Ziņas

Sabiedrība

Pikniks ar augstskolas pasniedzējiem

Pikniks pilsētas vidū. Sestdien jauniešiem sarīkotajā piknikā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolnieces Santa Esmeralda Vilne ( no kreisās), Betija Zariņa un Vidzemes Augstskolas programmu direktore pasniedzēja Agnese Karaseva sarunā par modernāko studiju iespējām.Foto: Mairita Kaņepe

“Meklē vietu, kur labāk augt?” – tāds vaicājums Valmierā tagad rotā lielo namu Cēsu ielā pašā Gaujas krastā. Uzmanību pievērš arī zīmējums – vesela rinda puķu podiņu, kuros labi jūtas jaunie, zaļie augi. Šādi gājējus un braucējus, kas dodas pa Gaujas tiltu Valmierā, uzrunā Vidzemes Augstskola. Tā aicina jauniešus domāt par studijām un izvēlēties kādu no sešiem studiju virzieniem.

Skolu jaunieši, kurus interesē, vai Vidzemes Augstskola būs īstā, kur viņiem pilnveidoties, apgūt profesiju, sestdien patiešām devās uz Gaujas malu. Viņiem bija jautājumi, kas vēl jānoskaidro, bet augstskola bija izsludinājusi, ka sarunas jūnija dienā no auditorijas pārceltas uz brīvdabu. Pikniks ar pasniedzējiem notika pie augstskolas nama, ēkas Gau­jas pusē, kur zālienā novietots smagnējs piknika galds un soli. Saplaukstot lapām, šī vieta līdzās Valmieras galvenajai artērijai – tiltam, divu Valmieras pušu savienotājam – todien bija zināma tikai tiem, kas vēsti par pikniku bija pamanījuši augstskolas mājaslapā. Tātad tiem jauniešiem, kuri seko līdzi augstskolas rosībai Valmierā.

Jauniešu cienāšana ar piknikam saceptām maizītēm, siltu un auks­tu dzērienu izvēli no termosa vai lielās krūzes – tā sākās tikšanās, pārvarot jauniešos mulsumu par iepazīšanos ar augstskolas pasniedzējiem. Ar katru minūti sanākušie kļuva brīvāki, jautājumu vairāk, sarunas aizvien kaismīgākas, bet citiem valmieriešiem ne jausmas par tām. No tilta skatu uz piknika vietu pie augstskolas ēkas aizsedz Gaujas krastā sakuplojušie koki. Auto­busu gaidītājiem Valmieras autoostā pat prātā nevar ienākt, ka tepat aiz trokšņainā transporta mezgla, kur ir arī augstskolas nams Cēsu ielā, ir zaļa pļaviņa.

Studiju saturs, prakses vietas, vēlāk darba iespējas – jautājumi, ar kuriem piknikā skolu jaunieši apbēra pasniedzējus. Ar topošajiem studentiem runāt bija nākuši arī esošie studenti. Skolu beidzēji gribēja zināt, kāpēc informācijas tehnoloģijas būtu jāstudē tieši Vid­zemes Augstskolā, cik mūsdienīgas laboratorijas ir augstskolas rīcībā. Meitenes no Valmieras Pār­gaujas ģimnāzijas interesējās par studijām komunikācijā un žurnālistikā. Betija Zariņa, stāstot, ka visai nopietni aizrāvusies ar fotogrāfēšanu, izteica vēlmi studiju gados šo aizraušanos padarīt par profesionālu nodarbi, apgūstot komunikācijas un mediju studiju virzienu. Šīs programmas direktore Agnese Karaseva atbildēja uz skolnieču jautājumiem par mācību iespējām un pavēstīja arī to, ka augstskola ieguvusi finanses, kuras izmantos multimediju laboratorijas izveidošanai.

“No mūsu klases Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā gandrīz visi dosies studēt uz Rīgu,” stāsta skolnieces. Tur studēšot psiholoģiju, loģistiku, vēl ko citu. Pirms tam daļa klasesbiedru vasaru izmantošot, lai pastrādātu ārzemēs un nopelnītu naudu. Valmieras meitenes Betija Zariņa un Santa Esmeralda Vilne izpētījušas, ka, stājoties augstskolā, nebūtu vēlams palikt ārpus valsts budžeta apmaksātām studiju vietām, jo tad jārēķinās ar gada maksu studijām – 1558 eiro.

Konkurenci vidzemniekiem arvien vairāk veido rīdzinieki, kuri pamanījuši Vidzemes Augst­skolu, gatavi studēt tieši te. Jau­nieši noskaidrojuši, ka Valmierā var iegūt labu izglītību un pēc tam tikt pie darba specialitātē Rīgā. Tāda pati informācija par bijušajiem audzēkņiem ir arī pasniedzējai Agnesei Karasevai. Rudenī Vidzemes Augstskola krāšņi atzīmēja 20.jubileju. Pirms tās sīkāk pētīts, kur strādā absolventi. “Augstākā izglītība Lat­vijā nodrošinās lielākus ienākumus. Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš to apgalvoja, balstoties uz pētījumiem,” sarunā ar jauniešiem stāstīja komunikācijas un mediju studiju direktore.

Par nākamo piknikā spriesto tēmu kļūs jauniešu uzskati. Kā piemērs kļūst neticami veiksmīgā Stīva Džobsa ceļš uzņēmējdarbībā, sākot to bez atbilstošas akadēmiskas izglītības, bet ar spožu ideju. Pasniedzēji piekrīt, ka laba ideja pati par sevi ir veiksme uzņēmuma veidošanā, bet apšauba, vai informāciju tehnoloģiju uzņēmums, kāds veidojās S. Džoba vadībā, varētu piedzīvot tādu izrāvienu, ja darbā nebūtu pieņemti cilvēki, kuri gadiem studējuši, līdz kļuvuši par augsta līmeņa programmētājiem. Sarunu tēma noslēdzas ar pārdomu vielu jauniešiem, cik lielā mērā progresu veicina intuīcija un veiksme un cik daudz vajadzīgas zināšanas.

Skolēni, ar Valmieras pasniedzējiem un studentiem piknikā pavadījuši stundas divas, uzzināja arī to, ka Vidzemes Augst­skolai izdevies kļūt par līderi Latvijā tūrisma izglītībā. Daļa pārliecinājās, ka augstskola būs piemērota meharonikas vai arī būvniecības studijām. Savukārt studenti varēja vidējo mācību iestāžu absolventiem pastāstīt, kā pabijuši arī jaunceltnēs to tapšanas laikā Cēsīs – koncertzālē, ugunsdzēsības depo, bibliotēkā, bet programmā “Koka ēku celt­niecība un ekobūves” jauniešiem veiksmīgu piemēru sniedz uzņēmums “Dores” Ieriķos.