Stalbes pamatskolas jaunsargi svinīgā pasākumā Cēsu Skolnieku rotas ceļojošo piemiņas karogu nodeva Valmieras Valsts ģimnāzijai. Stalbē pie pieminekļa Vīlandes Skolnieku rotai tas bija īpašs brīdis.

Ar mīlestību pret dzimto zemi tika godināti kritušie. Piemineklis tika papildināts ar plāksnēm, kurās latviešu un igauņu valodā iegravēti kaujā pret Vācu Dzelzs divīziju kritušo igauņu skolnieku vārdi: Jans Aua, Aleksandrs Kabels, Martins Aidass, Arnolds Turu un Alek­sandrs Kaigas. Tāpat kā 1919.gada vasarā, arī tagad Stalbē skanēja igauņu valoda. Vīrusa dēļ neieradās visi, kuri gribēja būt klāt šajā notikumā.

Pagājušajā mācību gadā otro reizi Cēsu Skolnieku rotas piemiņas karogs glabājās Stalbes pamatskolā. Skola šajā tradīcijā iesaistījās pirms 11 gadiem. Audzēkņu interesi par Cēsu kaujām, kaujām pie Stalbes šajos gados iedzīvinājusi skolotāja Māra Buša. Viņa atklāj, ka pati ieinteresējusies par Cēsu kaujām, jo dzimtā bijis Lāčplēša Ordeņa kavalieris, sākusi meklēt informāciju, gribējies izzināt, kur uzņemtas vecās fotogrāfijas. Kad skolai piedāvāja iesaistīties tradīcijā, viņa kopā ar vēstures skolotāju piekrita organizēt skolēnus. “Par Stalbes kaujām nekādu ziņu nebija arī muzejos, jo te cīnījās igauņi. Aizbraucām uz Vīlandes muzeju, un mums uzdāvināja grāmatu par Stalbes kaujām. Tā visa vēl nav iztulkota, bet mēs zinām, kas te notika. Bijām Vīlandes skolā, kurā mācījušies zēni, kas krita pie Stalbes,” pastāsta M.Buša un uzsver, ka skolēni labprāt piedalās Cēsu kauju pasākumos ne tikai Stalbē, Straupē, Raiskumā, brauc arī uz Cēsīm, Līviem. Arī jaunsargi daudz zina par brīvības cīņām. “Tā ir mūsu novada vēsture, un jauniešus tā ieinteresē, viss taču notika tepat, bet kaujās par brīvību krita jauni puiši,” saka M.Buša.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra: “Kurš gan cits, ja ne mēs nodosim jaunajai paaudzei patri­otismu, savas zemes mīlestību. Mūsu uzdevums darīt visu, lai ikviens, kurš vēl tikai aug, turpinātu Skolnieku rotas karoga tradīciju, lai ikviens pilsonis ar lepnumu teiktu: “Esmu no Latvijas un darīšu visu, lai valsts būtu brīva!” Kaimiņos baltkrievu tautai vēl tāls ceļš ejams līdz neatkarībai, bet mums jānosargā tiesiskums un neatkarība, jāveido tāda valsts, lai ar lepnumu katrs skatītos uz savas valsts karogu,” sacīja H.Vents.

Cēsu kauju piemiņas saglabāšanas iniciators un piemiņas vietu atjaunotājs Māris Niklass atgādināja, ka piemiņas vietas ierīkošanai pirms 11 gadiem Igaunijas zemessargi apsolīja finansējumu, bet bija ekonomiskā krīze. Pie­minekli uzcēla un labiekārtoja apkārtni par toreizējās rajona padomes naudu. Pērn Igaunijas Ārlietu ministrija, vēstniecība Latvijā, Igaunijas Karoga biedrība rada finansiālu iespēju, lai pieminekli varētu papildināt ar plāksnēm, kurās ir kritušo vārdi.

Vīlandes muzeja direktors Jāks Pihlaks pasākuma dalībniekiem kā sveicienu bija atsūtījis 1919. gada vasaras notikumu aprakstu un stāstījumu par kritušo piemiņas saglabāšanu Igaunijā.
Igaunijas vēstniecības vadītāja vietniece Karmena Lausa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi atcerēties – viņi nosargāja mūsu valstu neatkarības pamatus. Igaunijā 23.jūnijs ir Uzvaras diena (Cēsu kaujas), un katrs igaunis zina, ka tās notika Latvijas teritorijā.

Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisijas priekšsēdētājs, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pauda pārliecību, ka ir izdarīts svētīgs darbs. “Mēs atceramies vēsturi un cilvēkus, kuri palīdzējuši, lai mēs būtu brīvi. Leposimies, ka mums ir sava valsts,” teica G.A. Zeibots un pateicās visām desmit Vidzemes skolām, kuras kopj tradīciju, izzina, glabā un nākamajām paaudzēm nodod vēsturi, atgādina par notikumiem, kas reiz notikuši tuvākajā apkārtnē.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāns majors Raimonds Krasinskis mudināja ikvienu, īpaši jauniešus, padomāt par karogu kā vienotības, atpazīstamības un piederības zīmi, ko viena paaudze nodod nākamajai. Arī Skolnieku rotas ceļojošais piemiņas karogs ir tāds. “Cienīsim savas valsts vēsturi, mīlēsim un sargāsim savu valsti!” sacīja kapelāns un atgādināja, ka, pieminot tos, kuri atdeva dzīvības par brīvību, mēs svinam patriotisma svētkus. Viņš iesvētīja pieminekli. Plāksnes izgatavoja Strau­pes akmeņkalis Arnis Lūsiņš, kad citi meistari nebija gatavi iegravēt burtus.

Pieminekļa pakājē gūla ziedi, izskanēja Stalbes skolēnu dziedātā “Div` dūjiņas gaisā skrēja”. Skolu pārstāvji tikās kopīgā sarunā par to, kā uzturēt tradīciju, ja atkal tiks noteikti ierobežojumi.