Ziņas

Sabiedrība

Projektos nauda attīstībai

Cēsu rajona lauku partnerība bija izsludinājusi “Leader” projektu konkursu, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un dažādošanu. Uzņēmumu (mikro un mazo) radīšanai un attīstībai bija atvēlēti 570 tūkstoši eiro.

“Saņēmām 48 projektu pieteikumu, divi iesniedzēji savus atsauca. Lai visas idejas un ieceres atbalstītu, būtu nepieciešami 1 01 9858 eiro, pietrūka 450 tūkstoši eiro. Cēsu lauku partnerība apstiprināja 27 iesniegtos projektus, “ stāsta biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa un uzsver, ka finansējums bija pieprasīts dubultā un vietējās rīcības grupas vērtēšanas komisijai bija sarežģīts, darbietilpīgs un atbildīgs uzdevums, jo katram, protams, viņa projekts šķiet labākais un īstenošana nepieciešamākā. I. Kalniņa atzīst, ka “Leader” projektu pieteikumus, iespējams, sagatavot pat grūtāk nekā citus, jo vērtētāji ne tikai atzīmē, vai visi dokumenti kārtībā, bet lasa pieteikumu pēc būtības – kāds ir mērķis, ko tas dos iedzīvotājiem, vai atbilst partnerības izvirzītajai stratēģijai un konkursa kritērijiem.

“Projektu vērtējot, arī pievēršam uzmanību, vai pirms ieceres īstenošanas projekta iesniedzējs ir veicis tirgus izpēti, cik pamatota ir finanšu plūsma. Piemē­ram, var kaut ko uzbūvēt, bet līdzekļi būs nepieciešami uzturēšanai. Ne vienmēr projekta iesniedzējs tam pievērsis uzmanību. Tas arī mēdz būt iemesls, kāpēc atsauc projektus, jo kādā brīdī iesniedzējs pārliecinās, ka plānotā naudas plūsma tomēr nesanāks. Ja paredzēts izveidot divas darbavietas vai ka neto apgrozījums pieaugs, tas ir jāpilda. Trīs gadus projekts tiek uzraudzīts. Ja nesasniegs plānotos rādītājus, nauda būs jāatdod. Šogad pieteiktajiem projektiem plānotie rezultāti jāsasniedz līdz 2022.gadam. Tas, kas tiek prasīts, ir paša projekta īstenotāja labā. Bieži vien idejas ir, bet tām nav dzīvotspējas, “ skaidro partnerības valdes priekšsēdētāja un atgādina, ka “Leader” projektu īstenošanai būs nepieciešama priekšapmaksa. Visbiežāk tiek ņemts kredīts. Var izrādīties, ka to nevar dabūt un projekts jāatsauc. Tikko part­nerība bija aizsūtījusi lēmumu, ka projekts apstiprināts, viens uzņēmējs pieteikumu atsauca, jo saprata, ka tomēr pārrēķinājies.

“Lasot pagājušā gada gala ziņojumu, redzams, ka ir vairāki projekti, kuru īstenotāji tos ir atsaukuši, tātad nav līdz galam pār­domājuši, ko un kā darīs. Tiek nevajadzīgi tērēts gan pašu, gan vērtētāju laiks. Tiesa, projekti kļūst kvalitatīvāki, idejas radošākas, “ teic I.Kalniņa.

Līdz šim lēmumus projektiem – gan atbalstītajiem, gan noraidītajiem – gatavoja Lauku atbalsta dienests, tagad to dara partnerība. Apstiprinātos projektus vēlreiz vērtē Lauku atbalsta dienesta (LAD), kuram citi kritēriji, bet būtiskākais, vai atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Ne vienmēr LAD piekrīt partnerības lēmumam. Visbiežāk finansējums tiek atteikts tāpēc, ka vērtējumā nav sasniegts nepieciešamais punktu skaits vai pietrūkst finansējuma. Šajā kārtā partnerība saņēmusi četras pārsūdzības.

Lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un dažādošanu, projektu konkursā pieteikumi saņemti no visiem novadiem. Tos iesnieguši uzņēmumi, fiziskas personas, biedrības. Fiziskās personas, kuras iesniedz projektu pieteikumu, parasti, ja gūs atbalstu, nodibina uzņēmumu. 44 procenti iesniegto projektu bija saistīti ar tūrismu. “Tūrisms Vid­zemē ir svarīgs. Cilvēki vai nu nopirkuši, vai mantojuši laukos īpašumus, tie prasa uzturēšanu. Ja ikdienā nedzīvo, viens no veidiem – mēģināt attīstīt kā tūrisma objektu un piesaistīt finansējumu. Nāk modē apartamenti, cilvēki vēlas tos iekārtot, prieks, ka tiek domāti arī jauni piedāvājumi. Interesanta ir iecere Alauksta ierīkot “Slātaviešu virtuvi,” pastāsta biedrības valdes priekšsēdētāja un uzsver: “”Lea­der” mērķis ir dot mazajiem uzņēmējiem impulsu.” “Kad izdodas saņemt atbalstu un ieceri īstenot, nākamreiz atkal piedalās projektu konkursā, jo saprot, ka jāattīstās tālāk, “ vērtē I.Kalniņa.

Partnerība augstu vērtējumu devusi iecerei iegādāties instrumentus, lai Priekuļu novadā izveidotu konteinera tipa māju ražotni, Drabešu pagastā uzņēmējs vēlas rekonstruēt ražošanas ēku un piemērot to kupola māju ražošanai, Vaives pagastā ir iecere sākt bioloģiski audzētu kartupeļu un citu čipsu ražošanu, Drabešos vēlas iekārtot telpas truša un jēra gaļas pārstrādes ražotnei, Jaunpiebalgā ražot dizaina pulksteņus un citas dizaina lietas, Līgatnē vēlas izveidot reklāmdizaina uzņēmumu, Priekuļos ir ideja izveidot bērnu aktīvās atpūtas un izklaides centru, bet kāda biedrība projektu konkursā vēlas iegādāties aprīkojumu digitālo izstāžu organizēšanai Pārgaujas novadā. “Tās ir dažas ieceres. Jā­rēķinās, protams, ka viss ātri mainās, tā, kas šodien ir inovācija, rīt vairs nebūs. Bet projekti, kuros ir jaunas idejas, iedvesmo arī citus, mudina darīt,” saka I.Kalniņa.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *