Priekuļos domes ēkā gada nogalē darbu sāka Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC). Tā ir iespēja iedzīvotājiem vienuviet saņemt valsts un pašvaldības iestāžu publiskos pakalpojumus.

“Ērti, ātri, nekur nav jā­brauc,” uzsver Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, atgādinot, ka tagad priekuliešiem un tikpat labi ikvienam, kam ir nepieciešams kāds pakalpojums, vairs nav jādodas uz katru valsts iestādi atsevišķi.

“Interese par centru ir no pirmās dienas. Priekulieši nāk nokārtot darba nespējas lapas, pagaidām gan neviena nav bijusi izrakstīta elektroniski, kā arī vēlas iesniegt deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID),” pastāsta Ieva Fogele, sabiedrisko attiecību un centra speciāliste. Viņai tāpat kā Elīnai Tilakai, tūrisma darba organizatorei, darbs centrā ir papildu pienākums.
“Centrā ir divas darbinieces, nav problēmu, ka kādam kāds būtu jāaizvieto, vienmēr viena ir uz vietas,” saka novada vadītāja un piebilst, ka, kaut centrs jau atvērts, darbiniecēm valsts rīkoti kursi būs tikai šomēnes. Viņas pašas apguvušas, kā strādāt ar valsts iestāžu datu bāzēm, konsultējas ar kaimiņu novadu apkalpošanas centriem.

Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs domes ēkā iekārtots kabinetā, kur pirms tam iedzīvotāji vērsās ar jautājumiem par ēku apsaimniekošanu un dzīvesvietu deklarēšanu. “Priekuliešiem pierasts nākt uz šo kabinetu,” bilst Ieva Fogele un pastāsta, ka drīzumā no gaiteņa uz kabinetu durvīs būs stikls, varēs redzēt, ka jānāk te, jo, iespējams, kādu atbaida centra nosaukums.

Patlaban Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Priekuļos var saņemt VID, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbi­nā­tības valsts aģentūras, Uzņē­mumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts darba inspekcijas, Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības datu centra nodrošinātos pamatpakalpojumus.
Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību personām ar pārvietošanās grūtībām, pašvaldība iegādājusies mobilo invalīdu ratiņkrēslu pacēlāju. Lai izsauktu darbinieku, kurš palīdzēs iekļūt ēkā, pie durvīm blakus velosipēdu novietnei ir ierīkota zvana poga. Pacēlājs izmaksāja ap trīs tūkstošiem eiro. To var izmantot arī citur, ne tikai lai iekļūtu domes ēkā.

Par to, vai novados šāds centrs vajadzīgs, aizvien daudz tiek diskutēts. Arī priekulieši ne uzreiz pieņēma lēmumu. “Savulaik bija doma, ka tuvu Cēsis, ja ko nevar izdarīt pašvaldībā, var aizbraukt tur, bet tomēr iedzīvotājiem ir svarīgi visu nokārtot savā pašvaldībā. Pašvaldība ir servisa iestāde, tai jāpiedāvā saturīgs, ērts pakalpojums, lai cilvēkiem būtu ērti, ātri un izdevīgi. Lai atrisinātu kādu jautājumu, cilvēkam nav jāstaigā pa kabinetiem, jābūt iespējai to izdarīt vienā. Arī pašvaldības darbiniekiem ir ērtāk, ja pie viņiem vēršas ar problēmām, kas saistītas ar viņu jomu, nevis jautājumu, kur meklēt palīdzību,” pārdomās dalās pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone.

Pašvaldībā, domājot par Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra iekārtošanu, vispirms tika apsvērta iespēja to ierīkot Liepā. Taču pagastā paš­valdības ēkās nav piemērotu telpu. “Tāds centrs Liepā ir vajadzīgs, domājam par risinājumiem. Valsts līdzfinansējumu piešķir tikai viena centra iekārtošanai novadā,” saka novada vadītāja.

Par centru, kurā reizē ir arī Tūrisma un informācijas centrs, prieks ne tikai pašām darbiniecēm. “Kad sākām remontēt kabinetu, kā jau vecā mājā, bija arī atklājumi. Grīdai bija pieci slāņi, apakšējie bija sākuši pūt, griestos, noņemot rīģipsi, atklājās skaisti dēļi. Arī no sienām tika noņemts rīģipsis. Saglabājot veco, esam iekārtojuši mūsdienīgu kabinetu,” pastāsta Elīna Stapulone un pauž pārliecību, ka iedzīvotāji izmantos centra piedāvātās iespējas.

Arī Līgatnes novadā šogad bija domāts iekārtot Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru. “Bija arī piešķirts valsts finansējums, taču izvērtējot sapratām, vispirms pašiem jāgūst atbildes uz daudziem jautājumiem. Tādu centru vajadzētu gan Līgatnē, gan Augšlīgatnē. Kā liecina novērojumi, šos centrus lielākoties apmeklē cilvēki gados, jo aktīvie cilvēki dažādus jautājumus atrisina, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tātad tāds būtu vajadzīgs Līgatnē, taču Augšlīgatnē ir vairāk iedzīvotāju. Vēl būtiski – mums nav telpu,” pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka no idejas pašvaldība nav atteikusies.

Novada vadītājs arī vērtē investīciju ieguldījumu centra izveidē, vai tā būs jēgpilni iztērēta nauda, kāds būs pieprasījums pēc pakalpojuma. “Līgatne ģeogrāfiski atrodas izdevīgā vietā, var ērti aizbraukt uz Siguldu, Cēsīm,” piebilst novada vadītājs.

No mūspuses astoņiem novadiem Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra nav arī Cēsu novadā. Pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs stāsta: “Pērn no centra veidošanas atteicāmies, bet šogad esam iecerējuši projektu īstenot. Patlaban izvērtējam, kuru valsts iestāžu pakalpojumi cēsniekiem būtu nepieciešami. Iespējams, ka noteiktās dienās apmeklētājus varētu pieņemt Lauku atbalsta dienesta un Uzņēmumu reģistra speciālisti, jo šīm iestādēm ir daudz regulāru klientu no mūsu puses, tad cilvēkiem nebūs jābrauc uz Valmieru. Taču nav nozīmes cēsniekiem centrā piedāvāt to valsts iestāžu pakalpojumus, kuri pilsētā ir pieejami. Ikdienā klientu apkalpošanas centrā strādās pašvaldības konsultanti. Telpas centram būs Cēīs, Raunas ielā 4. Centra izveidošanai piesaistīsim valsts finansējumu.”