Ziņas

Sabiedrība

Priekuļu Pašvaldības policijas vadītājs: Pašvaldības policija Latvijā jau uzrauga kārtību

Deputāti, kas diskutē par Kārtības policijas funkciju nodošanu pašvaldībām, nesaprot reālo situāciju valstī, jo pašvaldības policija Latvijā jau pilda konkrētās funkcijas, aģentūru LETA informēja Priekuļu novada Pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks.

Mucenieks atzina, ka Priekuļu novadā jau kādu laiku daļēji sabiedrisko kārtību uzrauga pašvaldības policija, veicot dažādas dežūras.

“Piemēram, Priekuļu novadā mēs esam divi policisti, kur katram ir sadalītas novada teritorijas, kuras ir jāuzrauga. Diezgan grūti diviem policistiem būtu vēl kvalitatīvi izpildīt Valsts policijas funkcijas, bez tam Kārtības policijai ir lielākas tiesības pieņemt dažādus likumiskus lēmumus,” piebilda pašvaldības policijas vadītājs.

Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, runājot par Valsts policijas attīstības koncepciju, deputāti diskutēja par Kārtības policijas funkciju nodošanu pašvaldībām. Valsts policijas struktūrvienības – Kārtības policijas – funkciju nodošana pašvaldības policijai bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem.

Komisijas loceklis un opozīcijas deputāts Jānis Ādamsons (S) Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pārstāvjiem norādīja, ka agrāk vai vēlāk atbildīgajām institūcijām būs jāpieņem lēmums – vai nu Kārtības policijas funkcijas pilnā apjomā tiek nodotas pašvaldības policijai, vai arī Valsts policijas iecirkņos jāpalielina policistu skaits.

Deputāts uzskata, ka ir absurdi, ja Valsts policijas iecirkņa inspektors reģionos atbild par teritoriju, kur viens pagasts no otra ir vismaz 60 kilometru attālumā. “Valsts policijas amatpersonas galvenais uzdevums ir nodarboties ar profilaksi, un Kārtības policijas funkciju nodošana pašvaldībai nepieciešama, lai valstī risinātu sabiedriskās kārtības un drošības problēmas. Gala rezultātā Valsts policijai jāpaliek pamatuzdevumam – cīņai ar noziedzību un noziegumu izmeklēšanai,” uzsvēra deputāts.

Ādamsons arī uzskata, ka agrāk vai vēlāk nāksies visiem pašvaldības policistiem obligātā kārtā iziet kursus Valsts policijas koledžā, lai valstī būtu vienoti standarti.

Atbildot uz Ādamsona teikto, Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis nenoliedza, ka vēl pirms koncepcijas sagatavošanas viena no idejām bija koncepcijas sagatavošana jaunam likumam “Par policiju”, kur viens no jautājumiem bija kārtības uzraudzības funkcijas sadalīšana starp pašvaldību un valsti.

“Vērtējiet, kā gribat, nesadūšojāmies. Koncepcijas ievadā teikts – kad pienāks brīdis izvērtēt, cik daudz koncepcijas ieviešana ir devusi un kas vēl būtu uzlabojums, tad varbūt ir īstais brīdis nākt uz Saeimu ar jaunu likumu “Par policiju”,” uzsvēra Bekmanis.

Bekmanis norādīja, ka sadarbība Valsts policijai ar pašvaldību policiju ir cieša un IeM cenšas to attīstīt vēl labāku. Viņš gan nenoliedz, ka pašvaldības savus policistus “māca, kā vien katrai ienāk prātā”, lai gan IeM ir mēģinājusi panākt, ka apmācībai jābūt vienotai, taču saņēmusi iebildumus no pašvaldībām.

Deputāts Ringolds Balodis (NSL) minēja, ka, piemēram, Saulkrastos Valsts policija darbojoties “diezgan relaksēti”, kamēr pašvaldības policisti dodas uz visiem izsaukumiem. Arī viņš uzskata, ka kārtības sargāšanas funkcija jānodod pilnībā pašvaldības policijai. Komisija šajā jautājumā gan nekādus lēmumus nepieņēma.

Jau ziņots, ka aprīlī valdības pieņemtajā Valsts policijas attīstības koncepcijā teikts, ka policijas redzamības nodrošināšanas jomā eksperti iesaka veidot vienotu un salīdzināmu patruļdienesta strukturālo uzbūvi reģionos un īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu.