Ziņas

Sabiedrība

Pieņēmumi ir, plāns top, rīkosies pēc situācijas

Problēmu netrūkst. Viedokļiem apmainās Amatas novada domes priekšsēdētājas vietniece, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede, Raunas novada vadītāja Evija Zurģe un Vecpiebalgas pašvaldības jurists Guntars Zernis.Foto: Sarmīte Feldmane

Novadu dienā Priekuļos Latvijas novadu pašvaldību vadītāji un darbinieki apsprieda patlaban aktuālo. Viens no jautājumiem bija par patvēruma meklētāju uzņemšanu, atbildības sadali starp valsti un pašvaldībām.

“Mums visiem tas ir kas jauns, varam izstrādāt tikai teorētiskus plānus. Kad kādā novadā bēgļi ieradīsies, tad arī risināsim konkrētās problēmas. Bet, protams, daudz kas vēl jāsaprot, sociālajiem darbiniekiem, bāriņtiesām jābūt gataviem,” “Druvai” atzina Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis.

No 1998.gada 65 cilvēkiem Latvijā ir piešķirts bēgļa statuss, bet 150 cilvēkiem-alternatīvais statuss. Ženēvas Konvencijā ir skaidri pateikts, kas var kļūt par bēgli.

Visi, kas ieradīsies Latvijā, būs patvēruma meklētāji un varēs pretendēt iegūt kādu no statusiem.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs pastāstīja, ka bēgļu uzņemšanas sistēma tiek pilnveidota, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām. Zviedrijai, Somijai un citām valstīm ir pieredze kopš 2.pasaules kara beigām, tajās ir likums par bēgļu kvotām. Zviedrijā, piemēram, katru gadu tiek pieņemti 1900 bēgļi. Starp tiem simts ir ar īpašām vajadzībām, kam vajadzīga specifiska medicīniskā palīdzība. Tā ir zviedru solidaritāte.

Latvijai būs jāuzņem 531 bēglis, 50 no trešo valstu nometnēm, pārējie no Grieķijas un Itālijas. “Izskanējis, ka Latvija vēlas tikai kristiešus. No tā nekas neiznāks, jo grieķi un itāļi, kuri atlasīs tos, kuri brauks uz Latviju, nav tiesīgi cilvēkus izraudzīties pēc reliģiskās piederības,” skaidroja Dimitrijs Trofimovs. Patvēruma meklētāji, kuri nokļūs pie mums, ir intervēti, viņiem noņemti pirkstu nospiedumi, ceļa izdevumus uz Latviju sedz Eiropas Savienība. Drošības iestādes ir tās, kuru informācija būs par pamatu, lai liegtu vai piešķirtu bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pirmos trīs mēnešus patvēruma meklētāji dzīvos bēgļu izmitināšanās centrā “Mucenieki” Ropažu novadā. Valsts iestādēm paredzēts mēnesī pieņemt lēmumu par statusu apmēram 30 cilvēkiem. Pēc statusa iegūšanas cilvēks ir brīvs, viņš var brīvi pārvietoties.

