Ziņas

Sabiedrība

Putnu gripa apdraud ganāmpulkus

Apdraudēti. Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, bet pašlaik Latvijā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums.Foto: no "Druvas" arhīva

Bažās par to, ka putnu gripa, kas strauji izplatījusies Eiropā, drīzumā varētu atceļot arī līdz Latvijai, Zemkopības ministrija (ZM) pēc konsultācijām ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertiem un ornitologiem nolēmusi veikt vairākus pasākumus, kas paredz mazināt riskus putnu gripas ievazāšanai Latvijā. Lai gan Baltijas valstīs augsti patogēnā putnu gripas ierosinātāja H5N8 apakštipa uzliesmojums nav konstatēts, šeit slimība varētu nonākt martā, kad pakāpeniski atgriezīsies gājputni.

Putnu gripas vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez uzskatāmi raksturīgām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar barību vai ūdeni.

Zemkopības ministrija informē, ka slimību no novietnes uz novietni var pārnest ar inficētiem putniem, novietnes aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, transportlīdzekļiem. Slimības izraisītājus var pārnest novietņu darbinieki, mazajās kūtiņās – saimnieki un citas personas, kas ieiet putnu mītnē. Tālab, lai samazinātu putnu gripas izplatību un pēc iespējas efektīvāk pasargātu mājputnus no slimības uzliesmojuma, pieņemts lēmums noteikt stingrākus biodrošības pasākumus mājputnu turēšanas vietās. Tie, pirmkārt, nozīmē dezinfekciju. Pirms ieiešanas novietnē, kur tiek turēti putni, jānomaina un jādezinficē apavi un apģērbs, kā arī jāpiesargās, lai novietnē neiekļūtu citi dzīvnieki. Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu izdalījumu nonākšanu barībā un ūdenī, mājputni nedrīkst dzert no dīķiem un peļķēm. Pie radikālākiem piesardzības veidiem, ko rosina ministrija, ir aizliegums savvaļas putnu migrācijas laikā pavasarī turēt mājputnus ārā, lai tie nenonāktu kontaktā ar sasirgušiem savvaļas putniem, un aizliegums veikt mājputnu izbraukuma tirdzniecību.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis klāsta: “Mājputnus drīkst tirgot un pārvietot, bet tikai un vienīgi no novietnes uz novietni. Putnus nedrīkst vadāt uz tirgu vai pārdošanas nolūkos apkārt pa saimniecībām.”

Visi biodrošības pasākumi veikti ar vienu mērķi – pasargāt tirgu, attiecīgi arī ražotāju. “Tajā brīdī, kad valstī mājas putniem konstatē putnu gripu, aizveras nozīmīga tirgus daļa, jo visi šie faktori saistīti ar starptautisko tirdzniecību. Dažas valstis, uz kurām eksportē Latvijā audzētu putnu gaļu, ir izvirzījušas kritērijus, kas paredz apstiprinājumu, ka Latvijā pēdējo 24 mēnešu laikā nav konstatēta putnu gripa. Un te nav runa par kādu atsevišķu saimniecību konkrētā reģionā, runa ir par visu valsti. Tātad, vai H5N8 ir vai nav Latvijā,” uzsver M. Ulmanis.

“Interesanti, bet cilvēki vairāk notic meliem, ka šīs dzīvnieku slimības – Āfrikas cūku mēris, tagad putnu gripa, govju mutes un nagu sērga – ir izdomājums. Sabiedrībā tiek izplatītas baumas, ka kāds mistiskais trešais spēlētājs ļaunprātīgi grib iznīcināt putnkopības vai cūkkopības nozari Latvijā. Taču tas ir pilnīgs absurds! Putnu gripa ir reāla, un pašlaik mēs darām visu, lai uzņēmēji, kas nodarbojas ar putnkopību, būtu pasargāti no slimības ievazāšanas saimniecībās. Cīnāmies, lai tās neizputētu,” uzsver pārvaldes vadītājs.

