Ziņas

Sabiedrība

“PUPA” aug!

Varēs iepriecināt. "PUPA" aksesuāru veidotāja Zane Gaisa (no labās) atdod kārtējās mazo cēsnieka lacītes Cēsu pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Ivetai Gabrānei. LacītesFoto: Māris Buholcs

Daudzu mazo jaunkundžu un jaunskungu vecāki zina, kas ir “PUPA”. Ar šo logo rotājas skaistas lacītes, lakatiņi, cepurītes un nu jau arī vestītes. Tās darina “Pupas” idejas autore un reizē īstenotāja – cēsniece, piecu bērnu māmiņa Zane Gaisa. “PUPA” īpaši iemīļota Latvijā, bet daudzus priecē arī Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, pat Saudu Arābijā un citās valstīs.

Piecu gadu pieredze

Pirms trim gadiem Zane ieguva dalītu pirmo vietu un arī finansiālu atbalstu biznesa ideju konkursā “Cēsīs var!”. Toreiz arī “Druva” rakstīja par šo ideju. Kopš tā laika tapušas neskaitāmi daudz lacīšu, lakatiņu un cepurīšu, tās ir oriģinālas, krāšņas un reizē arī funkcionālās, tādēļ radījušas interesi jauno vecāku vidū.

Zane lacītes sāka šūt jau pirms pieciem gadiem, tomēr ideja radās praktiskas nepieciešamības dēļ, nevis lai uzsāktu biznesu. Tolaik Zanes jaunākā meitiņa ļoti siekalojusies, visas drēbītes kļuvušas slapjas. Veikalos pieejamās lacītes nav bijušas ne skaistas, ne arī funkcionālas, tādēļ viņa nolēmusi tās savai meitai šūt pati. Pēc vienas tapusi nākamā, un drīz jau lacītes dāvinātas arī draugiem. Pamazām jaunās māmiņas ievērojušas Zanes darbiņus, par tiem radusies interese, tā lacīšu un citu aksesuāru darināšana kļuvusi par Zanes ikdienas nodarbi.

Zane uzsver, ka aizvien savu radošo darbu nesauc par biznesu. Viņa to dēvē par paplašinātu vaļasprieku. Tomēr nenoliedzami, palielinoties pieprasījumam, palielinās arī ienākumi no rokdarbiem. “Viss, ko darinu, ir laika ietilpīgs roku darbs. Lai nopelnītu, jāstrādā ļoti daudz. Protams, ienākumi arī ir, taču vislielākais gandarījums, ko gūstu

un

kas mani motivē turpināt šūt lacītes, lakatiņus, cepurītes un citas jaukas un noderīgas lietas, ir atsauksmes. Mammu un tētu, kuru bērni valkā šīs lietas, sajūsma un prieks dod enerģiju,” stāsta Zane.

Būtībā visu Zane paveic pati. Daudz palīdz vidējā meita, kura arī veido fotogrāfijas mammas radītajiem produktiem. Ja nepieciešams, iesaistās visa ģimene – kā nu kurš māk un var. Brīžos, kad ir ļoti lieli pasūtījumi, Zanei ir arī palīdze. Tomēr viņa

atzīst, ka vismaz pašlaik nedomā par lielu paplašināšanos: “Esmu radītāja. Man nav biznesa domāšanas, neesmu arī tirgotāja. Man patīk, ka katrā bērnu aksesuārā, ko radu, varu ielikt daļiņu no sevis. Turklāt zinu, ka pati visu izdarīšu perfekti. Tiklīdz strādātu arī vairāki darbinieki, zustu personīgums, būtu grūtāk arī izsekot nemainīgi augstai kvalitātei. Tomēr nesaku, ka tas nenotiks nekad. Augu lēnām, bet ceru, ka pamatīgi.” Zane piebilst, ka bijusi viena no pirmajām Latvijā, kas sākusi šūt šāda veida bērnu aksesuārus, ātri vien arī citas rokdarbnieces ideju pārņēmušas. Dažas rada pat ļoti līdzīgas lietiņas. Zane atzīst, ka tāda ir mūsdienu pasaule- nevienam nevar liegt gūt iedvesmu no citu veikuma un radīt ko līdzīgu. Tad atliek vien konkurēt ar kvalitāti un radošām idejām.

Top lacītes Cēsis

Zane stāsta, ka liels ir prieks par sadarbību ar Cēsu novada pašvaldību – kopš pērnā gada vasaras jaundzimušie, Cēsu Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētie mazuļi, saņem “PUPA” lacītes. Tās rotā uzraksts “Cēsis”. Līdzīga sadarbība izveidojusies arī ar Ādažu pašvaldību – arī tajā jaundzimušie ādažnieki dāvanā no pašvaldības saņem “PUPA” lacītes.

