Ziņas

Sabiedrība

Priecīgi cilvēki svin svētkus

Līgatnieši kopā. Gājienā vienojas paaudzes, iestādes, kolektīvi. Pirmās, protams, jaunās ģimenes.Foto: Sarmīte Feldmane

“Līgatne – laimīgā zeme” – novada svētkos izskanēja ar īpašu prieku un pietāti. Ikviens satiktais “Druvai” atzina, ka šī diena paliks atmiņā ar priecīgiem cilvēkiem.

No rīta svētkus Līgatnē pēc dažu gadu pārtraukuma atkal izziņoja Līgatnes pūtēju orķestris un viesi no Dobeles, Siguldas, Jelgavas, Kocēniem. Skolas un Pluču kalnā, Gaujasmalā, Skaļupēs un Augšlīgatnes centrā muzikanti gādāja, lai ikvienam būtu labs garastāvoklis un negribētos palikt mājās. Autobuss nodrošināja, ka katrs, kurš dzīvo attālāk no pilsētas, var atbraukt.

Pa dienu bērni varēja darboties darbnīcās, estrādē sevi izrādīja novada amatiermākslas kolektīvi, pie dīķa muzicēja pūtēju orķestri. Par tiem līgatniešiem īpašs prieks. Tos pāris gadus, kad novadā nebija sava pūtēju orķestra, novada svētkos nenotika arī pūtēju orķestru salidojums, šķita, ka kaut kā pietrūkst. “Bijām arī uz salidojumiem iepriekšējos gados. Visu dienu ir, ko darīt. Jelgavnieki gribēja uzspēlēt futbolu, mačs bija labs, mēs uzvarējām. Svētku organizatori vienmēr izdomā, lai būtu interesanti,” pastāstīja pūtēju orķestra “Dobele” otrais diriģents Vitālijs Čakšs un uzsvēra, ka salidojumi ir arī muzikantu satikšanās reize. “Noteikti uz Līgatni brauksim arī nākampavasar,” uzsvēra dobelnieks.


“Prieks paskatīties, kā citi priecājas. Saulīte spīd, tas arī uzlabo garastāvokli. Šodien Līgatnē cilvēku daudz. Mūsu kolektīvu koncerts bija ļoti skaists,” domās dalījās līgatniete Zaiga Beitāne, bet dzīvesbiedrs Valerjans Kokorēvičš uzsvēra, ka katrs varējis atrast kādu nodarbošanos. “Tiesa gan, līgatnieši kļuvuši diezgan kūtri, pasākumos varētu piedalīties vairāk, jauno novadā maz, vecajiem pietrūkst spēka,” bilst Zaiga, kura ir aktīva pensionāru kluba “Spēkavots” dalībniece un atklāj, ka labprāt vakarā papriecāsies, kā citi danco ballē, paklausīsies mūziku un sagaidīs salūtu.

“Ir svētki, diena piepildīta. Meitas piedalījās koncertā, arī pavizinājās ar zirgu. Vakarā gribam redzēt salūtu, protams, vakara koncertu, ko vadīs Roberto Meloni,” pastāstīja Zaiga Kvitka un atzina, ka bijis pārsteigums ar laivu vizināties pa dīķi. Gulbju pāris Paula un Piļkins tāpēc aktīvi sevi neizrādīja, bet bija aizpeldējuši uz klusāku vietu.

Septīto gadu pirms novada svētkiem Līgatnē strādā Rīgas Celtniecības koledžas audzēkņi, kas savus radošos darbus atstāj pilsētai. Viņi izgatavoja šūpoles, bet dīķī izvietoja krāsainas puķes, kas naktī spoguļojas ūdenī, kā arī izveidoja mandalu.

Laimīgi bija tie, kuri Gaujasmalā pie pārceltuves iegadījās vai speciāli aizbrauca, kad uz prāmja muzicēja pūtēju orķestris. Prāmis brauca no krasta uz krastu, bet muzikanti tik spēlēja.

Ar nepacietību tika gaidīts gājiens. Skatītāju bija sanācis daudz, ne viens vien piebiedrojās gājienam, lai pamātu savējiem ielas malā. “Svētku nekad nav par daudz. Cilvēki iznāk no mājām, satiekas. Diemžēl draugi izklīduši pa pasauli, pazīstamus gan var satikt,” “Druvai” atzina Māris Zicmanis, bet pensionāre Ausma Dikelsone pastāstīja, ka ir priecīga, redzot, cik priecīgi ir citi. “Līgatnē dzīvoju desmito gadu, pilsēta kļūst aizvien skaistāka,” viņa bilda. Gājiena priekšgalā Māmiņu kluba dalībnieki kā atgādinājums par novada nākotni tiem, kam šodien jāgādā, lai viņi te dzīvotu, veidotu ģimenes, turpinātu dzimtas. Aiz viņiem novada iestādes, amatiermākslas kolektīvi, visi – Līgatnei piederīgie.

Vakara koncertā piedalījās līgatniešu kolektīvi: pūtēju orķestris, senioru ansamblis “Mantojums”, koris, deju kolektīvs “Zeperi”, kā arī pūtēju orķestri un Siguldas orientālo deju grupa.

“Līgatne – laimīgā zeme”, vairākkārt atgādināja Roberto Meloni, un līgatnieši, viesiem piebalsojot, uzsauca gaviles. Tas radīja pacilājošu gaisotni. Pēdējos gados šis sauklis bija tā kā piemirsts, agrāk to izmantoja pilsētnieki, bet šajos svētkos tas kļuva par Līgatnes novada ļaužu vienotāju un skanēja ar citu svaru.

“Bija prieks dzirdēt labas atsauksmes par piepildīto dienu, par noskaņojumu, kas valdīja novadā,” “Druvai” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsvēra, ka vērtīgākais svētkos – tos veidoja līgatnieši paši, tāpēc tie bija mīļi, sirsnīgi un saprotami. “Svētkus veidoja komanda, likām kopā idejas un iespējas, iesaistījās brīvprātīgie, kopā var izdarīt daudz,” pēc svētkiem atzina pašvaldības aģentūras “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” direktore Sarmīte Usāne.

Līgatnieši vieni no pirmajiem, parasti maija otrajā pusē, rīko novada svētkus. “Jāvērtē, kas notiek kaimiņos. Nav prātīgi sacensties, kurš uzaicinās pazīstamāku mākslinieku, lai piesaistītu cilvēkus, bet gan sagādāt svētkus pašiem sev. Arī datums jāizraugās, lai todien apkārtnē notiktu iespējami mazāk pasākumu,” pārdomās dalījās novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.