Ziņas

Sabiedrība

Pieaugušo sarunas brīvajos brīžos

Kafijas pauze verandā. Straupes pamatskolas pedagogi Iveta Adamsone (no kreisās), Ina Bogomola, Ligita Krūmiņa, Anita Lazdāne, Aiva Gūtmane, Sanita Gaigala, Laila Lamberte, Ketija Nēringa - Martinsone, Elita Pakalne un Dana Gaile.Foto: Marta Martinsone-Kaša

No tik daudzām profesijām, kādas ir mūsdienās, ar profesijas svētkiem Latvijā nav apveltīta ne puse no tām. Latviski izdotie kalendāri to apliecina.

Pedagogi ir ieguvēji, jo Skolotāju dienu gan paši, gan sabiedrība zina svinēt oktobra pirmajā svētdienā. Daļa sabiedrības labi iegaumējusi profesionālo svētku dienu un iedvesmojas, lai pievienotos profesionālu cilvēku cildināšanai – pasveicina svētkos, apsveic, arī ar savu klātbūtni pagodina pedagogus. Bieži vien nav nozīmes tam, vai profesionālis pedagoģijā strādā joprojām. Ap­svei­kumus mēdz saņemt arī pieredzes bagāti skolotāji, kuriem aktīvākais darba mūžs aiz muguras, ir pensijas gadi, bet zināšanas un profesionalitāte nav zudusi.

Pedagogi, gaidot savas profesijas svētkus, nereti uzmundrina vecāko klašu audzēkņus, ļaujot jauniešiem Skolotāju dienā iejusties pedagoga profesijā, uz vienu mācību stundu vai mācību dienu uzņemoties pienākumu un atbildību, kādu ikdienā nes pieaugušais.

Šo iespēju vecāko klašu audzēkņiem arī šoruden gatavi sniegt Straupes pamatskolas 17 pedagogi. Pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa vērtē, ka 14 un 15 gadus sasniegušie jaunieši no vecākajām klasēm gatavi patstāvīgi sagatavoties, lai pirmdien mācību dienā klasēs cienījami aizstātu skolotājus. Jaunākajā izglītības terminoloģijā runājot, to var saukt arī citādi – par kompetencēs balstītu mācību darbu.

Lai vadītu klases darbu stundā, jauniešiem būs jāpielieto zināšanas un prasmes, personīgie novērojumi par to, kas ir kvalitatīvi paveikts darbs stundā. Uzņe­moties vadīt klasei stundu, tiek pārbaudītas arī spējas uzrunāt bērnus un noturēt viņu uzmanību. Iespējams, tas nav tik vienkārši izpildāms, kā skolēniem tas var šķist ikdienā.

Vairums no Straupes pamatskolas pedagogiem nav kļūdījušies savā izvēlē un izraudzītajā profesijā strādā ar aizrautību, un nav tādās domās, ka vajadzēja dzīvē pievērsties kam citam. Ketija Nēringa – Martinsone pedagogu kolektīvam Straupē pievienojusies šogad, atsaucoties aicinājumam mācīt ķīmiju. Nelielās pamatskolās, kādas Pārgaujā ir Straupes un Stalbes pamatskolas, ķīmijas skolotājam specialitātē nevar nodrošināt pilnu darba slodzi. To jaunā skolotāji labi zina, jo nāk no pedagogu dzimtas.

Būdama uzņēmīga un gados jauna, Ketija Nēringa – Mar­tin­sone pieņēmusi piedāvājumu vienu nedēļas dienu strādāt attāli no dzīves vietas Straupē – Vecum­nieku novada Misas vidusskolā. Ķīmijas un fizikas skolotāju trūkums Latvijā jau jūtams ilgāku laiku. Mainoties pedagogu paaudzēm, šie priekšmeti ir starp tiem, kuriem visai akūti trūkst jauno speciālistu, kas nomaina pensijas vecuma pedagogus. Straupes pamatskola ir starp tām, kura aicināja pensionētu ķīmijas skolotāju braukāt no Rubenes, lai pasniegtu stundas, līdz pienāca šis mācību gads, kurā galu galā saņēma atteikumu.
Pedagogu kolektīvā Straupē ir pietiekami daudz vidējās paaudzes skolotāju. Dažas no viņām ir ieprecējušās un dzīvo Straupes pusē, atzīstot šo vietu itin piemērotu darbīgiem cilvēkiem. Pār­gaujas novads ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā, lai sasniegtu darījumu centrus pilsētās – vai tās būtu nelielās Cēsīs un Limbaži, vai tās būtu lielākās Valmiera un Rīga.

Pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa vērtē – ja Straupes pagastā būtu pieejamas dzīvojamās telpas, brīvi dzīvokļi, tad šajā pusē apmestos jaunas ģimenes. Skolai klāt nāktu audzēkņi, un kopējais skaits pārsniegtu simtu, šobrīd ir 94 skolēni un 54 pirms­skolas grupu bērni. Skolā darbu meklētu jauni skolotāji un ienestu mācību iestādē arvien jaunas vēsmas. Līdz šim tā bijis. Katrs skolotājs ar tām atnācis. Var jaust, ka skolas vadībai patiktu, ja jaunu, enerģisku cilvēku Straupē kļūtu vairāk.

Sanākot mācību iestādes pedagogiem vienkopus, tiek runāts ne tikai par izglītības darbu vien. Kādreizējā Mazstraupes muižas ēka pēc nama renovācijas ir atguvusi verandu tās vēsturiskajā izskatā. No telpas ar trīs stiklotām sienām paveras skats uz sakopto skolas apkārtni un ļauj baudīt ainavu ar Braslas upi centrā. Pa­gājuši trīs gadi, kopš veranda no mantu noliktavas skolā pārvērsta par pievilcīgu telpu – pilnu gaismas. Ēkas fasādes uzlabošanas gaitā tā ieguva autentiski izgatavotas loga rūtis. Šo gaišo telpu ērti var izmantot 1. klases bērni. Atverot klases stiklotās durvis, veranda dod paplašinājumu.

Stiklotā skolas telpa, kopš tā omulīgi iekārtota un atvērta, visbiežāk skolotājiem un skolas viesiem kalpo nevis sarunām par pedagoģiju, bet dzīvi ārpus darba. Šeit kolēģi satiksies arī profesijas svētkos, lai malkotu kafiju, kamēr vecāko klašu skolēni vadīs savas iecerētās mācību stundas jaunākajām klasēm.

Veranda kalpo arī skolas pieaugušo sarunām. Tās nemēdz būt tikai par izglītību. Pedagogi sapulcējas kolēģu dzimšanas dienās un cienājas ar jubilejas kūku, apspriež arī kulinārijas jaunumus pašā Straupē. Sievietes uzsver, ka ir aizrautīgas ceļotājas, tāpēc sarunās verandā nereti var uzzināt ceļojumu stāstus, un tieši šajā vietā dzimst idejas jauniem ceļojumiem.

Atvasarās un arī pavasaros pieaugušie tur verandas durvis atvērtas, lai baudītu gadalaiku klātbūtni, izietu dārzā. Baltā galdauta svētki 4. maijā Straupes skolā svinēti, galdu klājot tieši zem verandas logiem.