“”Muceniekos” jau no pirmās dienas tiks nodrošinātas latviešu valodas mācības. Lai cilvēks varētu atrast darbu un dzīvesvietu, primāri ir jānodrošina valsts valodas zināšanas. Cilvēkiem tiks nodrošināts individuālais vai ģimenes mentors (asistents), kurš ir gatavs sniegt nepieciešamo atbalstu. Jau šajos trīs mēnešos, kad cilvēks ieradīsies Latvijā, sāksies personīgās informācijas ievākšana jeb personas faila izveide, kurā būs minēts, kādas ir cilvēka iemaņas un kādas ir viņa vajadzības. Integrācijai jābūt gan caur valodu, gan mentoringu, gan nodarbinātību. Pirmajos trīs mēnešos mentors izstrādās integrācijas plānu. Viņa pienākums, balstoties uz plānā paredzētajiem pasākumiem, būs palīdzēt cilvēkam atrast dzīvesvietu un darbu. Ekonomikas ministrijai līdz gada beigām ir uzdevums izveidot datu bāzi par pieejamajām dzīvojamām platībām, kas ir par samērā zemām cenām, kā arī izstrādāt priekšlikumus par īstermiņa aizdevuma izsniegšanu īres maksas segšanai,” stāstīja Dimitrijs Trofimovs un uzsvēra, ka jau bēgļu uzņemšanas plāna izstrādes laikā atsaukušies daudzi uzņēmēji un pašvaldības, kas gatavi bēgļus uzņemt un nodarbināt. “Cilvēkam, kurš ieradies Latvijā, tiek sniegts terminēts atbalsts. Gadu viņš no valsts saņem pabalstu, ir nodrošināta dzīvošana ”Muceniekos”, kā arī iespēja saņemt nepieciešamo, lai integrētos. Pēc gada viņam jābūt gatavam iekļauties sabiedrībā,” uzskata Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atgādināja, ka Latvija labprāt uzņemtu ģimenes ar bērniem, bet vai tā būs, nav zināms. “Politiķiem jālemj par pabalstiem. Patlaban paredzēts, ka patvēruma meklētāji saņems 256 eiro mēnesī, bērni mazāk. Paredzēts, ka gada laikā bēgļi integrēsies, sāks strādāt. Bet ja viņi to nevēlēsies? Pieredze rāda, ka bēgļi nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un nav arī sociālā dienesta klienti. No pieciem, kuri NVA reģistrējās, ātri vien zaudēja bezdarbnieka statusu, jo neko nedarīja. Arī kaimiņvalstīs ir atšķirīga pieredze. Igaunijā bēgļiem valsts nodrošina mājokli bez maksas, Latvijā tas būs jāīrē pašam. Protams, jābūt pretī kādam, kurš vēlas izīrēt. Lietuvā ir pusceļa mājas,” pastāstīja Ingus Alliks un uzsvēra – plānā paredzēts, ka pašvaldībām izdevumus kompensēs.

Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus pastāstīja, ka novadā dzīvo divi bēgļi bāreņi. Vienam pašvaldība iedevusi dzīvokli, jo vairākas valsts institūcijas, arī Tiesībsargs, uzstājuši. Otram pašvaldība maksā pabalstu, viņš studē, runā latviski, grib palikt Latvijā. “Ir divi mazi bērni, kuru māte te dzīvo, bet viņai ir ierobežota rīcībspēja. Bērnus visur pārstāv bāriņtiesa. Dienu nedēļā strādā ar ģimeni, pērk pārtiku, ved uz slimnīcu. Ministrija izliekas, ka to nedzird, vai šos izdevumus segs, nav zināms,” stāstīja Ropažu novada vadītājs. Viņš arī vērsa uzmanību, ka svarīgi jau tagad izvērtēt riskus. “Runājam, ka pēc gada bēgļi Latvijā iejutīsies, dzīvos, strādās.Bet integrācijai jābūt divvirziena. Bēgļu centrā “Mucenieki” dzīvo ap 200 cilvēku, centru paplašinās, tur dzīvos vēl vairāk patvēruma meklētāju, bēgļu. Muceniekos, bijušajā padomju armijas ciematā, ir 600 vietējo iedzīvotāju. Kā būs, kad bēgļu būs tikpat cik viņu? Bēgļi var brīvi staigāt pa ciematu, viņi izmanto to pašu bēdīgo infrastruktūru. Vajag kaut atzīt, ka tā ir problēma, par kuru jau šodien jādomā,” viedokli pauda Zigurds Blaus. Patlaban novadā deklarēti 25 bēgļi. Ja pēc gada jaunie bēgļi neatradīs dzīvesvietu, arī viņi paliks te. Ropažu pašvaldība, domājot par infrastruktūras attīstību, dažādās institūcijās runājusi, ka nepieciešams multifunkcionālais dienas centrs, ka jādomā ilgtermiņā.

