Ziņas

Sabiedrība

Plānot un diskutēt vajag, ne sasteigt

Kāda būs nākotne? Lielstraupes pils, kur gadu desmitiem ārstēja no alkohola atkarīgos, drīz nonāks Pārgaujas novada pašvaldības pārziņā. Spriest par kompleksa nākotni jau tagad vēlas arī domes opozīcija.

Pārgaujas novada domes ārkārtas sēdi, kas notika pagājušajā nedēļā, sasaukt ierosināja četri opozīcijas deputāti. “Medijos izskan, ka paš­valdība no Veselības ministrijas pārņem Straupes pili un citus nekustamos īpašumos. Man cilvēki prasa, kā tas notiek, kas būs pēc tam, ko dara pašvaldība. Es, deputāts, nezinu. Tāpēc arī uzrakstījām pieprasījumu par ārkārtas sēdi, lai priekšsēdētājs sniedz ziņojumu, kā norit pārņemšana, un ierosinājām izveidot darba grupu. Tajā būtu priekšsēdētājs, izpilddirektore, trīs deputāti, jurists, draudzes pārstāvis. Tas ir normāls piedāvājums,” stāsta domes deputāts Alfs Lapsiņš un uzsver, ka novadnieki viņam zvanot, sakot, ka nemaz nevajag pili pārņemt, ka tas novadam lieks apgrūtinājums. A.Lapsiņa komandā ir četri deputāti, kuri pārstāv vēlētāju apvienību “Domubiedri”. Deputāte Guna Rukšāne uzsver, ka deputātiem par aktuālo ir jārunā. “No­vadā cilvēki tiešām nav informēti. Viņi grib zināt. Ir tādi, kuri grib iesaistīties, diskutēt, arī darīt. Darba grupa meklētu risinājumus. Tikai sarunās var nonākt pie kopīga risinājuma,” viedokli izsaka G.Rukšāne.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pauž neizpratni, kāpēc jāsasauc domes ārkārtas sēde, lai uzzinātu in­formā­ciju, kā notiek Straupes pils un citu nekustamo īpašumu pārņemšana. “Situācija mainījās katru dienu. Deputāti var atnākt uz domi un pajautāt, visu noskaidrot. No opozīcijas vienīgi Guna Rukšāne painteresējās,” stāsta novada vadītājs. Viņš arī uzsver, ka pirms vai pēc katras domes sēdes deputāti vienmēr tiek informēti par visu aktuālo, arī pils pārņemšanu. Tad, protams, katram ir arī iespēja gan izteikt priekšlikumus, gan paust viedokli.

Ārkārtas domes sēde tika sasaukta, kā to paredz likums. Darba kārtībā bija paredzēti divi jautājumi: novada domes priekšsēdētāja informatīvs ziņojums par notikušajām sarunām ar Veselī­bas ministriju un citām juridiskām iestādēm saistībā ar Strau­pes Narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu; kā arī darba grupas izveide saistībā ar Straupes Narko­loģiskās slimnīcas slēgšanu.

Domes priekšsēdētājs deputātiem izstāstīja, kā notiek pils pārņemšana, un arī paskaidroja, ka informatīvs jautājums nevar būt par pamatu sasaukt domes sēdi. “Pēc nedēļas ir komiteju sēdes, tad deputāti ir kopā un var apspriest jebkuru jautājumu un noskaidrot, kas interesē,” “Druvai” saka H.Vents.

Domes lēmuma projektā, ko piedāvāja opozīcijas deputāti, bija arī ierosinājums izveidot darba grupu. “Radās vairāki jautājumi. Kāpēc darba grupā būs draudzes pārstāvis, kāpēc domes juristei jāizstrādā darba grupas uzdevumi? Pēc četru deputātu ierosinājuma tiek veidota darba grupa, bet, ko tā darīs, veidotāji nezina. Tāpat darba grupai nav ne izvirzīti mērķi, ne izstrādāts rīcības plāns, ne darbības termiņš,” kolēģu sagatavoto lēmumprojektu vērtē H.Vents un atgādina, ka likumā “Par pašvaldībām”, arī domes nolikumā ir skaidri pateikts, kādam jābūt lēmuma projektam.

Domes priekšsēdētājs aicināja deputātus balsot par iesniegtās darba kārtības noraidīšanu un domes sēdes slēgšanu, jo bija pamats uzskatīt, ka domei nav saistoša lēmuma ko pieņemt. Par sēdes slēgšanu nobalsoja pieci apvienības “Vienoti novadam” deputāti, pret bija A.Lapsiņš un Ju­ris Baltgalvis, atturējās G.Ruk­šāne un Ādolfs Čudarāns – visi no “Domubiedriem”.

G.Rukšāne atzīst, ka pēc sēdes jutusies ļoti nepatīkami, priekšsēdētājs opozīciju norājis kā skolēnus. Opozīcijā ir pieredzējuši deputāti un bijušie pagastu vadītāji A.Lapsiņš un J. Baltgalvis. Tieši viņi bija ārkārtas sēdes rosinātāji. “Darba grupas nav. Sēdi priekšsēdētājs noraka. Arī mēs gribam iesaistīties, braukt līdzi uz ministriju, ieteikt, kā rīkoties. Arī mums ir tiesības zināt,” pārdomās dalās A. Lapsiņš un atgādina, ka ārkārtas sēde nav nekas ārkārtējs, kā, piemēram, ja Ungurs izgājis no krastiem. “Ārkārtas sēde ir, lai pieņemtu momentālus kāda jautājuma risinājumus.

Tagad, kad pārņemam pili, deputātiem ir jābūt klāt un jāzina, kā viss notiek,” skaidro deputāts. Viņš nepiekrīt, ka visus jautājumus deputāti var ikdienā noskaidrot, izrunāt komitejās vai pēc domes sēdēm. “ Man nekas nevienam nav jālūdz, deputāti ir jāinformē. Tam, ka priekšsēdētājs informē vai par to runā komitejā, nav nekādas nozīmes. Tikai domes sēdes pēc tam cilvēki var noklausīties mājaslapā, pārliecināties, vērtēt, ko kurš teicis, kā interesēs strādā,” “Dru­vai” atzīst A. Lapsiņš, skaidrojot, kāpēc viņš bieži tieši sēdēs pauž viedokli par dažādiem jautājumiem. “Par mūsu vēlētāju apvienību nobalsoja 744 novada iedzīvotāji, mums viņiem jāstāsta, ko dara dome. Ne jau viss notiek, balsojot pieci pret četri. Ja kas labs izdarīts, pozīcija nepiemin, ka arī mēs par to balsojām,” pārliecināts deputāts. Viņš arī piebilst, ka turpmāk lēmuma projektus dos sagatavot pašvaldības juristiem, jo tos sagatavot juridiski korekti nav viegli.

G.Rukšāne, atbalstot darba grupas nepieciešamību, uzsver, ka tās svarīgs uzdevums būtu likt kopā prātus un idejas, izstrādāt pils nākotnes vīziju. “Lai kaut ko izdarītu, ir jāzina, kāds ir mūsu mērķis,” saka deputāte.

Pašvaldības vadītājs “Druvai” atzīst, ka Pārgaujas novads ir pieņēmis izaicinājumu – kļūt par Straupes pils un tās kompleksa saimnieku. “Saprotams, ka konstruktīvi priekšlikumi ir svarīgi. Diemžēl ikdienā arī jārēķinās, ka gan deputātiem, gan pašvaldības darbiniekiem nākas veltīt laiku tam, kam nebūtu jātērē,” saka H.Vents.