Vairāki simti dažādu paaudžu cilvēku, raunēnieši, kaimiņnovadu ļaudis, arī rīdzinieki, madonieši, valmierieši, bija atsaukušies aicinājumam – Raunas Staburags ielūdz uz Sveču dienu.

Sveces izgaismoja gandrīz divus kilometrus garo taku gar Raunas upi līdz Staburagam, tāpat ceļu un kāpnes. Arī pakāji ar lietus lāsēm un izgaismoto kaļķakmens klinti apspīdēja svecīšu liesmas un lāpu ugunis.

Pēc pasākuma drustēniete Ilze Palma dalījusies pārdomās: “Die­nas atziņa – tu vari radīt brīnumu ar to pašu, kas tev jau ir, tikai izmaini ierasto skatījumu un ļaujies gaismas spēlei.” Atnākušie nesteidzīgi tai ļāvās. Lija lietus, pamazām taka kļuva ledaina, tika gandrīz izkausēts ledus kritums. Lietus spēkojās ar Staburaga draugiem – tiklīdz kāda svece nodzisa, tā tika no jauna aizdegta.

Sveču vakars pie Raunas Sta­buraga saveda tos, kuri vēlas un māk baudīt noskaņu. Jau pirms sešiem vakarā pa izgaismoto taku ar svecītēm rokās sāka plūst apmeklētāji. Paredzētie auto stāvlaukumi drīz vien bija pilni.

Katrs atnākušais jutās pārsteigts par prasmi radīt noskaņu. Pagasta kultūras dzīves organizatore Lin­da Kručāne neslēpj, ka neviens nevar pateikt, cik sveču izgaismoja taku, kāpnes un ceļu. Katrs, kurš nāca, atnesa svecīti. Or­ganizatori bija sagādājuši 150 lāpu, 300 dažādu sveču.

“Pirms pasākuma taka gar upi gandrīz divu kilometru garumā ar lāpstām tika notīrīta, kāpnes vairākkārt tīrītas, iekārtoti arī stāvlaukumi. Visas takas garumā izlikām sveces, arī gar ceļu, uz kāpnēm. Pie Staburaga sveces, ievietotas īpašos svečturos, bija ieliktas kokos,” saka L.Kručāne un piebilst, ka neviens nezina, cik kilometru rīkotāji gar upi nostaigājuši, cik reižu augšā, lejā pa kāpnēm. “Vislielākais prieks ne jau par to, ka bija necerēti daudz cilvēku, bet ka bija atnākuši daudzi raunēnieši.”

“Pie Staburaga nebija vēja, sveču liesmas, ugunskurs sildīja. Ļoti daudzi gribēja liet sveces, skolotāja Ilze Pod­niece rādīja, kā to darīt, un palīdzēja,” bilst kultūras dzīves organizatore, bet pašvaldības vides speciāliste Sallija Lakina uzsver, ka tik daudz apmeklētāju pie Staburaga nav bijis ļoti, ļoti sen.

Viņa atgādina – tas bija komandas darbs. Pašvaldības dienesti un darbinieki, jauniešu centra, draudzes aktīvisti, jaunsargi, skolēni – ikviens iesaistījās un uzņēmās atbildību par kaut nelielu darbiņu.

Raunas Tūrisma un informācijas centra vadītāja Justīne Buliņa atklāj, ka jau pagājušoziem bijusi ideja pie Staburaga ziemā rīkot kādu pasākumu. Gada nogalē pamudinājis televīzijas sižets par Raunas Staburagu, kurā raunēnieši atzinuši, ka sen nav bijuši pie Staburaga. “Brīvdienā, Sveču dienā, ziemā, kad vairāk laika, var doties pastaigā uz Staburagu. Tā bija reta iespēja – redzēt Sta­buragu tumsā. Mēs gribam to parādīt – apkārt tumsa, bet Sta­burags gaismās,” stāsta Justīne Buliņa. Viņa atgādina, ka Raunas Staburags pagājušogad bija īpašā godā – tas tika izraudzīts par Latvijas ģeovietu.

“Raunas Staburags ir populārākais tūrisma objekts mūsu novadā. Parasti te brauc vasarā, bet arī ziemās ir gana daudz interesentu, īpaši, kad redzami ledus kritumi,” pastāsta Sallija Lakina un uzsver, ka pērn izstrādāts Staburaga dabas aizsardzības plāns, kurā skaidri pateikts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Šovasar iecerēts lab­iekārtot takas un celiņus, ierīkot mūsdienīgas tualetes, arī sakārtot stāvlaukumu.

“Daudzi jautāja, vai arī nākamgad būs Sveču diena pie Sta­buraga. To nezinām. Mums taču ir arī citas skaistas vietas – Velnala, pilsdrupas,” saka Justīne Buliņa un pauž gandarījumu, ka ziemā izdevās cilvēkus saaicināt pie Staburaga.