Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu Pētniecības centrs attīstās, tiek ieguldīti līdzekļi gan speciālās tehnikas iegādei, gan pētniecībai nepieciešamo būvju atjaunošanai un uzlabošanai. Par to Priekuļu speciālisti informēja citus AREI pētniekus, kas no visas Latvijas vakar Priekuļos piedalījās lauku izmēģinājumu dienā.

“Esam bijuši čakli un iesaistījušies vairākos projektos, dažos ar finansējuma piesaisti veicies vairāk, dažos nav gājis tik labi, kā cerēts. Tomēr, pateicoties dažādiem projektiem, esam papildinājuši un modernizējuši materiāli tehnisko bāzi.

Izmantojot pieejamos līdzekļus, pagājušajā gadā Priekuļu Pēt­niecības centrs iegādājies divrindu kartupeļu kombainu, kas lieliski piemērots izmēģinājuma lauciņiem, nopirktas ecēšas, miglotājs ar sekciju kontroli katrai sprauslai, izmantojot GPS. Iegādāts arī traktors ar frontālo iekrāvēju un divas traktora piekabes. Tāpat, izmantojot projektā iegūtos līdzekļus, izbūvēts strukturētais kabeļu tīkls. Esošo centra tehnikas parku papildinājis arī mazgabarīta traktors, kuram var pievienot izmēģinājuma iekārtas, un mazgabarīta kombains kartupeļu izmēģinājumu lauku novākšanai.

Pašlaik izsludināts iepirkums pļāvēja-smalcinātāja, pļaujmašīnas un kartupeļu fasēšanas iekārtas iegādei. Ja reiz esam viens no vadošiem pētniecības centriem valstī, kas strādā zinātnes un izpētes jomā, mums būtu jāstrādā arī ar mūsdienīgu tehniku,” sarunā uzsvēra Priekuļu Pētniecības centra direktors Varis Dedumets, pieminot, ka šogad vēl iegādāta mazgabarīta tehnika izmēģinājumu laukiem – kombains sēklu novākšanai, minerālmēslu sējmašīna izmēģinājumu lauciņiem un kasešu rindu sējmašīna, kā arī dažādas laboratorijas iekārtas.

V. Dedumets arī pavēstīja, ka Pētniecības centrs ne tikai papildinās savu tehnikas parku, bet arī pati ēka drīzumā piedzīvos acīmredzamas pārmaiņas: “Pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektam, kas paredz veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts īpašumā esošajās ēkās, esam izstrādājuši būvprojektu un izsludinājuši iepirkumu būvniecībai par 570000 eiro.

Šajā pasākumā ietilps ēkas fasādes siltināšana, jumta maiņa, apkures un ventilācijas sistēmas rekonstrukcija. Savukārt no kāda cita projekta pērn mūsu centram piešķirts 1131000 eiro, no tiem 575000 eiro – būvniecībai. Par šiem līdzekļiem šogad veikta projektēšana, 2019. gadā turpināsies kosmētiskais remonts telpās, kā arī ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcija. Līdzekļi tiks atvēlēti arī laboratorijas ēkai Zinātnes ielā 2, tur darbiem paredzēti 460000 eiro.”

Priekuļu Pētniecības centrs ir vadošais pētniecības centrs. Līdzko runa ir par kartupeļu šķirņu selekcionēšanu, būtisks faktors ir piemēroti apstākļi kartupeļu uzglabāšanai ziemā. Tāpēc pavisam drīz pārmaiņas piedzīvos arī kartupeļu pagrabs. Pašlaik veikta projektēšana, drīz sāksies laboratorisko pētījumu kameru izbūve, ventilācijas un klimata kontroles iekārtu uzstādīšana kopsummā par 115000 eiro.

Taču centra vadošā pētniece Ilze Skrabule iezīmēja ne tikai panākumus un veiksmes stāstus, bet pieskārās arī realitātei, kas ietekmē viņu ikdienu. “Diemžēl darba ražības rādītāji, salīdzinot ar citiem gadiem, sarūk. Meklējot iemeslus, atskāršam, ka pirmais un pats svarīgākais ir konkurējošo institūciju mērķtiecīgi centieni pārvilināt darbiniekus. Vairākkārt, kad esam “izaudzinājuši” un izskolojuši jauno agronomu, ieguldot savu laiku un zināšanas, brīdī, kad varētu gaidīt atdevi, jaunais darbinieks saņem piedāvājumu no konkurējošas iestādes. Vēl, runājot ar darba meklētājiem, nākas secināt, ka mūsu atalgojums nav konkurētspējīgs. No vienas puses varētu teikt, ka šis aspekts atkarīgs tikai no pašiem, no tā, cik čakli rakstīsim projektus, taču atbalsts no valsts būtu ļoti liels atspaids. Valsts finansējums varētu nodrošināt speciālistiem interesi par darbu pētniecības centrā arī tajos brīžos, kad nav projektu finansējuma. Protams, darba ražīgumu ietekmē arī speciālistu aiziešana pensijā,” izklāstot situāciju, skaidro I. Skrabule. Pašlaik Priekuļu Pētniecības centrā strādā astoņi vadošie pētnieki, seši pētnieki, seši zinātniskie asistenti, 20 cilvēki kā zinātniski tehniskais personāls, 29 kā sēklkopības personāls un divi administrācijas darbinieki.