Laukos, mežos, grāvjos un ceļmalās viss aug, stiepjas garumā un plešas platumā. Arī latvāņi. Pavisam drīz tie ziedēs. “Tā, lūk, latvāņu mežā dzīvojam,” saka Irīna Klētniece no Vaives pagasta “Lejas Klētniekiem”. Apkārt mājai ievazātie augi, kur vien varēts, appļauti, zeme diskota, kultivēta.

Tūlīt aiz īpašuma kupicas latvāņu biežņa pieauguša cilvēka augumā. “Vēl krietni stiepsies. Tā vien šķiet, ka katru gadu izaug garāki un kuplāki,” bilst Irīna un tikai noplāta rokas, jo nav padoma, ko darīt. Viņa “Lejas Klētniekos” dzīvo 21 gadu. Kad šajā mājā ieradās, latvāņi no Ģūģeriem bija atnākuši līdz mežmalai, apkārt mājai bija lauki, kurus pļāva, ara, kur bija ierīkoti aploki. Tagad tos neviens neapsaimnieko. Kāpēc lai latvāņi neaugtu griezdamies?

Kaimiņu mājām un zemei īpaši treknajos gados īpašnieki mainījās vairākkārt. Nevienam tagad tos īsti nevajag. “Kāds kaut ko čubina, cits neliekas ne zinis. Labi, ka vienu īpašumu nopirka cilvēks, kurš grib nopietni zemi apstrādāt un nīdē latvāņus. Bet, cik viņš zemi iztīra, rudenī no kaimiņiem piesējas no jauna. Un neviens par to nav atbildīgs, ka kaimiņš ļauj latvāņiem izsēties, ka ziemā sērsnas laikā vējš sēklas sanes verandā,” domās dalās vaivēniete. “Lejas Klētniekiem” ir četri īpašnieki. Divi ar šo gadu Irīnai un dzīvesbiedram Jurim Sprukstam maksā, lai ap māju nīcina latvāņus. Agrāk nelikās ne zinis. Iespējams, kaut ko darīt pamudināja pašvaldības sūtītā vēstule ar skaidrojumu un brīdinājumu – ja nenopļaus, būs sods.

Šopavasar savu zemi, kur aug latvāņi, “Lejas Klētnieku” saimnieki jau divreiz diskojuši, trīsreiz kultivējuši, pāriets ar trimmeri. “Esam iztērējuši vairāk nekā 200 eiro. Mēģināts arī indēt, koncentrātu nemaz neatšķaidot. Pēc mēneša no zemes ārā līda mazas lapiņas. Pašvaldība sola, ka liks sodus tiem, kuri neko nedara. Tā kā esam vienīgie “Lejas Klētniekos”, kas vismaz mēģina latvāņus iznīdēt, jau gadus piecus braucu uz Cēsu pašvaldības policiju un rakstu paskaidrojumu, ka mūsu daļa tiek kopta. Izpētām teritoriju kartē, izstāstu, ka nezinu, kur dzīvo kaimiņi. Nākamajā gadā atkal jāskaidrojas, ka kopju savu īpašumu un par kaimiņiem neko nezinu. Nav gan dzirdēts, ka kādam būtu uzlikts sods par to, ka neappļauj latvāņus. Bet man jābraukā un jāskaidrojas,” domās dalās vaivēniete un pastāsta, ka kaimiņiene nomirusi jau pirms sešiem gadiem, mantinieki par īpašumu neliekas ne zinis, mantojumu nekārto. Latvāņi tik aug.

Jurim Sprukstam brīvais laiks paiet cīņā ar latvāņiem. “Visvairāk bail par puiku, nepārtraukti jāsargā, cik tad vajag, ka paņem kādu lapiņu rokās,” tētis norūpējies par četrgadīgo dēlu un piebilst, ka to, ko dara, uzskata par bezjēdzīgu, bet, ja nedarītu, nākamgad latvāņi jau būtu pie istabas loga.

