Raunā pensionāre Māra Nagle aicināja kopā tos, kuri pensijā aizgājuši 2009., 2010. un 2011.gadā. Uz tikšanos siltā pievakarē pilsdrupu estrādē bija atnākuši desmit pensionāri, pensionējušies ne tikai šajos gados.

Tolaik, sākoties krīzei, tika samazināts kapitāla indekss pensijām. Tiesībsarga atzinumā teikts: “Indekss rada sociālo netaisnīgumu un personu nevienlīdzību. Ir radīta situācija, ka personas, kuras pensionējušās ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, pie vienādām veiktajām apdrošināšanas iemaksām un nostrādāto gadu skaita tiek nostādītas daudz nelabvēlīgākā situācijā nekā personas, kuras pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados.” Rādot dokumentu paketi, Māra Nagle stāsta par sevi. 36 gadus viņa strādājusi par būvdarbu vadītāju, izaudzinājusi trīs bērnus. Aizgājusi priekšlaikus pensijā, kad sākusi saņemt pilnu pensiju, bijusi šokēta.

“Zinu daudzus, kuri mūžā strādājuši daudz mazāk, bet saņem krietni lielākas pensijas. Un tikai tāpēc, ka aizgāja pensijā, kad bija augstāks kapitāla indekss. Vai tas ir godīgi? Mēs esam apzagti,” saka Māra Nagle un uzsver, ka ik mēnesi saņem par vismaz 50 eiro mazāku pensiju nekā tā būtu tad, ja būtu aizgājusi pensijā 2007. vai 2008.gadā. “Un tā līdz mūža galam,” piebilst raunēniete.

Kapitāla indekss 2007.gadā bija 1.35, 2008.gadā – 1.31, 2009. gadā – 0.96, 2010.gadā – 0.79, 2011. gadā – 0.99, 2012.gadā – 1.06, 2013. – 1.07. “Bija krīzes laiks, un mehāniski samazināja koeficientu. Tas nekas, ka, pieņemot šo lēmumu, ir piebilde, ka, situācijai uzlabojoties, nauda jāatdod. Nekas netiek darīts, lai tā notiktu. Tas ir pazemojoši no savas valsts,” skaidro pensionāre, uzsverot, ka tikai kopā ir iespējams cīnīties un kaut ko panākt.
Pensionāre Ilze Ādamsone piebilda, ka parasti televīzijā piketu dalībnieki – pensionāri – Rīgā stāsta, ka nespēj ar pensiju izdzīvot, bet neviens nesaka, ka trīs gadus pensionāri tika apzagti. To neuzsver arī pensionāru organizācijas.

To, ka organizācijas, kuras it kā pārstāv un kurām būtu jāaizstāv pensionāri, ir neaktīvas un neieinteresētas, atzīst visi sanākušie pensionāri. “Jūlijā Valsts prezidenta zvēresta laikā bija paredzēts pensionāru streiks. Federācijas vadītājs un Saeimas deputāts Siliņš ar runāšanu, ka kaut kad nākamgad vai vēl vēlāk kaut ko sāks maksāt tiem, kam mazas pensijas, atrunāja. Bet viņš nerunāja par tiem, kuri ir apkrāpti. Tā ir nevienlīdzība. Ar ko mēs atšķiramies no citiem, kāpēc mūs diskriminē?” domās dalās pensionāre. Māra Nagle pastāsta, ka pa tālruni sazinājusies ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņu. Kad jautājusi par iespēju tiesāties, viņš atteicis, ka darīt varot, bet lai pagaidot, kamēr redz, ko dara valdība. Esot varianti – katru gadu pa desmit eiro piemaksāt, līdz nosedz atņemto, kā arī, ka nākamgad varētu nolīdzināt tiem, kuri aizgāja pensijā 2009.gadā, un tā tālāk. “Tās ir tikai runas. Jau zināms, ka tā nenotiks. Ja valsts būtu tik nabaga un nešķiestu naudu pa labi un pa kreisi, mēs saprastu, samierinātos. Tagad lasu – miljons eiro izmaksāts prēmijās par darbu prezidentūrā. Un vēl nesaimnieciskums, kaut vai ar piedalīšanos “Expo”. Tā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Savulaik miljonu latu paņēma no sociālā budžeta, kur tas palika,” par aktuālo daudziem pensionāriem stāsta Māra Nagle. 2009.gadā pensijā aizgājuši apmēram 34 tūkstoši cilvēku, 2010. gadā – 33 tūkstoši, 2011.gadā – 23 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Arī pensionāri saprot, ka uzreiz visiem kompensēt neizmaksāto nav iespējams, bet vismaz vēlas sadzirdēt sapratni un lai tie, kuri viņiem krīzes vārdā samazināja vecuma pensijas, atklāti pateiktu, kad tās atdos.

Sarunā daži pensionāri tikai beidzot saprata, kāpēc viņiem pensija par dažiem centiem samazinājusies, tā nodokļa tiesa.

“Tas ir absurds, kāpēc tieši tad jāmaksā, ja pensija ir vairāk par 230 eiro,” neizpratnē jautāja seniori. Sapulces dalībnieki vēl pārrunāja, ko kurš lasījis, kā valsts politiskā elite dzīvo.

“Laika ir maz. Ar ko es līdz mūža galam esmu sliktāka par citiem, kāpēc mūs valsts aplaupa,” sacīja Māra Nagle.

Saprotams, lai pensionāri varētu iet uz tiesu un aizstāvēt savas intereses, vajadzīgs jurists, kurš sagatavotu nepieciešamos dokumentus un viņus pārstāvētu tiesā. Jurista pakalpojumi nav lēti, daži cilvēki samest viņa pakalpojumam nespēj. Izskanēja risinājumi – meklēt kādu, kurš būtu gatavs ziedoties senioru labā, kādu pazīstamu, kurš izprot situāciju. “Ja Latvijā tiesu zaudēsim, ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropā tiesā uzvarēsim, jo valsts mūs ir apzagusi,” pārliecināti pensionāri. Tikšanās reizē arī viņi atcerējās, ka reiz, kad samazināja pensijas, tomēr tās atmaksāja. “Sociālajā budžetā nauda ir, to stāsta arī Pensionāru federācijas vadība,” saka Māra Nagle un uzsver, ka ne jau pensionāri izraisīja krīzi, to izdarīja partijas un valdības, glābjot bankas. Turklāt tagad Latvija gatava maksāt grieķiem, jo viņiem grūti, kaut pensija ir 800 eiro mēnesī.

“Tiesībsarga atzinums ir visiem pieejams, bet neviens neliekas ne zinis,” piebilda Baiba Bogdanova un “Druvai” atzina, ka pensionārs var izdzīvot tad, ja nav jāiet pie ārsta. Bez dārza arī neiztikt, tagad tiek tērēts, lai pieliktu pilnu pagrabu, ziemā tas vismaz ir kāds atbalsts, bet tāpat jau gribas kādu gaļas šķēli. Veikalos lētāko preču plaukti ir tie, no kuriem iepērkas pensionāri.

“Kaut būsim maza saujiņa, iesim uz tiesu. Valsts mūs ir pazemojusi un apkrāpusi,” atzīst Māra Nagle un izsaka cerību, ka izdosies atrast juristu un apkrāptie būs aktīvāki aizstāvēt savas tiesības.