SIA “Lode” pieder pie lielākajiem keramisko būvmateriālu ražotājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 12,1 miljonu eiro, no kuriem tieši Liepas rūpnīca 5,5 miljonus eiro. Likumsakarīgi, ka uzņēmums ir arī viens no senākajiem darba devējiem apkaimē, turklāt uzņēmuma mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš uzsver – “Lode” ir godīgs nodokļu maksātājs, tāpēc no publicitātes nebaidās.

Pieprasījumu nosaka tradīcijas

Liepas ķieģeļu ražotne pagājušajā gadā saražojusi 22 miljonus ķieģeļu, un uzņēmums bez problēmām spējis visu pārdot. Taču Latvijas tirgū “Lode” realizē tikai 16 procentus no savas produkcijas. Visvairāk jeb 41 procentu no saražotā būvmateriālu klāsta ražotājs pārdod Polijā.

“Pēc 18 gadu darbības “Lodē” varu teikt, ka vēsturiskie paradumi, kā būvēt ēkas, ir tik stipri, ka nekādas reklāmas kampaņas nemainīs nācijas attieksmi pret konkrētu būvmateriālu. Tā, piemēram, Nīderlandē un Beļģijā keramiku mājas apdarei lieto 99 procenti ēku īpašnieku. Vācijā, Austrijā šie rādītāji ir 60 procentu līmenī, Polijā 40, Lietuvā 30, Latvijā keramiku māju apdarei izmanto seši procenti ēku īpašnieki, Igaunijā četri procenti, bet Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā tikai viens procents, jo tur māju celt­niecībā dominē koks. Tā tas paaudzēs iegājies,” skaidro V. Zariņš.

Pārdošanas daļas vadītājs centies mainīt Latvijas arhitektu un celtnieku domas, taču bez rezultātiem. Pašā saknē arhitekti saprotot, ka ķieģelis ir labākais apdares materiāls, taču, sastopoties ar pasūtītāju, arhitekti pakļaujas pseido taupīšanas metodēm, jauniem ideju strāvojumiem, un, kaut arī vēlāk tie pasūtītājam maksās dārgāk, turklāt ilgtermiņā kalpos sliktāk, arhitekti izpilda naudas devēja vēlmes. V. Zariņš secinājis, ka daudz “prātīgāk ieguldīt pūliņus tur, kur “Lodes” ražojumu ciena, mīl un pieprasa”.

Starp citu, kamēr lauksaimnieki ar skumjām atminas piena ceļu Krievijas virzienā, “Lodei” kaimiņvalsts vēl arvien ir liels produkcijas noņēmējs. V. Zariņš stāsta, ka Krievijā ir vietējais ražojums un “ārzemju” ķieģelis. “Mēs cenšamies būt piegādātājs ar visefektīvāko cenas piedāvājumu ārzemju ķieģeļiem, jo atrodamies vistuvāk robežai. Krievijas arhitekti ļoti seko līdzi Eiropas modei fasāžu apdarē un strauji projektē tādus risinājumus, kādi pašlaik ir topā Beļģijā, Nīder­landē un Vācijā. Mūsu izaugsme sadarbībā ar Krieviju gadu no gada kļūst arvien labāka,” saka V. Zariņš, piebilstot, ka uz vienu arhitektu, kurš risinājumā vēlas iekļaut ķieģeli, ir vismaz pieci piedāvātāji, taču uzvar tas, kuram daudzu gadu garumā atstrādāta vislabākā sadarbība. Šajā ziņā “Lodei” ir daudz priekšrocību.

Tie laiki, kad rūpnīcas vadība pati izdomāja, ko un cik daudz ražos, esot pagājuši. Katras valsts arhitekti nosaka, kādas krāsas un formas ķieģeļi būs vajadzīgi. Brīvā tirgus apstākļos izdzīvo tie ražotāji, kas spēj šo pieprasījumu nodrošināt. “Ja agrāk ražojām triju krāsu ķieģeļus – sarkanus, brūnus un dzeltenus -, tagad ķieģeļi ir 50 krāsās. Turklāt “Lode” neražo noliktavai, bet konkrētiem pasūtījumiem, līdz ar to uzņēmums samazina “iesaldētos” līdzekļus, kas neļauj attīstīties,” paskaidro mārketinga daļas vadītājs.

