Raunas pilsdrupās redzams atsegts laukums ar senu bruģi. To, tāpat kā līdz šim nezināmas ēkas pamatus pilsdrupu teritorijā, attīrīja arheologi un entuziasti arheoloģes Sandras Zirnes vadībā.

Nedēļas laikā arheologiem izdevās padarīt daudz. Grupā iesaistījās un divas dienas strādāja arī seši Cēsu muzejnieki. Mākslas un mediju tehnikuma audzēknes veica fotofiksāciju un arī darīja citus darbus.

Arheologi strādāja Ziemeļu priekšpils daļā pie staļļiem. Pirms sešiem gadiem tur nelielā platībā tika atsegts bruģis. “Turpinājām attīrīt šo vietu, lai redzētu, vai arī tālāk ir bruģis, kāds tas izskatās plašākā laukumā ar ūdens notecēm. Bruģis ir labi saglabājies, redzamas dažādas ūdens noteces renes. Kad stallis sagruva, tas sakrita uz bruģa un ar savu smagumu pabojāja to. Kad tika ierīkota estrāde, līdzināja zemes virskārtu, tas redzams pēc reljefa, tad tika skarti dziļāki zemes slāņi, “ stāsta arheoloģe Sandra Zirne. Atrakto laukumu ar seno bruģi tagad var katrs apskatīt, izrakumu vieta netiks aizbērta.

S. Zirne arī pastāstīja, kādus priekšmetus arheologi atraduši. Tā kā rakts pils saimnieciskajā daļā, tie nav tik grezni. Spēļu kauliņš, kas izveidots no kaula, logu stiklu turētājs, pīpju galvas, uz viena saskatāma meistara zīme, trijkāju māla katliņa kāja, daudz pakavu naglu, grīdas flīžu fragmenti. “Un skaista keramika – 16.,17.gadsimta keramikas trauki, kuriem iekšpuse pārklāta ar glazūru. Staļļu ēkā bija krāsnis. Ir divi krāns podiņi – viens ar krustu, uz otra, var domāt, vai vīrs ar kuplu parūku, vai lauva. Jāpēta katalogos. Pa šiem gadiem Raunā atrasts diezgan daudz krāsns podiņu fragmentu, uz kuriem redzami portreti,” stāstīja arheoloģe.

Par šīsvasaras pārsteigumu arheologi nosaukuši atrasto piekariņu lunula. Atrasts arī 17.gadsimta šiliņš, kas datē laiku.
Arheologi šovasar gribēja uzzināt, vai Ziemeļu priekšpils daļā pie ieejas pilī arī ir bruģis.

“Meklējām bruģi, atradām ēku,” teic S. Zirne un pastāsta: “Tālu netikām, jo parādījās kādas ēkas mūris, tajā akmeņi saistīti ar kaļķu javu. Zviedru laika plānos tādas celtnes nav. Iespējams, būvēta vēlāk, varbūt 17.gadsimta beigās saim­nieciskām vajadzībām. Pa­gai­­dām tā ir neskaidra datējuma celtne. Nākotnē noteikti gribam paskatīties, kur tā siena sākas, kur beidzas, kā pieslejas pilij.”

Turpat blakus 1991.gadā bija izrakumi, un tad tika atrakta svaru māja. Pēc tam izrakumu vietu aizbēra. Šovasar arheologi to atkal attīrīja, lai paskatītos, kā saglabājušās sienas. “Viss kārtībā,” vērtēja arheoloģe. Turpat blakus arī it kā aka. Raunēnieši zina stāstīt, ka senāk runāts par pagrabiem zem svaru mājas, kāds pat redzējis dzelzs durvis. “Nākotnē jāpa­skatās akas vieta. Vai tā domāta ūdens notecei, vai te tiešām bijuši pagrabi. Akmeņus nedrīkst ņemt nost, jo tad tūlīt attīrītā vieta jāiekonservē, lai gaisa ietekmē nekas nesabojājas,” skaidroja S. Zirne. Taču patlaban par darbiem pils iekšpagalmā nevar runāt, jo tur strādāt būtu bīstami. Aiznā­kamvasar arheologi turpinās darbu Raunas pilsdrupās.

“Atkal gabaliņš Raunas vēstures stāstā. Meklēja bruģi, atrada ēku, kas neparādījās plānos,” saka Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena, bet Tūrisma informācijas centra vadītāja Justīne Buliņa uzsver, ka vērtības veido kopīgo Raunas stāstu.

Pilsdrupas, tāpat kā Raunas baznīca un Staburags, ir Raunas vizītkartes ainavā. Pilsdrupu saglābšanai un izpētei raunēnieši meklējuši risinājumus gadiem. Iesaistoties Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmā kopā ar Rundāles pašvaldību un Ropšas pašvaldību Ļeņin­gradas apgabalā tiks īstenots kopīgs projekts. “Tā mērķis ir attīstīt nozīmīgus kultūrvēsturiskus tūrisma objektus. Ir plānota pilsdrupu konservācija, lai tās droši būtu pieejamas apmeklētājiem. Paredzēta arī jaunas ekspozīcijas izveide pils tornī, jaunas mobilās aplikācijas izstrāde tūristiem, dažā­das aktivitātes uzņēmējiem, lai pilsdrupu teritoriju iekļautu arī ekonomiskā apritē,” pastāsta Ieva Plētiena. Raunas pilsdrupu konservācijai paredzēti ap 145 tūkstoši eiro. Projekts jau ir izstrādāts, drīzumā tiks izsludināts iepirkums.
Raunas pilsdrupas vēl glabā ne vienu vien noslēpumu.