Raunas centrā pirmdienas pievakarē pulcējās vairāki desmiti cilvēku. Teju katram bija rokās ziedi. Viņi visi gribēja būt klāt pagasta bibliotēkas Jurģu reizē jaunajā mājvietā.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzrunājot raunēniešus un viesus, uzsvēra, ka bibliotēka nebūs tikai vieta, kur atnākt pēc jaunas grāmatas, tā būs vieta, kur satikties. “Jaunajai paaudzei savas intereses, te ir pieejami datori, vecākā varēs palasīt jaunākās avīzes, parunāties. Blakus telpā top muzejs,” stāstīja novada vadītāja un kopā ar bibliotekārēm Viju Vaišļu un Rutu Pavasari, muzeja vadītāju Edgaru Plētienu aicināja pirmoreiz ienākt jaunajā bibliotēkā.

Bibliotēka vienmēr atradusies Raunas centrā. Līdz 1955.gadam tās mājvieta bija biedrības namā pāri ielai, tad pagastmājā divās, vēlāk četrās telpās, bet no 1994. gada līdz šim laikam bijušās kopsaimniecības kantora ēkā. Tagad mūsdienīga bibliotēka iekārtota, kā aizvien daudzi saka, bijušās grāmatnīcas mājā. “Vēl jāpierod. Tik plašās, gaišās telpās prieks strādāt,” “Druvai” sacīja bibliotēkas vadītāja Vija Vaišļa un piebilda, ka vēl mulsina augstie plaukti, jo vajag kāpnītes, lai tiktu pie grāmatām. Bibliotēkai divas telpas un lasītava, ko izmantos arī muzejs.

Cēsu Centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama uzsvēra, ka šis gads ir nozīmīgs Cēsīm un Raunai, jo te atvērtas mūsdienīgas bibliotēkas. “Līdz šim mums bibliotēkās pietrūka vietas un prieka. Tagad varam lepoties ar savām bibliotēkām. Ieguvējs ir ikviens iedzīvotājs, kurš apmeklē bibliotēku,” sacīja Natālija Krama. Raunēnietes sveica arī novada kolēģes, novēlot, lai ideju nepietrūkst, lai ir daudz lasītāju un katrs, kurš te ienāk, atrod atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Ar muzikāliem sveicieniem un vēlējumiem bibliotēkas kolektīvu sveica vidusskolas saime un bērnu žūrijas lasītāji, daudzi raunēnieši. Uldis Smurģis uzdāvināja no puzles gatavotu gleznu ar Rīgas skatu, atzīstot, ka Rīgas ielā ir vieta šādai gleznai.

Ilggadējā grāmatnīcas vadītāja, raunēniete Teiksma Blūma atminējās, ka 2001.gada 9.jūlijs – grāmatnīcas pēdējā darba diena – arī bijusi pirmdiena. “Šajā mājā ilgus gadus bija grāmatnīca, kas gādāja, lai pagasta bibliotēkās vienmēr būtu grāmatas. Laiki mainījās, šīs telpas bija jāatstāj. Mūsu lielo palmu aizveda uz pastu. Tika sapņots, domāts, ka te reiz atkal būs grāmatnīca, bet nevienam tas neizdevās. Iemeslu zinu, tas ir grāmatnīcas dibinātājas Elzas Detlavas novēlējums. Viņa man, nododot grāmatnīcu, teica: “Ja reiz te nebūs grāmatas, nekas te nenotiks.” Tā arī bija, šajā ēkā nevienam ar biznesu nevaicās. Te ir vieta grāmatām,” domās dalījās Teiksma Blūma.
Raunēnieši nesteidzīgi apskatīja bibliotēku. Ilgāk pakavējās pie muzejā izveidotajiem stendiem par nu jau bibliotēkas ēkas vēsturi.

“Bibliotēkai sākas jauns laiks,” sacīja tās vadītāja Vija Vaišļa.