Bija nepieciešamas pārmaiņas

Ja vēlaties panākt izcilus sasniegumus un labus uzņēmuma finanšu rādītājus, lietderīgi aprunāties ar “Lodes” vadību par radikālām pārmaiņām. Pēdējos divos gados “Lode” ķērusies pie darbinieku izvērtēšanas. Uzņēmumā joprojām ir svarīgs darba ražīgums un strādājošo attieksme pret darbu.

“Pirms četriem gadiem nomainījām dažus augstākā un vidējā līmeņa vadītājus, pieņēmām darbā cilvēkus ar izpratni par to, kāda ir mūsdienīga ražotne, kultūra un darba vide, taču tā attieksme, kas uzņēmumā bija iesūkusies, ātri nosmacēja jauno dzirkstelīti. Nācās pieņemt bezprecedenta lēmumu un “Lodes” ražotnē nomainīt pilnīgi visu augstākā līmeņa vadību. Šeit jāsaka paldies personāla atlases uzņēmumam “Amrop”, kas pērnā gada nogalē augstākās raudzes speciālistus atrada šeit pat, Cēsīs. Mūsu piedāvājumu kā izaicinājumu pieņēma četri “Cēsu alus” speciālisti. Šajos nieka piecos mēnešos, kopš puiši pie mums strādā, viņi parādījuši tādu attieksmi pret darbu, kādu iepriekšējie darbinieki nebija spējuši uzrādīt daudzu gadu garumā,” saka V. Zariņš.

Varam teikt, ka uzņēmums nupat strādā ar pilnu jaudu, taču karsti gājis ne vien augstākās vadības gaiteņos, arī cehā, jo nācies mainīt ne vien vadības grožus, bet arī iekārtas. Viss novedis pie tā, ka spāņi izstrādājuši vecās ķieģeļu krāsns rekonstrukcijas plānu, poļi krāsni uzmūrējuši, bet pirmās partijas, kas “gājušas” caur šo krāsni, jau ieinteresējušas nīderlandiešus un angļus.

Ķieģeļus neizvēlas spontāni

Uzņēmums nesūdzas par noietu, atpazīstamību un panākumiem, taču, salīdzinot ar citiem Latvijas uzņēmumiem, “Lode” skaļi par sevi nestāsta. V. Zariņš uzskata, ka uzņēmumam tāda sevis reklamēšana ir pilnīgi bezjēdzīga: “Pirms četriem gadiem bijām iesaistījušies vienā projektā, ieguldījām lielus līdzekļus gan reklāmā, gan skaidrojošā darbā, taču atsaucība bija tik niecīga, ka no tās nebija nekādas jēgas. Reklāmas dēļ uzņēmumā nekas nemainīsies, jo Liepas ķieģeļu ražotnes produktus neizvēlas spontāni kā pienu vai saldējumu. Mūsu produktu izvēlas tie, kas saņēmuši grādu arhitektūrā, un viņus mēs uzrunājam tieši. No futbola komandas sponsorēšanas “Lodē” nekas nemainīsies. Taču “Lode” atbalsta visus Latvijas keramiķus: vai tie būtu Mākslas akadēmijas censoņi, vai individuālie mākslinieki. Ikviens no viņiem sava darba vajadzībām pie mums mālu var dabūt bez maksas. Viņi ir mūsu mūza.”

V. Zariņš atzīst, ka viņam vēl pietiek spēka uzņēmuma vadīšanai un iedvesmu smeļas ārzemju vizītēs, konkurējošos uzņēmumos, veikalos vai runājot ar projektētājiem. “Patīkami redzēt krievu arhitektu augsto līmeni, jo viņi prot parādīt, kā jāveido gaumīga mājas fasāde, tad mans sportiskais azarts liek izdarīt savu darbu ātrāk, labāk un ekonomiski pievilcīgāk, nekā to dara pārējā Eiropā. Nav lielāka gandarījuma, kā parādīt, ka mēs – Latvijas bāleliņi no laukiem – varam “ielikt kloķi” Vācijas vai Beļģijas ražotājiem. Mūsu ražojumam ir tieši tāda pati kvalitāte kā viņu produkcijai, pārējais ir tikai prestiža un cenas jautājums,” apgalvo vadītājs.

V.Zariņš gadu gaitā pārliecinājies, ka veiksmīgas ražotāja un patērētāja ilgtermiņa attiecības nodrošina tiešums, vienkāršība un godīgums. Pats kādreiz praktizējis “septiņus pārdošanas brīnumus”, kā pierunāt cilvēku nopirkt ķieģeli, kuru viņam nemaz nevajag, taču pēdējos sešos gados mārketinga vadītājs sapratis – tas ir īsākais ceļš uz sabojātām attiecībām.