Ziņas

Sabiedrība

Poliklīnikā vairs negaudos vējš

“Mēs klejojam no viena kabineta otrā. Tik pamatīga remonta ēkā nav bijis vismaz piecdesmit gadus. Agrāk tikai piepindzelējām,” sacīja centra direktore Iveta Grapa. Traumatologs Juris Krūmiņš pacientus jau dažas dienas pieņem izremontētā kabinetā un atzīst, ka strādāt ir patīkami.

“Kā lai labāk latviski pasaka… Agrāk telpas vajadzēja vēdināt tikai karstā laikā, tagad varam atvērt logu, ja tiešām vajag svaigu gaisu,” sacīja ārsts J. Krūmiņš. Poliklīnikā daži logi sen nav turējušies ciet, citi, lai turētos, stiprināti ar naglām.

Par poliklīnikas renovāciju diskusijas sākušās 2003. gadā. Bijusi iecere no Eiropas reģionālā attīstības fonda saņemt līdzekļus ne tikai iekšdarbiem, bet arī jumta seguma maiņai, trešā stāva pārbūvei, lifta iekārtošanai. 190 tūkstošu latu vietā saņemti 90. No vienas puses, poliklīnikas vadība priecājas, ka izdevies nomainīt apkures sistēmu . Ēku vairs nesilda ar akmeņoglēm, bet gāzi. Ir gandarījums, ka panākta siltumenerģijas ekonomija un ir tīri kabineti, taču lielās ieceres nav piepildījušās.

“Trīs mēnešus veselības ministrija mūs marinēja. Tad pateica, ka apmeklētājiem interesē gaišas telpas,” sacīja Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Poliklīnikā satiktie pacienti apgalvoja, ka par pacientu ērtībām koplietošanas telpās ir maz domāts. Kāds vīrs, kurš pārvietojas ar diviem kruķiem, teica, ka durvis ir tik šauras, ka poliklīnikā ir grūti iekļūt, bet kādas zāļu izplatītājfirmas pārstāve no Rīgas apgalvoja, ka citviet lauku ambulances strādā daudz ērtākās telpās, nerunājot nemaz par Rīgas iespējām.

“Ir visādi, bet šādos gaiteņos, gaidot ārsta apmeklējumu, nevar justies labi. Pie tam uz poliklīniku cilvēks nāk, kad viņam ir veselības problēmas. Ko dod tikai balta siena, ja ir daudzas neērtības,” sacīja rīdziniece Olga.