Silto laikapstākļu dēļ daudzi Latvijā šogad jau izmantojuši iespēju atpūsties ūdenstilpju tuvumā, arī nopeldēties.

Patīkamā ūdens temperatūra dod veldzi kā maziem, tā lieliem, tomēr ne visās atpūtas bāzēs, kas atrodas pie ūdeņiem, ir vērojams cilvēku pieplūdums.

Kempinga “Unguri” īpašnieks Andrejs Kreilis dodas apgaitā pa teritoriju, uzmetot acis skaisti sarindotiem katamarāniem un līgi šūpojošamies laivām. Viss kluss. Vien divās kempinga mājiņās vērojama rosība, pārējās krēsli atstutēti pret galdiņiem, namiņu durvis ciet: “Neesam liela pludmales atpūtas bāze. Mājiņās varam izmitināt 27 viesus. Ja agrāk nebija, kur mašīnas novietot un cilvēki krastmalā pavadīja vai visu dienu, tagad peldētāju un nakšņotāju kempingā paliek arvien mazāk. Ne tik sen atpūtas vietas varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, tagad to ir ļoti daudz. Līdz ar to cilvēkiem ir lielāka izvēle, un daudz ko ietekmē arī reklāma.”

Ārzemju tūristu “Ungurā” tikpat kā nav, vien pa retam kāds iemaldās. Peldēties pārsvarā brauc vietējie iedzīvotāji un Latvijas apceļotāji. “Daudzi priekšroku dod atpūtai pie jūras, dodas tālākos izbraucienos. Kā plusu var minēt zemo ūdenslīmeni Ungura krastmalā, jo šovasar Ungura ezeru iecienījušas tieši māmiņas ar maziem bērniem. Mēs nestrādājam ar reklāmu, kas adresēta tieši ārvalstniekiem, to dara apkārtējie kempingi, piemēram, Raiskuma pusē “Apaļkalns”, taču nedēļas nogalēs un brīvdienās mājiņas tik un tā ir aizņēmuši latvieši. Tā pa īstam peldsezona katru gadu sākas jūlijā, augustā. Nezinu, kā būs šogad, jo ir Dziesmu un Deju svētki. Tie ietekmē cilvēku izvēles un maku saturu, protams, arī mūs.”

Vecpiebalgas novadā, Inešu ezera krastā, izvietojusies atpūtas bāze “Akmens sala”. Bāzes pārstāvis ir nerunīgs, sakot, ka nekādas reklāmas nealkstot, jo galu galā šī jau neesot tā ienesīgākā uzņēmējdarbības niša: “Īpaši nereklamējamies, kas iebrauc, iebrauc. Vietējie jau katrs zina savu vietu, kur peldēties, tāpēc cilvēki pie ūdens ir, taču nevarētu teikt, ka ļoti daudz.”
“Sāruma ezerdzelmes” likumsakarīgi atrodas Sāruma ezera krastā Pārgaujas novadā. Vieta ar gleznainiem dabas skatiem, un viena mājiņa 20 m no ezera, pie ezera laipas var jauki gozēties sau­lītē un ķert zivis. Blakus namiņam ugunskura vieta, kur ir iespējams uzkarināt katlu un vārīt zupu. Malciņa sagādāta, par to raižu nav. Blakus atrodas mangālis, kur uzcept gaļas izstrādājumus, turpat galds, soliņi. Pie mājiņas uz terases atrodas dīvāniņš, var vērot notiekošo, bet namiņā omulīgi, viss nepieciešamais, pat rīta kafiju iespējams uzsildīt. Blakus peld­vieta, iespējams laivot, doties makšķerēt. Arī saimniece Gunta Bormane atzīst, ka īpaši nereklamējas: “Mūsu reklāma aiziet no mutes mutē. Te labprāt brauc tie, kuri vēlas īstu vientulību. Patverties no pilsētas burzmas un pabūt pie dabas. Ir ģimenes, kas brauc ar četrkājainiem mīlulīšiem. Šie cilvēki labprātāk izvēlas vienu mājiņu, nevis kempingu vai viesu namu, kur apkārt daudz ļaužu. Vēl pie mums brauc makšķernieki. Tiem vispār nekas cits neinteresē kā tikai ezers un vieta, kur pārlaist nakti.” Par ūdens kvalitāti G. Bormane nezina teikt, taču pieļauj, ka ziedošās ūdensrozes, kurkstošās vardes un ezera zivis ir kā rādītājs, ka ūdens ezerā ir labs.

Bez šaubām – peldēšanās ir viens no mūsu īso vasaru priekiem. Ūdens atveldzē, norūda un iepriecina, vien glābšanas dienesti regulāri uzsver, cik nozīmīgi ievērot noteiktas drošības prasības. Pārdroša rīcība uz ūdens ir viens no visizplatītākajiem bojāejas iemesliem Latvijā. Tai skaitā lēkšana nezināmās vietās ar iepriekš nepārbaudītu gultni un mēģinājumi aizpeldēt pēc iespējas tālāk. Muļķīgi censties šādi pierādīt, ka spēj vairāk nekā citi. Latvijas Pludmales glābēju asociācijas instruktors Pēteris Pētersons iesaka peldēties tikai tur, kur ir glābšanas dienesta punkti. Ja tādu nav, tad pietiekami atsvaidzinoša un droša pelde būs arī, iebrienot līdz krūtīm ūdenī un peldot paralēli krastam. Ja gadījumā radīsies grūtības noturēties virs ūdens, peldētājs var nostāties uz kājām. Taču pavisam droša peldēšana ir tikai tajās vietās, kur uzstādīta zīme “Peldēties atļauts”.