Ziņas

Sabiedrība

Praktiski suvenīri – glāzes un kausi

Sakrāts teju simts. Straupieša Ritvara Ekerta kolekcijā ir alus kausi un alus glāzes.Foto: Sarmīte Feldmane

Kaut kā šķiet, ka to, kas saistīts ar alu un tā dzeršanas kultūru, kolekcionē Jāņi. Taču tā nav. Straupietim Ritvaram Ekertam mājās ir gandrīz simts alus kausu un glāžu.

“Par katru varu pastāstīt, kā šis kauss vai glāze pie manis nonākusi,” saka Ritvars. Kolekcijas apskate reizē ir arī ceļojums pa dažādām valstīm un tepat Latviju. Pirms gadiem kāds Ritvaram uzdāvināja alus kausu, arī vecākiem pāris bija, kurus viņi atdeva, nolika blakus. Viens no pirmajiem un, Ritvars piebilst, arī skaistākajiem kausiem ir atmiņa no Horvātijas, kur viņš pabija kopā ar deju kolektīvu. Stikla un gana grezns.

Koka alus kausi ar vāku atceļojuši no Novgorodas un Minskas, par Baltkrieviju atgādina māla kauss ar sumbru, no Klaipēdas tāds smalks, turpat arī fajansa, atvests no Ēģiptes, ar seniem zīmējumiem, stikla no Itālijas. Ritvars rāda lielu māla alus kausu, uz kura kā smalka gravīrā attēlots Lāčplēsis. “Šis ir krietni vecāks par mani,” bilst Ritvars un rāda apzeltītu porcelāna alus kausu, uz tā Rīgas ģerbonis. Jaunākais kauss tikko atvests no Hanzas dienām Vīlandē.

Ritvaram ir arī daudz alus glāžu. Tās lielākoties alus darītavu suvenīri. Ar lepnumu straupietis rāda “Carlsberg” alus glāzi, kas vecāka par pašu. Uzraksts sarkanā krāsā, nevis zaļš kā ierasts. “Tā ir no pagājušā gadsimta 70.gadiem. Draudzene Maija ieraudzījusi humpalās. Pēc tam pētījām, cik tā veca varētu būt,” pastāsta Ritvars. Interesanta un reizē ļoti trausla ir kāda glāze no Anglijas, kurā iekšā pudele, kad ielej brūnu alu, izskatās ļoti skaisti.
“Nav tā, ka tikko kādu kausu vai glāzi ieraugu, tūlīt nopērku. No ārzemju braucieniem gan kā suvenīru atvedu, cenšos bārā iegādāties, lai ir kāds uzraksts, bet Latvijā tikai tad, ja patiešām ļoti iepatīkas. Īpaši naudu tam netērēju. Tik daudz alu nedzeru, lai varētu tikt pie akciju glāzēm vai kausiem. Draugi izpalīdz,” stāsta Ritvars. Viena no retajām glāzēm, kas pirkta, ir “Mežpils” alus glāze. Ārzemēs pie kausiem vai glāzēm kolekcionārs parasti tiek bārā, samaksā drošības naudu, tā nopērkot kausu. “Bieži vien arī uzdāvina,” atklāj kolekcionārs. Daudzus kausus un glāzes viņam uzdāvinājuši draugi. “Arī nepazīstami. Zina, ka krāju, piedāvā, jo mājas nevajag. Esmu priecīgs, ka man ir “Aldara” jubilejas glāzes. Diemžēl vienas trūkst. Man patīk alus kausi ar Rīgas “Dinamo” simboliku,” domās dalās Ritvars. Viņš rāda šķību glāzi. Glāze interesanta, lai pie tās tiktu, kādā bārā Vācijā bija jāpagaršo alus. Ritvars smej – cik glāze interesanta, tik alus bijis skābs. Starp citām glāzēm izceļas “Cēsu alus” glāzes ar pilsētu ģerboņiem, “Piebalgas” alus glāzes ar eleganci. Uz daudzām glāzēm alus šķirņu nosaukumi, kuras vairs neražo.

“Tikai no dažiem kausiem un glāzēm pats esmu dzēris. Kad ar draugiem skatāmies hokeju, katrs izvēlamies savu glāzi. Kādreiz, kad braucu līgot, ņēmu kādu kausu līdzi, tagad vairs ne,” pastāsta Ritvars un zina teikt, ka no kausa un glāzes alus garšo citādi, ir arī atsevišķu šķirņu miestiņi, kurus labāk malkot no pudeles.

Kad dzīvoklī būs pabeigts remonts, kolekcijai tiks sagādāta īpaša mēbele. Tagad visiem kausiem un glāzēm vietas nepietiek, daudz kas stāv kastēs. “Man nav mērķa sakrāt kādu noteiktu daudzumu vai kāda noteikta zīmola kausus un glāzes. Tas vienkārši ir interesanti. Katra glāze un kauss saistās ar kādu notikumu – braucienu ar deju kolektīvu vai draugiem uz hokeja pasaules čempionātu, vai arī ar cilvēkiem, kuri to dāvinājuši, tie ir arī vēsture,” domās dalās Ritvars Ekerts.