Nedēļas nogalē, 20.janvārī, atzīmēsim 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Jau 28 gadi pagājuši kopš tā laika satraucošajiem notikumiem, kad atjaunotā neatkarība karājās mata galā.

Dažviet valstī notiek pasākumi, tiek iedegti piemiņas ugunskuri, tradicionāli tāds dedzis Cēsīs, Vienības laukumā, informācija vēsta, ka šajā dienā Straupes Lauku labumu tirdziņā degs ugunskuri, apmeklētāji tiks cienāti ar tēju. Līgatnē būs iespējams noskatīties Ginta Grūbes dokumentālo filmu “Lustrum”.

Cēsīs pasākumu 9.klašu audzēkņiem rīko Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Muzejs ir vieta, kur krājas vēstures liecības par valstij un tautai nozīmīgiem notikumiem. Jaunākā vēsturniece Kristīne Gertnere – Celma atzīst, ka par barikāžu laiku foto liecību vairāk nekā par Baltijas ceļu, kam šogad atzīmēsim 30. gadskārtu. Viņa to skaidro ar to, ka barikādes bija ilgākā laika posmā, tāpēc, iespējams, notikumi vairāki iemūžināti fotofilmās.

Muzejā rīcībā par barikādēm ir fotogrāfijas, kā nozīmīgs avots arī laikraksts “Druva”, citi izdevumi, kuros rodama informācija, cilvēku vērtējumi, domas par barikāžu laiku. Piemēram, 1991.gada 15.janvāra “Druvā” minēts, ka katru dienu uz galvaspilsētu no Cēsu rajona dosies septiņi vai astoņi autobusi ar 300 cilvēkiem.

“Barikāžu laiks vēl nav vēsture, tāpēc materiāli nav speciāli vākti, tie pa dažādiem ceļiem nonākuši muzeja rīcībā. Parasti tas notiek, kad tiek plānota kāda izstāde, kad šai tēmai, notikumam pievēršam lielāku uzmanību, tad arī materi­āli ienāk. Publiskos pasākumos nereti cilvēki piesakās, ka viņiem ir kādas fotogrāfijas, citi materi­āli,” stāsta K. Gertnere-Celma.

Citu liecību nav, tikai foto un preses publikācijas. Nav, piemēram, sarakstu ar barikāžu dalībnieku vārdiem, kuri no kādas iestādes vai kolhoza brauca uz Rīgu. Iespējams, tādi vispār nav bijuši, bet ir arī dzirdēts, ka šāda informācija tika apzināti iznīcināta 1991.gada augusta puča laikā, baidoties, ka šie saraksti var nonākt nepareizajās rokās, ja notiktu sliktākais scenārijs.

“Materiālu vākšana ir kā aizraujoša puzles likšana,” skaidro vēsturniece. “Ir lielā puzle – Trešā atmoda ar vairākiem notikumiem-, un, pienākot kādam notikumam, to aktualizējam, iegūstam informāciju, ko ielikt lielajā puzlē. Ļoti iespējams, ka daudziem mājās ir fotogrāfijas, citi materiāli, bet cilvēki vēl neapzinās to vērtību. Ja, domājot par šo laiku, pārcilājot ģimenes albumus, atrodas kas interesants, būsim pateicīgi par ikvienu materiālu.”

Starp fotogrāfijām, kas ir muzeja rīcībā, ir arī fotoattēlā iemūžināts dokuments, ļoti nozīmīgs vismaz Cēsu apkaimei. Barikāžu laikā, 15.janvārī, parakstot kopēju uzaicinājumu, apvienojās visas puses, pat šķietami nesamierināmi pretinieki – Tautas frontes Cēsu nodaļa, PSRS armijas Cēsu rajona garnizona komandieris, kara komisārs, VDK (čekas) vietējās nodaļas, kompartijas un arī Interfrontes pārstāvis, kopā 14 cilvēki. Paziņojumā viņi norāda, ka nosoda spēka lietošanu politisko jautājumu risināšanā, kā arī apņemas nelietot fizisku spēku vai ieročus. Iespējams, Cēsis bija vienīgā pilsēta, kurā izdevās panākt šādu vienotību.

K. Gertnere-Celma norāda, ka barikādes bija laiks, kad tautai bija jāpierāda, vai gribam savu neatkarīgu valsti: “Manuprāt, barikāžu laika notikumiem var vilkt paralēles ar 1918.gada Latviju. Pirms simts gadiem valsts tika nodibināta, bet pēc tam tās brīvība bija jāizcīna. Jā,1990.gada 4.maijā pateicām, ka mums ir sava valsts, bet barikādēs tā bija jānosargā, var pat teikt, ka zināmā veidā jāizcīna.”

Muzeja darbinieki jau vairākus gadus, pieminot barikāžu laiku, par mērķauditoriju izvēlējušies skolu jaunatni, jo šis laiks iekrīt mācību gada vidū un 9.klases mācību programmā Latvijas vēsturē tiek stāstīts par Trešo atmodu.

Pasākums Cēsīs šodien sāksies ar simbolisko ugunskuru pie Izstāžu nama, pēc tam muzejā skolu komandas sacentīsies tādā kā erudīcijas spēlē, kurā jauniešiem būs jāpilda uzdevumi.

“Meklējam, kā ieinteresēt jauniešus par šo tēmu. Saprotam, ka vairs nav nozīmes rīkot pasākumus, kur jauniešus saaicina lielā zālē un priekšā kāds dalās atmiņās par barikādēm. Šāda formāta laiks pagājis, jāmeklē citi risinājumi. Pērn viešņa bija grupas “As­tro’n’out” soliste Māra Upmane – Holšteina, kura bakalaura darbu rakstījusi tieši par Trešās atmodas dziesmām. Viņa, balstoties uz savu darbu, varēja pastāstīt gan par atmodu, barikādēm, gan arī dziedāt šīs dziesmas. Ir vērtīgi, ja jauniešus uzrunā cilvēki, kurus viņi pazīst, tā ar jauniešiem var runāt par tēmām, kurās viņi neorientējas, viņiem saprotamā valodā,” stāsta vēsturniece.

Šogad pasākumu vadīs skolotāji no “Iespējamās misijas”, muzeja aicinājumam atsaukušās sešas skolas. Par skolu ieinteresētību liecina arī tas, ka ir liels pieprasījums pēc muzeja veidotās ceļojošās izstādes par barikādēm, uz to jāpiesakās vismaz gadu iepriekš.