Ziņas

Redzeslokā

Pieaug bezalkoholisko dzērienu pieprasījums

Aigars Ruņģis. ­­Foto: publicitātes

Iegādājoties Latvijas ražotāju produkciju, patērētāji pērk ne tikai produktu, bet arī stāstu par tā ražošanas tradīcijām. Arī “Valmiermuižas alus” darītavai ir savs stāsts, un tā brūvējuma meistari pērn, attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, spējuši palielināt eksportu par 43%.

Valmiermuiža jau izsenis bijusi vieta, kur bijis varens krogs ar kungu alu un ciemojušies smalki viesi. Kaut gan kari Val­miermuižā nopostījuši gandrīz visas krāšņās ēkas, 2006. gadā valmierietis Aigars Ruņģis kopā ar uzņēmīgiem ļaudīm sākuši muižā būvēt mazu alus darītavu, lai atdzīvinātu tur valdījušās viesmīlības tradīcijas.

Šobrīd SIA “Valmiermuižas alus” ir mazā muižas alus darītava, kas 100 % pieder SIA “Val­miermuižas ieguldījumu fonds”. Tas dibināts ar nolūku attīstīt amata alus darīšanu Valmier­muižā, popularizēt Valmiermuižu kā gardēžu tūrisma ceļa mērķi un sekmēt Valmiermuižā darītā amata alus eksportu. 60 % fonda daļu pieder alus darītavas saimniekam Aigaram Ruņģim, 24 % ‒ Aus­trijas ieguldījumu fondam un 16 % ‒ Austrijas uzņēmumam “MVF40”.

Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks: “Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20 %.”

Uzņēmums pērn audzējis eksportu par 43 %, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro. “Valmiermuižas alus” brūvējumi iepriekšējā gadā eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2 % no kopējā apgrozījuma. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā esot gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Ieviešot jaunas nišas un paplašinot produktu klāstu, 2021. gadā ir izdevies dubultot Valmiermuižā brūvētā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus pārdošanu. Neskatoties uz to, ka “Kokmuižas” brūvējumi nopērkami lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un vairāk nekā 250 bāros visā Latvijā, šogad esot plānots ieviest jaunas “Kok­muižas” bezalkoholiskā alus garšas un uzsākt to eksportu. Kā liecina pieejamie statistikas dati, tieši aizvadītājā gadā visstraujāk augošā niša Latvijā ir bijusi bezalkoholiskā alus kategorija, kas veido turpat jau 2 % no kopējā Latvijas alus tirgus. Iespējams, ka segmenta popularitāti veicina fakts, ka cilvēki kļūst atbildīgāki brīžos, kad jāsēžas pie automašīnu stūres, tradicionālā alus vietā izvēloties bezalkoholisko.

“Latvijas alus baudītāji īpaši novērtējuši mūsu brūvēto “Kok­muižas” bezalkoholisko IPA (India Pale Ale) alus garšu. To brūvējam tāpat kā citus alus, tikai izmantojam īpašu raugu, lai iegūtu bezalkoholisku alu,” stāsta Aigars Ruņģis.

“Valmiermuižas alus” vēstnese Agnese Ruberte stāsta, ka bezalkoholisko dzērienu klāstā pagājušajā gadā par 45 % esot izdevies kāpināt arī zelteru “Gardu muti” pārdošanu un attīstīt to eksportu uz Lietuvu un Zviedriju. “Gardu muti” zelterus brūvē tikai no Latvijas dārzos ievāktām bi­oloģiski audzētām cidonijām, rabarberiem un upenēm. Pagā­jušajā gadā zelteru darīšanai no vietējiem zemniekiem iepirktas 60 tonnas augļu un ogu, bet šogad plānots papildināt zeltera garšu dažādību un iepirktas jau 72 tonnas vietējo dārzu velšu. “Izvēloties zelteri kā alternatīvu importa limonādēm, Latvijas gardēži atbalsta vietējos mazos zemniekus. Latvijas zelterim ar dabīgas izcelsmes augļu un ogu garšām ir arī eksporta potenciāls,” norāda Aigars Ruņģis.

Alus darītavai 2021.gadā par 22 % izdevies kāpināt arī portera pārdošanu, kas atkal kļūst arvien iecienītāks kā deserta alus. “Baltijas porteri pagājušā gadsimta sākumā brūvēja un eksportēja visi slavenākie Rīgas brūži, un tas ir pasaulē slavenākais alus stils, kas radies Baltijas jūras krastos. “Valmiermuižas alus” pērn alus baudītājus iepazīstināja ar “Rīgas porteri”, kas tiek brūvēts ar Latvijas upenēm un ir veltīts Rīgas portera tradīcijai un jūgendstilam. Aizvadītajā gadā uzsākts portera eksports uz Igauniju un Lielbritāniju, ko plānots attīstīt,” atklāj Aigars Ruņģis.