Ziņas

Sabiedrība

Raunas pils vēsture grāmatā

Interese liela. Vēsturnieki Ieva un Edgars Plētieni raksta novēlējumus    lasītājiem.Foto: Sarmīte Feldmane

Kupls skaits dažādu paaudžu raunēniešu bija sanākuši uz ilgi gaidīto grāmatas “Raunas pils” atvēršanu. To sarakstījuši raunēnieši, vēsturnieki Ieva un Edgars Plētieni.

“Strādājot pilsdrupās, ideja, ka vajadzētu grāmatu, bija jau sen. Par to arī runājām ar toreizējo novada vadītāju Eviju Zurģi. Taču iecere kļuva reāla, kad paš­valdībā vērsās izdevniecības “Jumava” vadītājs Juris Visockis, interesējoties, vai ir kas nozīmīgs, par ko varētu izdot grāmatu. Katrs, ar ko viņš aprunājās, ieteica, ka vajag grāmatu par Raunas pili,” pastāsta Edgars Plētiens.

Agrāk izdotajos materiālos ir daudz pieņēmumu, stereotipu un kļūdu, vērtē E.Plētiens, piebilstot, ka īpaši    tūrisma aģentūras tās turpina izplatīt. Tikai izdevums, kas balstīts vēstures avotos, dokumentos, arheoloģiskajos pētījumos un atradumos, var    iespējami patiesi atklāt Raunas pils vēsturi.

“Raunas pils ir daudz pētīta. Muzejā bieži vien prasa, kur meklēt    kādu faktu vai notikuma aprakstu.    Avotu ir daudz, bet pētījumi tiem, kuri ikdienā nenodarbojas ar vēsturi, ne vienmēr ir      saprotami. Lai uzzinātu kādu faktu, tikai retais lasīs zinātnisku pētījumu. Bija skaidrs, ka vajadzīgs izdevums, kurā apkopots zināmais par Raunas pili, turklāt iespējami saprotamā valodā, bez zinātniskiem terminiem,” stāsta Raunas muzeja vadītāja I.Plētiena.    Izdevumā arī daudz vizuālā materiāla, lai lasīto būtu vieglāk saprast. Nozīmīgas ir ne tikai dažādu laiku fotogrāfijas, kurās redzamas gan pilsdrupas, gan Raunas sabiedrībai svarīgi notikumi, kā arī arhitekta Ilmāra Dirveika Raunas pils teorētisko rekonstrukciju zīmējumi. Grā­matā apkopoti ne tikai pirms gadsimtiem notikušais, arī pēdējās desmitgadēs veiktie konservācijas darbi, arheoloģiskajos izrakumos uzzinātais.

E. Plētiens pastāsta, ka pēdējos gados daudzas valstis, arī Zviedrija, pētniekiem    digitāli atvērušas savus arhīvus. “Tas ļoti atvieglo pētījumus. Ja strādātu arhīvā, lai pie tiem tiktu, paietu ilgs laiks.      Zviedrijas arhīvā ir daļa Livonijas laika dokumentu. Man interesanta šķiet pils ieņemšana 16.gadsimtā. Dokumentā, kas tulkots no lejasvācu valodas, stāstīts, ka pils aizstāvis devis liecību, kā ar viltu, apmānot sargus, to ieņem. Bez aplenkšanas, cīņām, kā varētu domāt,” atklāj vēsturnieks.

Raunēniete Vija Bernarde uzsvēra, ka Raunas pilsdrupas piedzīvojušas visdažādākos laikus, un atcerējās, kā Raunas pilsdrupās iedzīvotāji un pionieri uz svinīgu pasākumu gaidījuši Vili Lāci, lai viņš kolhozam nodotu zemi mūžīgā lietošanā. “Man bija jāpasniedz puķes, bet viņš neatbrauca,” atmiņās kavējas raunēniete un piebilst, ka uz skolu vienmēr gājusi caur pilsdrupām. 1946.gadā kādā rītā, kad pamatīgi snidzis, pils iekšpagalmā ieraudzījusi vīrus baltos aizsargtērpos ar ieročiem rokās. Vēlāk uzzinājusi, ka viņi gaidīja, vai kāds mežabrālis neies uz mājām. Savukārt 2.pasaules karā, vācu okupācijas laikā, pilsdrupās svinīgi sagaidīts Ostlandes reihkomisārs Loze.
Pilsdrupās gadu gaitā notikuši visdažādākie pasākumi. Te uzņemts Valsts prezidents Jānis Čakste, ar runu uzstājies Rainis, te notikuši Dziesmu un deju svētki, rīkotas sapulces, koncerti.

Raunēniešu ceļi vienmēr veduši cauri pilsdrupām. Raunēnietis Māris Krieviņš pastāstīja, ka skolas laikā puikām pilsdrupas bijušas kā rotaļu laukums, sēdējuši uz mūriem.

Edgaru Plētienu vairāk interesē senā vēsture, viņš raksta doktora darbu “Livonijas mazpilsētas 13.- 16.gs.”, un Raunas pils izpētei kopainā ir nozīmīga vieta, Ieva interesējas par 19., 20 gadsimtu. Secīgi liekot kopā, tapis Raunas pils vēstures stāsts. “Tas turpinās, jo turpinās pils mūru konservācija, arheoloģiskie izrakumi un aizvien uzzinām ko jaunu. Jau pērnā vasarā par pils celtniecību atklāja jaunas detaļas, ko nevar uzzināt arhīvos, bet tikai pētot pašu pili. Tāpat kā arheologi atklāja tā sau­k­to piena kambari, kas dokumentos neparādās,” atgādina E.Plētiens un piebilst, ka pēc gadiem pieciem noteikti būs jauni fakti, lai grāmatai būtu turpinājums.

Kā bieži vien sarunās par vēsturi raunēnieši kārtējo reizi izteica domas par Raunas vārda nozīmi. Vēsturnieki    skaidroja, ka vieta nosaukumu ieguvusi no upes. Valodnieki uzskata, ka Rauna ir somugru vārds un nozīmē akmeņi. I.Plētiena piebilst, ka gan upē, gan apkārtnē akmeņu ir daudz. V.Bernarde atgādina, ka ir teiciens “Ko rij kā Rauna” un ko tas varētu nozīmēt. Savukārt “Latviešu konversācijas vārdnīcā” ir skaidrojums, ka raunoties ir rotaļāties, kā arī kaķu pārošanās laiks (kaķi brauc uz raunām), savukārt rauns nozīmē ļauns, nenovēlīgs, bet raunacis -zirgs ar baltiem acu āboliem un skauģis.

Gadsimtiem ir daudz mīklu, jo tālāk aizsteidzas laiks, jo tās grūtāk atrisināt. Taču, ja atrod, aiz kā aizķerties, tās aizved pa izziņas taku.