Ziņas

Uzņēmējdarbība

Prognozē īslaicīgu haosu reģionu apsardzes biznesā

Apvienības “Apsardze” likvidācija var radīt īslaicīgu haosu reģionu apsardzes biznesā, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Jau ilgāku laiku privātās apsardzes kompānijas centušās panākt, lai Iekšlietu ministrija atteiktos no valstij netipiskām funkcijām un Valsts policijas apvienībai “Apsardze” liegtu sniegt apsardzes pakalpojumus.

Tagad Iekšlietu ministrijā ir apstiprināts “Apsardzes” likvidācijas plāns, kura saturs plašākai sabiedrībai netiek izpausts. Ir vien zināmi daži iekšlietu ministres publiski izteikumi par apvienības likvidāciju. Piemēram, valsts reģionos “Apsardze” ar 1.janvāri vairs nedarbosies. Tai tiks atņemtas tiesības sniegt apsardzes pakalpojumus arī fiziskām personām, bet pagaidām neidentificētā formā reorganizētā “Apsardze” varētu turpināt apsargāt valstiski svarīgus objektus, piemēram, Latvijas Pastu un Latvijas Banku.

Iecere “atbrīvot” reģionus no “Apsardzes” klātbūtnes dzīvi sarežģīt varētu tieši reģionos izvietotajiem komersantiem, jo daļu apsardzes funkciju rajonos veic tieši “Apsardze”.

Proti, privātā kapitāla apsardzes firmas ir noslēgušas centralizētus apsardzes pakalpojumu jumta līgumus ar bankām, degvielas uzpildes un citiem līdzīgiem komersantiem, kuru centrālie biroji atrodas Rīgā. Tomēr privātie uzņēmumi paši realizē tikai apsardzes iekārtu uzstādīšanu un trauksmes signālu pieņemšanu. Citas funkcijas, piemēram, izbraukšana uz notikuma vietu, ja iedarbojusies signalizācija, ir uzticēta apvienībai “Apsardze”, jo privātajām kompānijām pilsētās ar maz apsargājamiem objektiem nav izdevīgi uzturēt savas ekipāžas – automašīnu un darbiniekus.

“Apsardzes” priekšnieka pienākumu izpildītājs Gaitis Nummurs pastāstīja, ka apvienība par šādu ārpakalpojumu sniegšanu noslēgusi līgumus ar gandrīz 30 privātajām kompānijām. Līdzīgus ārpakalpojumu līgumus “Apsardze” noslēgusi arī par privātpersonu dzīvokļu apsardzi.

“Ko darīs tās kompānijas, kurām kādā pilsētiņā ir tikai viens objekts, piemēram, banka? Vai tiešām viņi noalgos kādu blakus dzīvojošu vīru ar divstobreni? Uzturēt savu ekipāžu viņiem nebūs izdevīgi, jo par attiecīgā objekta apsardzi diez vai saņem vairāk par 100 latiem mēnesī,” situāciju raksturo Nummurs.

Tomēr apsardzes kompānijas “G4S Latvia” valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis neuzskata, ka privāto apsardzes kompāniju klientiem reģionos radīsies problēmas. “Ministres lēmums likvidēt apvienību ir laikmetīgs un pareizs solis. No tā pakalpojumu klāsta, kurus sniedz “Apsardze”, nav neviena, ko nevarētu sniegt privātais bizness. Reaģēšana uz izsaukumiem ir tāds pats pakalpojums kā jebkurš cits. Kas notiks, ja kādā ciemā aizvērsies viens veikals? Tiks atvērts cits, varbūt tajā būs cita ražotāja maize, bet būtība no tā nemainīsies,” uzskata uzņēmējs.

“Apsardzes” aiziešana no reģioniem ļaus nopelnīt, piemēram, mazajām lokālajām apsardzes kompānijām, kas līdz šim nav spējušas plašāk iekļauties apsardzes tirgū.

LETA