Raiskuma pagasta “Jaunrūjās”, kur saimnieko Guna Rukšāne un Līga Popova, aizvadītas atvērto durvju dienas.

No rīta līdz vēlai pēcpusdienai ciemiņi nāca un brauca. Vieni staigāja, priecājās par ziedu un krāsu bagātību, citi uzdeva tik daudz jautājumu, ka bija jābūt īsti atjautīgiem, lai atbildētu, vēl kāds centās sevi iemūžināt bildē ar peonijām, dažs arī iegādājās tieši to puķi, kas iepatikās.

Atvērto durvju dienas “Jaunrūjās” notika jau sesto gadu. Iesākās, kad Guna gribēja vairāk popularizēt narcises. Īpaši gaidāmais notikums reklamēts netika, tikai katalogā, uzzināja tie, kam tas patiešām interesē. Pirms pāris gadiem sludinājums bija “Ievā”, sabrauca vairāki simti. Šogad speciālistiem bija informācija “Ievas Dārzā”, diemžēl tad vēl peonijas īsti neziedēja, tāpēc pirms Jāņiem saimniecība durvis vēra vēlreiz, atbrauca vairāk nekā 40 kompānijas.

“Jaunrūjās” pirmās peonijas uzziedēja maija beigās, bet lielā ziedēšana ir tagad. “Man patīk peoniju forma, it kā līdzīga rozei, bet nav roze. Tagad ir tik liela ziedu dažādība – lieli un mazi ziedi, smaržo. Peoniju atšķirība ir acīmredzama, ne tā kā citām puķēm. Ja regulāri, vismaz reizi četros gados sadala, kāti ir stingri, tie notur ziedu,” stāsta jaunā saimniece Līga un atklāj, ka kolekcijā ir ap 180 šķirņu peoniju. Arī pati mēģina radīt ko jaunu. “Varbūt reiz būs arī kāda mana šķirne,” atzīst Līga un pastāsta, ka apmeklētājiem visvairāk patīk dzeltenās peonijas, kas ļoti lēni vairojas, tāpēc to stādi ir dārgi. Lašu krāsa visām puķēm ir ekskluzīva, tā neatstāj vienaldzīgu.

Peonijas kļūst aizvien populārākas. Tās audzē ne tikai apstādījumos, dobēs pie mājām, to ziediem tiek greznotas svinību telpas, tos liek līgavu pušķos.
Ansis Jefimovs ar līgavu Evu uz “Jaunrūjām” atbraukuši no Rīgas. “Eva kāzās grib peonijas. Tās esot naudas, bagātības un labklājības simbols, un es nepretojos, būs vieglāk dzīvot,” “Druvai” sacīja Ansis. Jaunieši un vedēji ilgi staigāja un priecājās par katru peonijas ziedu, vērtēja, kā tas iederēsies, lai īstenotu ieceres.

“Peonijas smarža ir delikāta. Katrai puķei savs skaistums, un peonijas prot izcelties,” domās dalījās Guna Rukšāne. Kāpēc tautā šīs patiesi krāšņās puķes dēvē par pujenēm, viņai savs skaidrojums: ” Vecās šķirnes ar lieliem ziediem lietus laikā krīt gar zemi, bet, ja tai apkārt balsts, nav cera šarma. Krišana un nelielā krāsu izvēle radījusi negatīvo attieksmi – pujene. Tagad daudz kas mainās.”

Atvērto durvju dienas – tās ir nemitīgas sarunas. Skatīt puķes taču brauc tie, kam tās patiešām interesē. Guna novērojusi, ka pie stūres parasti sēž vīrietis, kurš atvedis sievu vai mammu. Ļoti bieži viņš paliek mašīnā, ja izkāpj, tad pukst: “Vai tev to pujeņu vēl nepietiek, kur tad stādīsi?” ” Nav jautājums par naudu, bet te parādās attieksme pret sievas vai mammas interesēm, kurām gribas ko jaunu. Viņas ierauga ko skaistu, bet blakus ņurkst vīrietis,” skumjas pārdomas izsacīja Guna un piebilda, ka puķes dāvā prieku, kāpēc to sev liegt. Peonijas Jāņu laikā, starp citu, sauc par Jāņu rozēm.
Flokši, hostas, peonijas, īrisi, lilijas, narcises, miķelītes rudens beigām un vēl šis tas – tas viss “Jaunrūjās”. Drīz jau liliju ziedēšana.