Zane atzīst, ka gadu gaitā “PUPA” produkcijai izveidojies plašs klientu loks. “PUPA” aksesuāri iegādājami dažos veikaliņos, kā arī Zane pieņem personīgus pasūtījumus. Latvijā īpaši pieprasītas ne tikai lacītes, bet arī lakatiņi un cepurītes, īpaši jau vasaras sākumā. Laba sadarbība izveidojusies arī ar cēsniekiem, kurus dzīves ceļi aizveduši uz citām valstīm. Esot gan vienreizēji pasūtījumi, gan jau pastāvīgi klienti, ar kuriem sadarbība turpinās vairākus gadus.

Lacītes ir tik glītas, ka tā vien gribas noglabāt, tomēr Zane uzsver: “Jā, lacītes ir skaistas, bet uzskatu, ka tās nevajag glabāt skapī kā smukumlietu. Tās jāizmanto ikdienā. Ja lietosim skaistas lietas, skaisti arī dzīvosim!”

Patīk strādāt mājās

“Man nav piecgades plāna, es ļaujos radīšanas procesam. Ja strādā un ir vēlme to darīt, izaugsme notiek pati no sevis. Zinu, ka tas nav īsti pareizi no biznesa viedokļa, bet pašlaik par to nedomāju. Darba ir daudz, strādāju un daru to ar prieku. Laiku pa laikam rodas arī šaubas, vai tieši šis ir tas, ko man vajag darīt. Jaunākajam dēliņam ir divi gadi, viņš ir uzsācis bērnudārza gaitas. Pienācis mirklis, kad es varētu atgriezties arī parasta darba vidē, atrast tādu darbu, uz kuru dodos no rīta un vakarā nāku mājās. “PUPA” aksesuāru radīšana nekad nebeidzas. Es to daru dienā, saspringtākos brīžos arī vakaros, kad visi aiziet gulēt, dažkārt arī brīvdienās. Bet strādāšanai mājās un pašai savā pakļautībā ir arī daudz priekšrocību. Atceros, ka agrāk, kad vecākie bērni bija mazi, ļoti steidzu visu izdarīt, šķita, ka darbs man ir ārkārtīgi svarīgs, ja bērni apslima, saucu palīgā omes, bet pati gāju uz darbu. Tagad saprotu, ka dzīvē svarīgākā ir ģimene. Darbs var pagaidīt, bet slimam bērnam vajag mammu. Man ir svarīgi, lai man ir laiks bērniem, lai varu būt ar bērniem tad, kad viņiem to vajag. Ja strādāju mājās, tas ir iespējams, turklāt man nav jājūtas vainīgai pret darba devēju, ja kārtējo reizi nevaru būt darbā,” domās dalās Zane.

Lai gan ik dienu tiek darīts būtībā viens un tas pats, Zane saka, ka viņai tas neapnīk. Gadu laikā atrasti labākie, izturīgākie un drošākie materiāli – aukliņas, bumbiņas, audumi -, lai produkts būtu vislabākajā kvalitātē, tomēr Zane atzīst, ka rodas arī jaunas idejas. Piemēram, jau ilgu laiku viņa domājusi radīt vien aksesuārus, tagad top arī vestītes. Viņa piebilst: “Tāpat kā lacītes, cepurītes un lakatiņi, arī vestītes bērniem ir ļoti vajadzīgs, noderīgs un arī universāls produkts.”

Iedvesmo audumi

Zanei iedvesma aksesuāriem rodoties no materiāliem, audumiem, pogām un citām smukumlietiņām. “Ja citas sievietes sevi iepriecina, pērkot kleitas un kurpes, es varu stundām ilgi staigāt pa audumu veikaliem vai meklēt audumus internetā,” atzīst Zane. Aksesuāru šūšanai izmantota tiek kokvilnas trikotāža. To Latvijā nopirkt esot grūti, tādēļ lielākoties audumi tiek iegādāti no citām valstīm ar interneta starpniecību. Tomēr šūšanai daudz derīgā tiek atrasts arī no Latvijas audumu ražotāju klāsta. Zane uzsver, ka, izvēloties audumus un citas lietiņas, būtiskākais ir kvalitāte un tas, lai tie būtu droši bērniem.

Vaicāta, vai Zane seko līdzi bērnu modes jaunumiem, viņa atbild: “Man šķiet, ka tādas bērnu modes nemaz nav. Manuprāt, klasiska piegriezuma skaistas kleitas un citi apģērbi vienmēr būs modē. Piemēram, nesen piecgadīgajai meitiņai bija dejošanas koncerts, saņēmām komplimentus par viņas kleitiņu. Jā, tā ir ļoti skaista, bet to pirms jaunākās meitas valkāja arī vidējā un vecākā. Kleitai ir jau 20 gadu, bet domāju, ka to pēc gadiem uzvilks arī kāda no manām mazmeitām. Tā vienmēr būs skaista, jo ir klasiska. Mani nekad nav saistījuši apģērbi ar multfilmu varoņiem, tā man šķiet pseidomode, masu mode. Saviem bērniem vienmēr esmu izvēlējusies apģērbus, kas man pašai patikuši, kas ir kvalitatīvi un klasiski skaisti. Arī savos radītajos darbos neizmantoju audumus ar multfilmu vai datorspēļu varoņiem. Viss, ko es piedāvāju, patīk arī man pašai!”

Māra Majore – Linē