Ziņas

Sabiedrība

Rabarbers ar skābajiem vitamīniem

Laiks griezt rabarberus. Vaives pagasta zemnieku saimniecības “Brīvnieki” saimnieks Jānis Basēvičs trešo gadu audzē rabarberus. Šopavasar tiek griezta pirmā kārtīgā raža.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Pavasaris, protams, saistās ar veselīgiem zaļumiem. Ne tikai lociņiem, skābenēm, arī rabarberiem. Laukos tie parasti aug pie katras mājas vai dārza malā. Rabarbermaize un ķīselis ir vieni no pirmajiem, kas daudziem saistās ar pavasari. “Rabarberiem tirgū pircēji ir. Kam pašam nav sava dārziņa, nopērk kādu kātu,” saka Vaives pagasta zemnieku saimniecības “Brīvnieki” saimnieks Jānis Basēvičs un piebilst, ka rabarberus audzē, lai tirgū varētu piedāvāt plašāku zaļumu un dārzeņu klāstu.

“Brīvniekos” rabarberi aug garā dobē. Kāti saauguši lieli. “Rabarberi aug trešo gadu. Ieaudzēti no sēklām. Pirmajā gadā izaug stāds, otrajā jau kādu kātu var nogriezt, šopavasar jau ir kārtīga raža,” pastāsta Jānis Basēvičs un atzīst, ka, kaut sēti no vienas paciņas, rabarberi izauguši dažādi. Tagad jāizraugās labākie un jāpavairo. Rabarberus var stādīt no pavasara līdz rudenim.

Sestden no “Brīvniekiem” uz tirgu pirmoreiz šopavasar tika vesti brokoļi. Arī gurķus cēsnieki jau novērtējuši. Lai gan vēsais laiks kavēja to augšanu, tāpat kā citus gadus, maija vidū tika vākta pirmā raža.

“Tagad daudzi grib skābenes, gan salātiem, gan zupai,” bilst saim­nieks. Tās siltumnīcā aug atsevišķās kastēs. Katru gadu tās tiek sētas, tad mazāk zied. Šopa­vasar lapiņas jau vairākas reizes grieztas, un tās labi aug.

Otrā raža novākta spinātiem. Vēl siltumnīcās novāktas bietes, burkāni, redīsi, salāti, rukola. “Viss cēsnieku galdam. Izaudzēto vedam tikai uz Cēsu tirgu,” bilst vaivēnietis un uzsver, ka cilvēki novērtē, ka audzēts tepat piepilsētā, no rīta novākts un jau tirgū uz letes. Jānis Basēvičš atzīst, ka izaudzēt dārzeņus, salātus nebūt nav viegli. Šis pavasaris bijis īsts pārbaudījums, jo siltumnīcas nācās apkurināt vēl maija vidū. Tie ir arī izdevumi, bet, paaugstinot cenu, ieguvuma nebūs.

“Audzēju tik, cik paši spējam. Darba ir daudz, bet paplašināt saim­niecību, algot strādniekus, kurus nevar atrast, nedomāju,” pār­domās dalās Jānis Basēvičs.

Vienā siltumnīcā zied zemenes, jau aizmetušās pirmās ogas. Laukā vēl par ziedēšanu nedomā. Citā siltumnīcā zied un jau aizmetušies kabači, kopā ar gurķiem labi jūtas agrie kāposti. Saim­nieks lēš, ka tomāti, kā parasti, būs pirms Jāņiem.

“Ceru, ka salnu nebūs. Aprīļa sākumā iestādīju kartupeļus, sadīguši. Ja solīs salnas, būs jāvago,” saka Jānis Basēvičs un atzīst, ka var būt gandarīts, ka viņa izaudzētajam ir pastāvīgi pircēji. “Viens vīrs nopirka spinātus un rabarberus, vārīšot zupu, jo viņam garšojot skābāka. Pašu zemē auguši salāti, dārzeņi ir garšīgāki, to saka katrs. Tikai jāaudzē,” pārliecināts zemnieks.