Tiešs bēgļu jautājumā bija Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. “Dzīvojam no pieņēmumiem. Pirmais – bēgļu problēma Latvijā beidzas ar skaitli 531, otrais– viņi te nepaliks. Katrai ministrijai, pašvaldībai sava versija, cik maksās bēgļu uzturēšanās, integrācija. Ja tā nav ilgtermiņa programma, tad katrs var variēt, kā izdevīgāk,” viedokli pauda Aino Salmiņš un turpināja: “Esam pieņēmuši, ka bēgļi Latvijā ieradīsies paši, ka mums būs visgudrākie mentori, kuri pratīs visu izdarīt. Bet dzīvē tā nenotiek.” Pašvaldību pārstāvis atgādināja, ka, tiklīdz cilvēks saņem bēgļa statusu, kas ar viņu notiek tālāk, vairs nav valsts problēma, bet pašvaldības. Pēc trim mēnešiem bēglis no “Muceniekiem” mentora pavadībā ar lapiņu rokā, kur uzrakstītas adreses un darba piedāvājumi, dodas dzīvē. “Ja atrod dzīvokli, darbu, viss kārtībā. Kas notiek, ja zemnieks paņem pāris bēgļu uz dažiem mēnešiem, bet pēc sezonas beigām viņu darbarokas vairs nav vajadzīgas? Valstij atbildības vairs nav, deklarēts viņš ir pašvaldībā,” skaidroja Aino Salmiņš. Viņš arī apstrīdēja politiķu teikto, ka viņi gatavi bēgļiem samazināt pabalstus, jo pensionāriem pensijas ir mazākas un arī maznodrošinātie saņem mazāku atbalstu. “Bet samazinās jau tikai valsts atbalsts, pašvaldībai viss ir jānodrošina, lai nebūtu diskriminācija, tiktu ievērotas cilvēktiesības, bērnu tiesības. Bēgļu konvenciju taču neatcelsim. Problēma tiek pārcelta uz pašvaldībām, un tas uztrauc pilsētu un novadu vadītājus. Mums ir daudz pieņēmumu, mēs daudz ko nezinām,” sacīja Aino Salmiņš.

LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede skaidroja, ka vislielākos izdevumus darbā ar bēgļiem veido tulka pakalpojumi. Izskanēja ierosinājums, ka valstī jāveic vienots iepirkums, lai nebūtu tā, ka pašvaldībām nākas maksāt reizes trīs vairāk, nekā par šo pašu pakalpojumu maksā valsts. “Pašvaldības ir uzsvērušas, ka sociālajiem un izglītības darbiniekiem nav zināšanu, kā runāt ar patvēruma meklētājiem. Rīcības plānā ir paredzēts, ka sociālajiem un bāriņtiesu darbiniekiem būs mācības un viņi apgūs prasmes komunicēt ar bēgļiem,” teica Mudīte Priede.

Protams, viss maksā, arī sociālo un bāriņtiesu darbinieku stundas. LPS uzskata, ka izdevumi, kas rodas darbā ar bēgļiem, jāsedz valstij. Plānā paredzēts arī tas, ka bērnam ar īpašām vajadzībām būs asistents, taču LPS uzskata, ka asistents ir nepieciešams ikvienam bēgļu bērnam.

“Ir vajadzīgs ilgtermiņa plānošanas dokuments bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijai. Citādi pēc gada, kad beigsies šī programma, pienākumi gulsies uz pašvaldībām,” atzina LPS tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis un uzsvēra, ka plāns būtu jāizstrādā pieciem gadiem un nauda jāparedz ne tikai bēgļu integrēšanai sabiedrībā, bet arī sabiedrības integrēšanai.

“Bēgļu uzņemšana būs izaicinājums. Šodien neviens nevaram pateikt, kā bēgļi iekļausies sabiedrībā, kā viņus pieņems sabiedrība. Pašvaldības atbildēs par visu, uz bēgli attieksies viss, kas pienākas iedzīvotājiem,” domās dalījās Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis un piebilda, ka, viņaprāt, galvenās imigrantu plūsmas Latvijā nenonāks, jo Baltija bēgļu ieskatā nav reģions, kurp doties. “Mēs runājam par bēļiem, kurus uz Latviju atved, lai mēs izpildītu kvotu, nevis viņi paši te iebrauc,” sacīja Māris Timermanis.