Ziņas

Sabiedrība

Priekuļos – laukaugu selekcijas centrs

Attīstība. Priekuļos ir senas laukaugu selekcijas tradīcijas. Tās ir labs pamats nākotnes darbam.Foto: Monika Sproģe

No janvāra Priekuļos darbu sācis Agroresursu un ekonomikas institūts, kas apvieno Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, pārņemot visas funkcijas, kā arī kustamo un nekustamo mantu.

Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Arta Kronberga saka: “Faktiski esam izveidojušies par vadošo institūciju laukkopības nozarē, kas aptver reģionus. Ja gribam sasniegt rezultātus, mums jāiet līdzi laikam.”
A. Kronberga uzsver, ka konsolidācijas galvenais mērķis esot bijis selekcijas kapacitātes spēcināšana.

Kāpēc bija nepieciešama šāda reorganizācija? Tā kā pasaulē selekcijas iestādes arvien vairāk apvienojas, lai sasniegtu maksimāli labākus rezultātus, Latvijā konsolidācijas process aizsākts pirms vairākiem gadiem. A. Kronberga stāsta: “Jau pirms vairākiem gadiem toreizējai zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izteicām vēlmi, ka jāapvienojas institūtiem, kas saistīti ar laukaugu selekciju. Straujumas kundze šo ideju uztvēra pozitīvi, bet neilgi pēc tam tika veikts zinātnes institūciju starptautisks izvērtējums, tādēļ apstājāmies ar reāla procesa sākšanu, jo bija jāsaprot, ko parādīs starptautiskā izvērtējuma rezultāti.”

Latvijas zinātnes starptautiskais izvērtējums, ko sadarbojoties veica Izglītības un zinātnes ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāts Latvijā, parādīja, ka konsolidācijas procesiem jānotiek. “Uzstādījums bija šāds – zinātniskajiem institūtiem jāapvienojas ar universitātēm vai ar augstāk novērtētajiem institūtiem. Ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozarē strādājošie institūti jau vēsturiski bijuši vismazākie arī pēc darbinieku skaita, šī reorganizācija lauksaimniecības nozares institūtus skāra visvairāk,” stāsta A.Kronberga. “Oficiāli esam atvasināta publiska persona, kas agrāk bija Zemkopības ministrijas pārraudzībā, bet nu esam Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzībā.” Direktore vērtē, ka šāda sistēma turpmāk ļaus arī studentiem vairāk strādāt kopā ar zinātniekiem, lai gūtu praktisko pieredzi. Šo iespēju dēļ palielināsies arī pētnieciskā un administratīvā kapacitāte.

Apvienojot spēkus, uzsvars likts uz darbavietu saglabāšanu. A. Kronberga skaidro: “Darbavietas neviens nezaudēs. Pašlaik notiek grūtākais pārejas brīdis. Mēs pārejam uz vienotu administrāciju, lai procesus varētu vadīt līdzvērtīgi. Darbinieki paliek, bet būs cita darba organizācija, lai efektivizētu administrācijas darbu.”

Runājot par negatīvajiem aspektiem konsolidācijas procesā, jaunveidotā institūta direktore uzsver, ka process ir komplicēts: “Katram vēl jāpierod, jāsaprot sava vieta jaunajā sistēmā. Bez šaubām, iejūtoties pārmaiņās, netrūkst arī bažu par to, kas un kā būs.”

Galvenās pārdomas institūta darbiniekos raisa finanšu situācija. Lai varētu ieviest zinātnes izvērtējumā sniegtās rekomendācijas, Izglītības un zinātnes ministrija piešķīra finansējumu 15 miljonus eiro no ES struktūrfondiem. “Ministrija plānoja arī šogad piešķirt naudu konsolidācijas procesu turpināšanai, diemžēl nepiešķīra, līdz ar to plāni visu darīt divās kārtās, vispirms sakārtojot vienu, tad pārējo, palika pusceļā. Mūs mulsina, ka joprojām nav skaidrības par finansējumu zinātnei. Turpinās pārrāvums arī projektu pieteikumos, kaut gan mēs lielā mērā iztiekam tieši no ES līdzfinansētajiem projektiem.”

Nākotnē Agroresursu un ekonomikas institūts plāno attīstīt infrastruktūru, bet ievērojamas pārmaiņas Priekuļos nebūs. Direktore arī mierina, sakot, ka aktīvi tiek strādāts pie vienkāršas sistēmas radīšanas, lai konsolidācijas rezultātā institūtu darbs nekļūtu smagnējs un birokrātisks: “Plānots tehnoloģiju pārneses centrs, tas nozīmē – mēs ļoti nopietni strādāsim ar uzņēmējiem. Uzņēmēji arī pašlaik ir mūsu mērķgrupa, jo visi pētījumi galvenokārt veltīti viņiem, bet mēs esam pamanījuši, ka mūs nezina, nevar iedomāties, ko īsti mēs darām. Ar mediju starpniecību esam nolēmuši plašākai sabiedrībai rādīt, kas esam, ko darām, ko esam izgatavojuši, kādas šķirnes izpētījuši. Strādāsim arī pie tā, lai patērētājs ir zinošs un ražotājs informēts par vietu, kur veikt pasūtījuma pētījumus,” skaidro A. Kronberga, atklājot, ka tuvākajā piecgadē institūts vēlas attīstīt arī pašreizējo muzeju. To plāno modernizēt, padarīt interaktīvu, lai varētu rādīt bērniem un viņus iepazīstināt ar graudaugu daudzveidību, informāciju par veselīgiem produktiem un dažādām augu šķirnēm.