“Pašlaik Latvijā nav konstatēts neviens putnu gripas saslimšanas gadījums, bet daudz sliktāk būtu, ja mēs bezspēcībā plātītu rokas brīdī, kad vīruss savu jau padarījis. Šīs bīstamās dzīvnieku sērgas bija arī agrāk, bija arī kolhozu laikā, bet tās slinkāk reģistrēja. Cītīgāka uzskaite veikta Ulmaņlaikos, kad pastāvēja zemnieku saimniecības, tāpēc jāpabrīnās, cik gan cilvēkiem īsa atmiņa,” stāsta M. Ulmanis.

Valsts lielākās putnu fermas biodrošības pasākumus ievēro jau šobrīd. Vislielākie riski saistās ar mazākām putnu audzētavām, piemājas vistu kūtiņām. Priekuļu pagasta zemnieku saimniecības “Ķingas” saimniece Kaiva Zaķe tur apmēram 200 vistu un 85 tītarus. Viņa saka, ka pašlaik biodrošības nosacījumi ir neskaidri, tāpēc konkrēti soļi nav sperti, taču paļaujas, ka PVD dos kādu skaidrāku rīkojumu.

“Ar vistu un tītaru tirgošanu nenodarbojamies, toties skumdina nosacījums, ka putni līdz pavasara beigām jātur iekštelpās. Neskatoties uz visu, piesardzību noteikti ievērosim, jo tas ir mūsu interesēs. Mēs nevienu putnu savā saimniecībā nepērkam, visi ir pašu perināti. Lai izaudzētu šādu ganāmpulku, vajadzīgs vairāku gadu darbs. Domāju, tie, kuriem kūtī mazāk par 20 mājputniem, dzīvos tāpat kā līdz šim. Uztrauksies tie saimnieki, kuriem ir mazas un vidēji lielas putnu fermas. Daudzi attālos lauku reģionos nemaz nav reģistrējuši savus mājputnus, tādēļ, iespējams, PVD visus arī neizkontrolēs, bet mēs noteikti ievērosim preventīvos pasākumus, jo gribam pasargāt savu putnu ganāmpulku,” saka “Ķingu” saimniece. Piesardzības pasākumos arī ietilpst dezinfekcijas līdzekļu iegāde, stingrāks nožogojums ap novietni- tas viss saimniecībām prasīs papildu līdzekļus.

Ne viens vien cēsnieks taujā, kas notiks ar Cēsu melno gulbju pāri Grāfu un Katrīnu parka dīķī? Tie ir Maija parka rota un pilsētas lepnums. M. Ulmanis skaidro, ka, ņemot vērā draudošo putnu gripu, arī te nevajadzētu būt izņēmumiem: “Šie putnu gripas draudi attiecas uz jebkuriem putniem. Nav runa par to, kas mums patīk vai nepatīk, biodrošības pasākumi paredz, ka putni jātur telpās no 1. marta līdz 31.maijam, un šajā gadījumā putnu īpašniekam, Cēsu novada pašvaldībai, būs iespēja izvēlēties – turēt gulbjus telpās vai riskēt.”

M. Ulmanis piebilst, ka arī meža pīles, kas laiskojas Cēsu Pils parkā, varētu būt vienas no apdraudētākajām sugām, jo tām iespēja nonākt saskarē ar gājputniem ir liela. “Tomēr jāuzsver, ka preventīvie pasākumi tiek veikti, lai primāri pasargātu mājputnus, mazāk domājot par savvaļas putniem. Tā kā lauku sētas kūtī ierastas viešņas ir bezdelīgas, svīres vai čurkstes, saimniekiem nāksies pārdomāt arī to klātbūtni,” laicīgi brīdina M. Ulmanis.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Slimības simptomi putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, dējības pasliktināšanās vai pēkšņa un strauja slimības norise: nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās. Orthomyxviridae ģints Influenza A vīrusam ir vairāki apakštipi, tostarp arī tādi, ar kuriem var inficēties cilvēks. Pašlaik uzliesmo slimības H5N8 apakštips, un tas cilvēkam nav bīstams.