Katru dienu neskaitāmas reizes no visiem medijiem, sociālajiem tīkliem skan aicinājums ievērot sociālo distancēšanos, taču joprojām daļa sabiedrības to spītīgi ignorē. Tā rezultātā ciest nākas arī tiem, kuri izprot situācijas nopietnību un ievēro prasības. Tiek pieņemti lēmumi, kas vēl vairāk ierobežo kustību brīvību.

Kā zināms, jau kādu laiku Cēsīs slēgtas visas sporta zāles, bet pilsētas stadions ir atvērts. Diemžēl arī tur cilvēku nedisciplinētības dēļ nākas ieviest dažus ierobežojumus. Lai ievērotu nepieciešamo piesardzību “Covid-19” ārkārtējās situācijas laikā, pieņemts lēmums slēgt Cēsu pilsētas stadiona spēļu sektorus.

Tas tiek darīts, lai mazinātu infekcijas risku kontakta ceļā – gan spēles laikā atrodoties kontaktā vienam ar otru, gan pieskaroties, piemēram, bumbai.

Pie basketbola laukuma, arī pie ieejas stadionā bija pielikta norāde, ka šajā zonā iet tikai viens vai divi cilvēki, lai pamētātu bumbu grozā. Diemžēl jaunieši to neievēroja, bet rīkoja īstas strītbola cīņas. Tā rezultātā pieņemts lēmums šo laukumu slēgt.

Cēsu Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Juris Markovs stāsta, ka šāda lēmuma pamatā ir fakts, ka daļa cilvēku ignorē valstī noteiktās prasībās, īpaši jaunieši: “Cilvēki pārmet mums, ka ļaujam jauniešiem spēlēt, bet vai dežuranti ir spēka struktūra? Viņu teiktais taču tiek pilnībā ignorēts. Kad mūsu darbinieki aizrāda, ka basketbolu spēlēt nevajadzētu, viņiem tiek norādīts, ka tur tak nav 50 cilvēku, tikai 15. Bet to, ka noteikta divu metru distancēšanās, viņi neņem galvā. Šie aizrādījumi jauniešiem kā pīlei ūdens. Tāpēc basketbola laukuma slēgšana bija vienīgais risinājums, bet ar to jau problēma netiek atrisināta, viņi taču atradīs citus laukumus, ko nevar aizslēgt, un turpinās spēlēt, neievērojot nekādas piesardzības normas.” J.Markovs arī atgādina, ka pusaudžu un jauniešu disciplinēšanā galvenā loma tomēr ir vecākiem: “Manuprāt, atbildība jāuzņemas arī vecākiem, viņu pienākums ir runāt ar saviem bērniem, skaidrot, ka arī uz viņiem attiecas visi valstī noteiktie ierobežojumi.”

“Druva” novēroja, ka cilvēki joprojām izmanto arī stadiona āra trenažierus, kas var kalpot kā vīrusa pārneses vieta. Te gan var piebilst, ka tādi ir ne tikai stadionā, bet arī citviet, piemēram, Priekuļu “Sporta birzītē”, kur ir arī basketbola laukums.

Priekuļu pašvaldībā “Druvai” paskaidroja, ka arī šajā novadā pieņemts lēmums slēgt “Sporta birzītē” esošo basketbola laukumu, arī bērnu laukumus, āra trenažierus. Tiesa, fiziski to izdarīt nav iespējams, tāpēc visur izvietoti norādījumi, ka patlaban šos “pakalpojumus” aizliegts izmantot. Tas attiecoties arī uz bērnu rotaļlaukumu Liepā. Pašvaldības policijai uzdots šīs vietas regulāri kontrolēt, brīdināt tos, kuri neievēro ierobežojumus, bet, ja kāds tos klaji ignorē, piemērot sodu.

J. Markovs stāsta, ka Cēsu stadionā āra trenažieru zona pagaidām vēl pieejama, bet, ja būs lēmums slēgt, tas tiks darīts: “Mēs nevaram tur būt visu laiku klāt, lai pēc katra cilvēka dezinficētu katru ierīci. Ja ir bažas inficēties, var tos neizmantot, bet, ja tiešām ir nepieciešamība vingrot, var izmantot cimdus, ko pēc tam var mazgāt, dezinficēt.”

Atvērts arī futbola laukums, ko nevar slēgt, neslēdzot visu stadionu. Ja tur atnāk divi trīs puiši vai tētis ar bērnu, lai vienkārši trenētos piespēlēs vai sitienus pa vārtiem, nekas slikts nenotiks, bet problēmas būs gadījumā, ja sāksies spēle ar tiešo kontaktēšanos.

“Ja notiks klaja prasību ignorēšana, nāksies pieņemt smagu lēmumu slēgt stadionu, tad cietēji būs visi tie, kuri nāca tikai paskriet, pastaigāties. Tāpēc aicinu vecākus vēl un vēl runāt ar saviem bērniem par šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem un nepieciešamību tos ievērot,” saka J. Markovs.

Domē pieņemts arī lēmums slēgt skeitparku, kā arī bērnu rotaļlaukumus stadionā un Maija parkā, kurā rotaļlaukums tiks ierobežots ar brīdinājuma lenti un zīmēm. Situāciju iespēju robežās kontrolēs stadiona administrācija, nepieciešamības gadījumā piesaistot Cēsu pašvaldības policijas palīdzību.

Savukārt bērnu rotaļlaukumi, kas atrodas daudzdzīvokļu māju pagalmos, ir teritoriju apsaimniekotāju un māju vecāko atbildība.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts skaidro, ka viņi apsekojuši visas zonas, kur varētu notikt jauniešu pulcēšanās, lai spēlētu bumbu, un aicinājuši dežurantu, ja tādi ir, sekot līdzi notiekošajam, nepieciešamības gadījumā informēt paš­valdības policiju.
“Atsevišķas zonas ierobežojam ar policijas lenti, kuru ignorēt nedrīkst, par to iestājas atbildība,” uzsver G. Norbuts. “Regulāri runājam ar jauniešiem, lai skaidrotu situāciju, taču ne vienmēr tam ir rezultāti. Tāpēc būtiska ir vecāku un vecvecāku iesaiste, nosakot ierobežojumus savām atvasēm, skaidrot, ka šis nav īstais laiks pulcēties.”

Var tikai piebilst, ka gādāt, lai slimība neizplatītos, ir visas sabiedrības uzdevums. Visiem būtu jābūt vienotiem, lai iespējami ātrāk tiktu galā ar vīrusu, diemžēl redzam, ka ne visiem šāds rezultāts ir nepieciešams. Nereti vērojama ņirgāšanās par aizliegumiem, par tiem, kuri cenšas tos ievērot. Visi vienmēr atceras par savām tiesībām, aizmirstot, ka ir arī pienākumi, pienākumi pret visu sabiedrību. Un šobrīd, kad sākusies slimības nekontrolējama transmisija, proti, kad nav izsekojama epidemioloģiskā ķēde, kur cilvēks ir inficējies, ievērot visas prasības būtu īpaši svarīgi.