“Ja gribam strādāt arī nākotnē, pat ne tālā, bez modernizācijas neiztikt,” atzīst dažādu nozaru zemnieki. Arī piena lopu saimniecību īpašnieki. Tā vairs nav jauna ziņa, ka kādā fermā govis slauc roboti, ka tiek saimniekots videi draudzīgi un ievērota dzīvnieku labsajūta, nodrošināti labi darba apstākļi strādniekiem.

No dažām telēm līdz tūkstoš galvu ganāmpulkam

Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībā “Vec-Kurmji” jaunajai slaucamo govju kūtij pagājušonedēļ nosvinēti spāru svētki. Tajā būs vieta 600 slaucamajām govīm. Apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās slaukšanu, automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.
“Pāris gadu domāju, bet cita risinājuma nav,” uzsver saimnieks Jānis Freimanis. Pirms īstenot vērienīgu projektu, viņš pabijis vairākās mūsdienīgās fermās gan Latvijā, gan Igaunijā un Nīderlandē, kā arī rūpnīcā, kas piedāvā mūsdienīgas tehnoloģijas.

“Ir jāsaprot, kā viss darbojas, jānotic, jo ieguldījumi ir lieli,” teic zemnieks un atklāj būtiskākos iemeslus, kāpēc izšķīries ieguldīt modernizācijā. Vispirms jau tas ir darbaspēks. Līdz šim saimniecībā nav bijušas problēmas, bet atrast kādu, kurš vēlētos strādāt fermā, kļūst aizvien grūtāk, jaunie negrib. “Vec-Kurmju” strādnieki ir jau gados, darbs nav viegls.

Piena kvalitāti var nodrošināt, ja ir kārtīgi strādnieki. Saimnieks pastāsta, ka pazīstams lopkopis Lietuvā izmantojis ukraiņu vies­strādniekus, bijis apmierināts, bet pēc gada nācies daudzas govis likvidēt, jo katrs paviršs solis, kas uzreiz nemaz nav redzams, atstāj iespaidu.
Patlaban “Vec-Kurmju” 360 slaucamās govis apkopj vairāk nekā desmit strādnieki, par 600 govju ganāmpulku ikdienā rūpēsies trīs darbinieki. Patiesībā sekos līdzi, lai viss strādā, kā tas paredzēts. “Robots visu izdarīs, parādīs, ja govij kāda vaina, uzreiz varēs pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Govīm jaunajā fermā noteikti būs labāk,” pārliecināts saimnieks.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveide. Īpaša uzmanība veltīta govju labbūtības nodrošināšanai, jo barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā dzīvniekiem nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Vienai grupai būs virzīta kustība, lai labprāt ietu uz slaukšanu; lai tiktu gulēt vai uz ēšanu, būs jāiziet cauri robota vārtiem,” atklāj J.Freimanis un uzsver, ka visu diennakti govis tiks slauktas, nebūs jāuztraucas, lai to izdarītu laikus. “Esmu bijis daudzās fermās, ja govis jūtas labi, ja tām ir viss nepieciešamais, kūtī valda miers, nav stresa,” uzsver lopkopis un piebilst, ka pasaulē šādās fermās daudzviet strādā tikai ģimene. “Šodienas uzdevums izveidot tādu saimniecību, lai nākotnē tajā gribētu strādāt mani bērni,” saka vecpiebaldzēns.

Jaunās slaucamo govju novietnes celtniecībā tiks ieguldīti 2,8 miljoni eiro. Izmantots gan Eiropas Savienības (ES) finansējums, gan bankas kredīts. Saņemt aizdevumu nav bijis problēmu, izsludināts konkursus, un četras finanšu iestādes bija gatavas to izsniegt. Saimnieks, protams, izvēlējās draudzīgāko piedāvājumu. “Oktobrī kūtij jābūt gatavai. Tad sāksim saimniekošanā ko jaunu. Mācīsimies,” saka J.Frei­manis.

“Vec – Kurmjos” piena devējas ir Holšteinas šķirnes melnraibās un sarkanraibās govis. Vidējais izslaukums gadā tuvojas desmit tūkstošiem kilogramu. Saimnie­cība pienu pārdod “Latvijas Pienam”, ko saimnieks uzteic kā uzticamu sadarbības partneri.

Saimniecībai ir kūts arī Kaives pagastā, kurā ir ap 200 slaucamo govju. Tajā pagaidām pārmaiņas nav iecerētas. Taču saimniekam ieceru netrūkst. Viņš bilst, ka jaunajā fermā vajadzētu ierīkot arī automātisko barošanu. “Esam pārvarējuši divas krīzes, izturējuši. Jāturpina strādāt,” saka zemnieks. Kad 1993.gadā Jānis Freimanis dibināja saimniecību, tajā bija vien dažas teles un apsaimniekošanā septiņi hektāri zemes. 2019.gadā zemnieku saimniecības apgrozījums bija 1,036 miljoni eiro, bet peļņa – 104 877 eiro.

