Ziņas

Sabiedrība

Profesionālās izglītības reforma Latvijā nedrīkst radīt jaunas problēmas

Vidzemes plānošanas reģions, sekojot līdzi profesionālās izglītības reformas attīstībai valstī, saredz duālās izglītības pozitīvo ietekmi uz reģiona ekonomisko attīstību, taču šobrīd lielākās neskaidrības ir jautājumā par profesionālo vidusskolu apvienošanu vai pat slēgšanu, kas saistīts ne tikai ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, bet arī ar faktu, ka skolēni bieži izvēlas turpināt mācības vispārējās izglītības mācību iestādēs.

Kā aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, audzēkņu skaits daudzās profesionālajās skolās ir nepietiekošs. Lai celtu profesionālās izglītības prestižu un raisītu skolēnos interesi paralēli vidējai izglītībai apgūt kādu konkrētu arodu, jāpieliek lielas pūles un darbs ne tikai ministrijai, bet arī pašām izglītības iestādēm, pašvaldībām un darba devējiem. Būtisku devumu veiksmīgas reformas īstenošanā var sniegt arī plānošanas reģioni, ne tikai izprotot katras teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes specifiku, bet arī definējot jomas, kurās reģionam saskatāms potenciāls, kā arī sadarbojoties ar reģiona teritorijās esošajiem uzņēmumiem.

Komplekss situācijas izvērtējums nepieciešams gan mācību programmu satura veidošanai, gan arī ceļot reģiona konkurētspēju gan valsts mērogā, gan arī starptautiski.

Jau kādu laiku profesionālās izglītības iestādes, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem, nonākušas situācijā, kad valsts to uzturēšanu vairs nevēlas nodrošināt, savukārt pašvaldības bieži vien finansiālu apsvērumu dēļ tās nav spējīgas uzturēt. Tuvākajā laikā līdzīgs liktenis varētu skart arī tās profesionālās izglītības iestādes, kurās ir līdz 500 audzēkņiem. Jāsecina, ka neviļus skolas liktenis tiek atstāts novada pašvaldības rokās – līdzekļi, kas jāiegulda, lai skolu savestu kārtībā un to uzturētu, bieži ir nesamērojami ar pašvaldību rīcībā esošo budžetu. Pēdējos gados slēgtas vai reorganizētas daudzas Izglītības un zinātnes ministrijā esošās izglītības iestādes. Tiek veidoti profesionālās izglītības kompetences centri – tie paliek valsts gādībā.

Februārī notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Kalniņa-Priede Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem norādījusi, ka, risinot vienu problēmu – profesionālās izglītības sadrumstalotību un programmu neefektīvu pārklājumu -, tiek radīta jauna – palielinās attālums, kas bērniem jāveic no dzīvesvietas uz izvēlēto skolu. Tas bieži vecākiem sagādā papildu grūtības un var rezultēties ar vecāku lēmumu par bērna izņemšanu no skolas, jo nav iespējams segt bērna transporta un uzturēšanās izmaksas. Paradokss, ka profesionālās izglītības reformas viens no mērķiem ir veicināt šādas izglītības pieejamību, tostarp nodrošināt mobilitātes iespējas audzēkņiem, kamēr skolu optimizācija rada gandrīz diametrāli pretēju situāciju. Kalniņa-Priede arī norādīja, ka agrāk šos izdevumus valsts audzēkņiem kompensēja, šobrīd likuma normas, kas regulē transporta izmaksu kompensāciju, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem nav saistošas. Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šo jautājumu.

Līdzīga rakstura problēma ir arī situācijās, kad skolēns izvēlējies turpināt mācības kādā no profesionālajām skolām, kura vienīgā īsteno kādas konkrētas profesijas apmācības – nereti tieši papildu izdevumi, kas rodas attālumam starp dzīvesvietu un mācību iestādi, ir lielākais kavēklis, lai izšķirtos par labu konkrētā aroda apguvei.

Papildus Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka tās profesionālās izglītības iestādes, kurās vienīgajās tiek sagatavoti kādas konkrētas profesijas pārstāvji, obligāti jāsaglabā. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā Ērgļu Profesionālajā vidusskolā vienīgajā Latvijā tiek gatavoti arboristi (speciālisti, kas veic koku un krūmu stādīšanu, kopšanu, vainagu veidošanu, formēšanu un izzāģēšanu), kas daudzviet Eiropā uzskatāma par prestižu profesiju un šo speciālistu zināšanas un prasmes tiek augsti vērtētas.

Katra reģiona situācija ir jāskata atsevišķi, ne vienmēr noteicošais ir audzēkņu skaits skolā, to gan diskusijās atzinusi arī Izglītības un zinātnes ministrija – skaits nav vienīgais kritērijs, lai izšķirtos par skolas likvidēšanu. Vidzemes plānošanas reģions pauž stingru nostāju, ka vitāli nepieciešamas ir arī tādu skolu kā Alsviķu arodskolas saglabāšana, kura paralēli aroda apmācībai īsteno arī sociālu funkciju – sniedz iespēju integrēties sabiedrībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un invaliditāti. Jomas savstarpēji pārklājas un, īstenojot reformas vienā, nevar aizmirst par izvirzītajiem mērķiem citās.

Vidzemes plānošanas reģions līdzšinējo sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju vērtē kā pozitīvu un ir gatavs arī turpmāk sadarboties profesionālās izglītības reformas īstenošanā. Jāpiebilst gan, ka plānošanas reģioniem ar likumu nav deleģēta neviena funkcija, kas paredzētu iesaistīšanos profesionālās izglītības reformas īstenošanā vai izglītības problēmu risināšanā kopumā, taču, atbildot sabiedrības priekšā par reģiona līdzsvarotu attīstību, kā arī palīdzot risināt pašvaldībām starpnovadu problēmas, Vidzemes plānošanas reģions arī turpmāk apņemas aktīvi sekot līdzi notikumiem, sniedzot savu ieguldījumu efektīva rezultāta sasniegšanā.

LETA