes priekšsēdētājs Jurijs Daģis vērtē, ka šogad graudi ir arī ļoti zāļaini. Ie­tekmējusi veldre. Vārpās vēl negatavi, zaļi graudi, arī tas palielina mitruma daudzumu. Tāpat ilgstošais lietus pirms kulšanas.

“Graudu kvalitāte – kā kura zemnieka tīrumā, kā mācējis izaudzēt. Bioloģisko saimniecību graudos ļoti daudz piemaisījumu,” vērtē E.Puķītis.

SIA “Priekuļu rapsis” kaltes pakalpojumus – graudu sēklas šķirošanu, kaltēšanu – jau gadiem labprāt izmanto zemnieki. Par klientu trūkumu sūdzēties nevar, jo labības un zālāju sēklu audzētāji pārliecinājušies, ka te viss tiek izdarīts kā nākas. Pieredzējušiem darbiniekiem var uzticēt izaudzēto ražu.

“Esam vieni no retajiem Vidzemē, kas šķiro un kaltē zālāju sēklu. Aizvien vairāk saimniecību to audzē, jo ir pieprasījums. Zem­nieki atjauno zālājus, saprot, cik tas lopkopībā svarīgi,” pastāsta J.Daģis, bet E.Puķītis piebilst, ka pirmā nokulto zālāju sēklu krava pieņemta jūlija vidū.

“Bez kaltes pakalpojumiem neiztikt, šovasar jau noteikti. Darba netrūks. 35 darba gadu laikā tikai vienu vasaru gandrīz nebija jādarbina kalte, “ pastāsta E.Puķītis un piebilst, ka saulainās dienās jā­strādā no rīta līdz vakaram. Kad zemnieki sāka kult, pirmajās dienās kravām nācās gaidīt rindā.

Zemnieki graudus izšķiros un tūlīt arī sēs. Ziemāju sēju nedrīkst nokavēt, no tā atkarīgs nākamā gada iekūlums. “Raža vidēja un virs vidējās. Nav gaidīto rekord­ražu. Pavasaris un vasaras sākums to krietni iespaidoja,” saka J.Daģis, pieredzējis graudaudzētājs, un piebilst, ka tomēr zemniekiem nav par ko sūdzēties. Tagad tikai jāsteidz nokult, lai var sākt ziemāju sēju.

Arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” kaltei darba daudz. “Auzas sausas, nav jākaltē. Vasaras kviešiem mitrums 17 procenti,” pastāsta saimnieks Gunārs Tučs un piebilst – lai arī pēdējās dienās laiks kulšanai ir ļoti labs, tomēr bez graudu kaltēšanas neiztikt. Pakalpojumi citiem graudkopjiem netiek piedāvāti, jo pašu laukos izaugusi bagāta raža. “Auzas apmēram sešas tonnas no hektāra, vasaras kvieši – 6,5 tonnas. Raža laba, kaut tīrumos bija vietas, kur labība sakritusi veldrē. Vasaras rapsis vēl gatavojas, ” gandarīts pastāsta G.Tučs un vērtē, ka rīt saimniecībā vajadzētu labības kulšanu beigt. Protams, ja nepatraucēs laikapstākļi.

Graudu kaltēšana audzētājiem rada papildu izmaksas. “Cenu par pakalpojumu neceļam, zemnieks zemnieku saprot. Ļoti ceru, ka atcels OIK, tās ir milzīgas izmaksas. Izmantojam arī gāzi. Par to samaksas kārtība sezonas darbiem ir loģiskāka. Mēs taču kalti darbinām divus, trīs mēnešus gadā,” pārdomās dalās “Priekuļu rapsis” valdes priekšsēdētājs J.Daģis, bet G.Tučs pastāsta, ka kaltes kurināšanai izmanto dīzeļdegvielu.