Ziņas

Uzņēmējdarbība

Pērn par 2% samazinājušās lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenas

Aizvadītajā gadā vidēji par 2% salīdzinājumā ar 2013.gadu samazinājies vidējais lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenu līmenis, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotā informācija.

Kā aģentūru LETA informēja LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila, cenu līmeņa samazināšanos varētu skaidrot ar valūtas maiņu no latiem uz eiro – konvertējot cenas, pakalpojumu sniedzēji psiholoģisku apsvērumu dēļ izvēlējušies cenas “apaļot uz leju”.

Tāpat cenu bieži vien ietekmē pakalpojumu sniedzēju mazais skaits un konkurences trūkums. Cena par pakalpojumiem mēdz būt atkarīga arī no tā, vai tiek apstrādāta liela platība vai maza, un sevišķi izteikti tas ir kartupeļu audzēšanā.

Cenas visvairāk samazinājušās aršanas, dziļirdināšanas, augsnes apstrādes ar kombinēto agregātu, zāles pļaušanas, ganību appļaušanas, siena presēšanas rituļos, zāles smalcināšanas ar pašgājējsmalcinātāju, savācējpiekabes, graudaugu kulšanas, salmu smalcināšanas, graudu malšanas, graudu kodināšanas un šķeldošanas pakalpojumiem.

Piemēram, aršanas pakalpojumi pērn maksāja vidēji 45,38 eiro par vienu hektāru (iepriekšējā gadā – 49,03 eiro), dziļirdināšanas – 43,70 eiro (46,85 eiro), augsnes apstrāde – 41,34 eiro (47,02 eiro).

Savukārt cenas nedaudz palielinājušās pievelšanas, sējumu ecēšanas, grāvmalu un ceļmalu appļaušanas, kā arī dažāda veida traktoru nomas pakalpojumiem.

Piemēram, pievelšana izmaksāja 17,56 eiro par vienu hektāru ( 15,32 eiro 2013.gadā), sējumu ecēšana – 21 eiro (19,15 eiro), appļaušana – 27,72 eiro (23.09 eiro).

Apkopojot datus reģionos, LLKC secina, ka cenas tajos būtiski neatšķiras. Vidēji tehnikas pakalpojumu cenas visaugstākās ir Zemgales reģionā, ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka reģionā ir maksātspējīgākie lauksaimnieki. Turklāt lielākā daļa saimnieku ir nodrošinājusies ar nepieciešamo tehniku un nav ieinteresēti pakalpojumus ne pirkt, ne pārdot.

Cenu atšķirības reģionos lielā mērā ietekmē saimniekošanas specializācija tajos, kā arī lielāks pieprasījums pēc atsevišķiem pakalpojumiem. Piemēram, kartupeļu novākšana ar kombainu ievērojami dārgāka ir Latgalē, zāles smalcināšana – Kurzemē, dziļirdināšana – Vidzemē, frēzēšana – Rīgas reģionā.

Lauku attīstības speciālisti uzsver, ka daudzos novados nav specializētu pakalpojumu sniedzēju, un šis tirgus valstī ir ļoti neliels. Tehnikas pakalpojumus lielākoties sniedz saimnieki, kuri paši nodarbojas ar ražošanu, un pakalpojumus sniedz laikā, kad saimniecības darbi ir izdarīti, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi.

Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2014. gadu ir pieejams LLKC mājaslapā “www.llkc.lv”.

Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības speciālistu iesūtīto informāciju par 56 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos. Apkopotie dati neatspoguļo Latvijas vidējos rādītājus un izmantojami tikai informatīvos nolūkos.

LETA