Nākotnei izšķirīgi

Stalbes pagasta SIA “Vienot­nes” jaunajai slaucamo govju kūtij jau labi redzams apjoms. “Viss norit pēc projekta. Esam zem jumta, un var veikt iekšdarbus. Pasūtītājam nav iemesla uztraukties. Tiks uzstādītas daudzviet praksē pārbaudītas tehnoloģijas,” stāsta būvuzraugs Kaspars Kalniņš un uzsver, ka, būvējot kūti, ir augstas vides prasības, kā arī izmantojamajiem būvmateri­āliem.

Jaunbūvē strādā SIA “Mapri būve”. Celtnieki Edgars Bau­ma­nis un Edgars Stiebriņš veic priekšdarbus, lai drīz uzsāktu betonēšanu. Viņu pieredzē šī ir jau septītā kūts, iepriekš būvētas trīs govju un tikpat cūku novietnes. “Projekti līdzīgi, mainās tikai funkcionālais izvietojums, kur kas atrodas,” bilst vīri un uzsver, ka pēdējos gados zemnieki daudz ceļ un būvniekiem darba netrūkst.

“Vienotnes” jaunās fermas celt­niecībā iegulda 1,3 miljonus eiro. Tajā turēs 126 slaucamās govis, kuras slauks divi roboti.

SIA valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis stāsta, ka par vecās kūts rekonstrukciju domāts vairākus gadus. Uzņēmuma īpašnieki nolēma izstrādāt jaunas kūts būvniecības projektu. Tas tapa, kopsapulce apstiprināja. Nākamajā gadā tika vērtēts, kā rīkoties tālāk. Sākumā bija iecere celt jaunu un rekonstruēt veco kūti. Iegādāties trīs robotus. Tas izrādījās pārāk dārgi.

“Uzņēmumam paņemts pirmais kredīts. Tas ir izaicinājums, jo līdz šim saimniekots bez tā. Visu laiku ieguldīts attīstībā, tai atvēlot ES fondu saņemtos maksājumus. Iegādāta tehnika, mainīts kūtij jumts, uzbūvēta mēslu krātuve. Šos projektus varējām īstenot gandrīz bez bankas kredīta, nepieciešamo uz īsu termiņu aizņēmāmies no kooperatīva “Strau­pe”, kura dibinātāji esam,” stāsta N.Ruķis un atzīst, ka pēdējā laikā ražošanas izdevumiem nācies izmantot arī attīstībai domāto naudu. “Taču, ja domājam strādāt tālāk, bija jāizšķiras,” uzsver stalbēnietis.

N.Ruķis atzīst, ka nav viena iemesla, kāpēc lopkopībā jāiet modernizācijas ceļš. Eiropa sāk zaļo kursu, jādomā, kā saimniekot videi draudzīgāk. Pie fermas ir mūsdienu prasībām atbilstoša mēslu krātuve, taču tālāka kūts­mēslu apsaimniekošana, aizvešana līdz laukiem, kas neatrodas pie kūts, rada problēmas. “Vēl būtisks iemesls ir govju labturības nodrošināšana un darbaspēka trūkums, kas ir problēma ne tikai lauksaimniekiem,” teic lauksaimnieks.

Vērtējot saimniekošanu, N.Ruķis uzsver, ka pēdējā laikā palielinājušies ražošanas izdevumi. Kaut ko ieekonomēt grūti, bet govīm jādod nepieciešamais. Proteīna piedevas cena palielinājusies par vairāk nekā 20 procentiem, minerālmēsliem arī. “Katrs nedaudz ceļ cenu. Pasaulē rapsim biržas cenas augstas, to izjūtam visi,” stāsta uzņēmuma vadītājs un dalās pārdomās: “Mums ir pašu graudi, svarīgi izaudzēt kvalitatīvu zāli, kas pagājušajā vasarā neizdevās. Negribas pretstatīt bioloģiskās un konvencionālās saimniecības. Piena lopkopība Latvijā ir tuvu bioloģiskajai saim­niekošanai. Piena cena arī daudz neatšķiras. Antibiotikas izmanto minimāli, izdevīgāk kādu govi likvidēt, nevis ārstēt. Pēc augstajiem izslaukumiem nesteidzamies. Gadā vidēji no govs tiek iegūti ap 8600 kilogrami piena.”

Ganāmpulkā lielākoties Holšteinas sarkanraibās šķirnes govis. Tās pašu audzētas, bet nesen ganāmpulka papildināšanai nopirka pirmo grūsno teli no citurienes, ir aizrunātas vēl.

“Vai visas govis pieradīs pie robotiem? Tas pārbaudījums gan dzīvniekiem, gan strādniekiem. Ir skaidrs, ka tiks pirktas jaunas govis. Saprotam, ka sākums nebūs viegls. To stāstījuši citās saimniecībās,” pārdomās dalās N.Ruķis un ar gandarījuma piebilst: “Ceram, ka septembrī jaunajā kūtī varēs ielaist lopus.”