“Par zināšanās balstītu politiku” – tāds moto ir biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” pētniekiem, kuri dažādos projektos sadarbojas arī ar Cēsu pedagogiem.

Viens no projektiem, kurā divus gadus iesaistījās Cēsu biedrība “Mazās pēdas”, šomēnes noslēdzās. Pētnieki no Cēsīs, Kuldīgā un Saldū dibinātajām biedrībām, kas pārstāv bērnudārzus un skolas, tagad ir saņēmuši veselu klājienu praksē pārbaudītu tēmu. Uz tām balstoties, “Providus” centra pētnieki iecerējuši radīt juridisku bāzi, lai nākotnē Latvijā bērnu attīstībai rastos vēl labvēlīgāka vide. Divos gados, sadarbojoties juristiem un pedagogiem, iesaistot arī bērnu vecākus, ir radīta savstarpēji saistītu metožu sistēma, lai veiksmīgāk ritētu bērnu audzināšana kā mājās, tā mācību iestādēs, bērni augtu labvēlīgā un drošā vidē, lai paaugoties nekļūtu ne par pretlikumīgu darbību veicējiem, ne par citu upuriem.

Projekta “Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi” noslēgumā “Providus” pētnieces Sanita Sīle un Ilona Kronberga šonedēļ teica atzinīgus vārdus par biedrības “Mazās pēdas” aktīvistēm – Dzintru Kozaku, Ivitu Puķīti, Sarmīti Gaiķi un Ivetu Daigu. Mācību iestādes, kurās viņas radījušas inovatīvas sociālā darba metodes, ir Cēsu 3. pirmsskolas izglītības iestāde un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola.

Projekta aktivitātes paredzēja speciālistu tikšanos un intensīvu informācijas apmaiņu starp atbildīgajām institūcijām un organizācijām, kā arī papildu darbošanos ar bērniem, pieaicinot viņu vecākus. Biedrības “Mazās pēdas” dalībnieces Cēsīs radīja jaunas idejas darbam ar bērniem un viņu ģimenēm, savukārt iesaistīto bērnudārzu grupu un klašu audzēkņu vecāki izrādījās ļoti atsaucīgi. Darbība veicās.

Sarmīte Gaiķe stāsta, ka reizi mēnesī spēļu un uzdevumu diena bērnudārzā tikusi pagarināta, jo pēc darba uz pāris stundām nākuši iesaistīties arī bērnu vecāki. Audzinātāja uzsver, ka pieaugušo atsaucība iniciatīvai būt kolektīvā ar bērnu vienaudžiem un reizē vecākiem bijusi liela. Katra bērna ģimene viņas vadītajā grupā atbalstījusi šo iniciatīvu. Tāpēc tagad var runāt gan par teoriju, ko izmantos juristi, lai iesniegtu priekšlikumus likumdošanai, gan praktisku rezultātu, ko jau var sajust mācību iestādes ikdienā.

Projekts veicinājis virkni pārmaiņu. Bērniem apkārt ir draudzīgāka sabiedrība. Noslēgumā pedagogi uzsvēra bērnu un pieaugušo kopīgas darbības rezultātā gūtās labās emocijas un praktiskās lietas. Viens no spēļu vakariem bijis veltīts koka kluču darināšanai, un tagad bērnu un pieaugušo rokām tapušais papildina rotaļlietu klāstu. Vecākus aizrāvusi arī iespēja socializēties – runāt ar savu bērnu draugu vecākiem, iepazīt visus grupas vai klases bērnus, galu galā, katru iepazīto bērnu tagad varot pieņemt kā savējo. Zināmam bērnam pieaugušais garām nepaies, ja ieraudzīs ar uzvedību saistītus riskus. Lūk, viena no neveiksmju novēršanas iespējām jau agrīnajā audzināšanā. Arī ar to bija saistīts šis projekts – dot vēl dažas iespējas, kā pasargāt bērnus no kļūmīgas rīcības, lai nākotnē nenonāktu, piemēram, uz likumpārkāpuma ceļa. “Providus” pētnieces uzsver, ka pedagogi devuši iespēju projekta darbības materiālus pētīt un izdarīt secinājumus, lai nāktu klajā ar jaunām iniciatīvām pie likumdevējiem.