Vaives pagastā ar latvāņiem ir invadēti 880 hektāri, no tiem mazāk par desmit hektāriem pieder pašvaldībai. Pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna vērtē, ka ir zemju īpašnieki, kam izdevies ierobežot latvāņu izplatību, intensīvi apstrādājot laukus, arī iznīcināt, savukārt ir vietas, kur tas turpina iekarot jaunas teritorijas. Pērn par likuma nepildīšanu – latvāņu neappļaušanu – pagastā tika noformēti deviņi administratīvo pārkāpumu protokoli, pirms gada 13. “Likums tagad paredz, ka jāpļauj ne tikai lauksaimniecības zemes, arī ceļmalas un krūmmalas. To var izdarīt tikai ar rokām, vēl jārēķinās ar zemes reljefu,” domās dalās pagasta pārvaldes vadītāja un atzīst, ka diemžēl nav viegli atrast tos īpašniekus, kuri neliekas ne zinis, un viņu lauki aizaug ar latvāņiem. Viņi lielākoties dzīvo ārzemēs. “Pēdējā laikā neviens nav pircis īpašumu, kurā aug latvāņi. Tāpat arī nomnieki nevēlas šādas zemes nomāt, jo jāiegulda to sakārtošanā,” pastāsta Valda Zaļaiskalna un atzīst, ka zemju īpašnieks ar savu problēmu ir viens. Daudzi saņēma mantojumu vai atguva īpašumus, kuros saglabāts arī padomju gadu mantojums – latvānis. To vaivēniešu īpašumus, kuros aug latvānis, apsekos pašvaldības policija un lauku konsultante. Viņi raudzīs, vai pirms ziedēšanas invazīvais augs ir nopļauts. Ja nebūs, sekos sods.

Katrā novadā ar latvāni invadēto teritoriju lielums ir atšķirīgs, arī cīņa pret kaitīgo svešzemnieku. Vecpiebalgas un Raunas novados latvānis apmeties noteiktās vietās, tās nav mērāmas daudzos hektāros. “Latvāņi aug pie brāļu Kaudzīšu muzeja. Lauki tiek appļauti, arī noganīti. Problēma ir ar latvāņiem grāvjos. Katrā ziņā izplatība neturpinās,” vērtē Vecpiebalgas novada lauku attīstības konsultante Benita Zvejniece. Viņai piekrīt kolēģe no Raunas novada Astrīda Paurniete. “Raunas centrā gravā aug latvāņi, ceļmalā uz “Jaun – Ieviņām”. Latvāņi noteiktā teritorijā aug Gatartā. Tur īpašumu ar latvāņiem iegādājās kāds uzņēmīgs cilvēks, kurš grib nodarboties ar lopkopību un tā tikt galā ar latvāņiem,” pastāsta Astrīda Paurniete un piebilst, ka tiem, kuri neappļauj lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Sodus tieši par latvāņu neappļaušanu ne Raunas, ne Vecpiebalgas novados neiekasē.

Jaunpiebalgas novadā, Zosēnu pusē, latvāņu lauki atgādina mūžamežus. “Vietas, kur aug latvāņi, ir apzinātas, īpašnieki zina, ka tie jāappļauj. Nezinu nevienu, kurš savā tīrumā būtu latvāņus iznīcinājis. Nav mums tik turīgu zemnieku, kuri bieži varētu pārsēt zālienus. Līdz šim pašvaldība tos, kuri neko nedara, lai ierobežotu latvāņu izplatību, īpaši sodījusi nav,” pastāsta Jaunpiebalgas novada lauku attīstības konsultante Maija Ķīķere un atzīst, ka neatbildētais jautājums ir, kā iznīcināt latvāni. Pļaujot, apsaimniekojot laukus, tas prasa vairākus gadus. Kā to iznīcināt grāvjos, krūmmalās? “Neviens nav laimīgs, ka viņa laukā aug latvāņi. Diemžēl nav viena efektīva līdzekļa. Vajadzīga pacietība un laikietilpīgs darbs,” uzskata Benita Zvejniece.